Pēdējā gada laikā, saskaroties ar nelegālo imigrantu pieplūdumu no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem un pastiprinoties bažām par islāma teroristu netraucētu nokļūšanu Eiropā, izskanējuši mudinājumi daļēji vai pat pilnībā atjaunot robežkontroli starp ES dalībvalstīm.
Aptver 26 valstis
1985. gada 14. jūnijā piecas Eiropas Ekonomikas kopienas (ES priekštece) dalībvalstis - Rietumvācija, Francija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga - parakstīja Šengenas līgumu, kas paredzēja likvidēt valstu iekšējās robežas, nodrošinot personu un preču brīvu pārvietošanos starp šīm valstīm. Līgums stājās spēkā 1995. gada 26. martā.
Pašlaik Šengenas zonā ietilpst 26 valstis. 1995. gadā Šengenas zonai pievienojās Spānija un Portugāle, 1997. gadā tām sekoja Itālija un Austrija. Zonas paplašināšanās neapstājās, un 2000. gadā par tās dalībvalsti kļuva Grieķija, vēl gadu vēlāk arī Dānija, Zviedrija, Somija, Norvēģija un Islande (abas pēdējās nav ES dalībvalstis).
Lielāko paplašināšanos Šengenas zona pieredzēja 2007. gada 21. decembrī, kad par tās loceklēm kļuva tā sauktās jaunās ES dalībvalstis - Latvija, Lietuva, Igaunija, Čehija, Ungārija, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija.
Kā pēdējās Šengenas līgumu ieviesa vēl divas ES neietilpstošas valstis - Šveice (2008. gadā) un Lihtenšteina (2011. gadā).
ES dalībvalstis Lielbritānija un Īrija labprātīgi atteikušās no iespējas iestāties Šengenas zonā, savukārt Kipra, Rumānija Bulgārija tikai daļēji ieviesušas līgumu.
Šengenas līgums paredz, ka tā parakstītājvalstis drīkst uz neilgu laiku atjaunot robežkontroli, ja tas ir nepieciešams «sabiedriskās kārtības un nacionālās drošības» uzturēšanai. Šo iespēju šomēnes izmantoja Vācija, kurā notika G7 valstu sanāksme. Tās laikā Vācijas un Austrijas robežā tika veiktas neregulāras pārbaudes.
Bēgļi un Islāma valsts
Notikuši arī valstu mēģinājumi apiet ES atvērto robežu politiku. 2011. gada aprīlī, kad pilnā plaukumā bija tā dēvētais arābu pavasaris, Francija aizvēra robežu vilcieniem, kas no Itālijas veda afrikāņu migrantus. Eiropas Komisija Francijas rīcību uzskatīja par Šengenas līguma pārkāpumu, raksta BBC.
2011. gadā vēl vienu izaicinājumu Šengenas zonai radīja Dānijā pie varas esošā centriski labējo partiju koalīcija, kas paziņoja, ka savās robežās atjaunos kontrolposteņus, lai veiktu nejaušas pasu un automašīnu pārbaudes. Iecere neīstenojās, jo togad notikušajās parlamenta vēlēšanās labējie zaudēja varu.
Nīderlande 2012. gadā robežās ar Beļģiju un Vāciju izvietoja videonovērošanas kameras, paziņojot, ka tās palīdzēšot apkarot organizēto noziedzību.
Pēdējos mēnešus problēmas Šengenas zonai radījuši tūkstošiem nelegālo migrantu, kas bēg no kara un nabadzības Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Vairākums no viņiem nonāk Dienvideiropas valstīs, bet viņu galamērķis ir bagātākās Ziemeļeiropas valstis.
Džihādistu kustības Islāma valsts (IS) veiksmīgais karagājiens Sīrijā un Irākā, kā arī viņu sekotāju veiktie asiņainie uzbrukumi Parīzē un Kopenhāgenā licis aizdomāties, vai islāma teroristi ļaunprātīgi neizmantos ES atvērtās robežas, lai sarīkotu jaunus terora aktus.
Kopš jūnija Šengenas zonas dalībvalstu lidostās pastiprināta elektroniskā pasu pārbaude ES pilsoņiem, lai varētu identificēt bīstamas personas, piemēram, tās, kas atgriežas no Sīrijas un Irākas, kur IS rindās karo 6000 ES pilsoņu.