Tieši tāpēc ēkas projektēšanu viņš uzticēja savam bērnības draugam arhitektam Ervīnam Krauklim un viņa kolēģim Mikum Grendem, jo viņu ēku dizains likās piemērots. Arhitekts ieteica veidot energoefektīvu māju. «Es apzinājos, ka energoefektīvā būvniecība ir dārgāka, bija jautājums, vai es varu atļauties šo būvi. No otras puses, mums arī ikdienā ir svarīga ekoloģija, cenšamies šķirot atkritumus, domāt par ekoloģisko pēdu, tas atbilst mūsu ģimenes vērtībām,» stāsta K. Kauliņš, tāpēc izšķīries par īpaši zema enerģijas patēriņa ēkas būvniecību.
Vecmājas ir koka karkasa būve, sienas pildītas ar ekovati, no iekšpuses noklātas ar fibrolīta loksnēm un kaļķu javas apmetumu, ārpusē izmantotas kokšķiedras pretvēja plāksnes un dēļu apdare. Jumts ir īpaši siltināts un noklāts ar koka skaidām.
Mājas saimnieks atzīst, ka ēka, ja skatās no ceļa, zināmā mērā atgādina šķūni ar šauriem logiem, lielām, masīvām durvīm. Citāds iespaids rodas, ieraugot pretējā pusē stikla fasādi, kas aizņem lielāko sienas daļu. Tā paver skatu uz pļavu, kur nereti redzami meža zvēri - stirnas, brieži, lapsas un zaķi -, pavasaros un rudeņos tur pulcējas dzērves. K. Kauliņš uzskata, ka tieši stikla konstrukcijas padara ēku vizuāli pievilcīgu un modernu. Siltuma zudumu mazināšanai izmantotas trīskāršās stikla paketes, arī durvju biezums ir lielāks - ēkas saimnieks smaidot atceras, ka ar grūtībām varējis atrast tik biezām durvīm piemērotu atslēgu. Pat ziemas spelgonī 120 m2 lielo māju var piesildīt, izkurinot kamīnkrāsni ar vienu diviem klēpjiem malkas. Aprēķinātais enerģijas patēriņš apkurei ir apmēram 25 kWh/m2 gadā, kas ir ap 80% mazāk nekā būvnormatīviem atbilstošai ēkai. Rekuperācijas ventilācijas sistēma nodrošina svaigā gaisa pieplūdi un vienmērīgu temperatūru visās telpās. Ūdeni Vecmājās silda ar saules kolektoriem, citādi 200 litru boilera uzsildīšana būtu energoietilpīgs pasākums, uzskata K. Kauliņš. Iekštelpu virsmas klātas ar dabīgām lakām, kas izceļ materiālu faktūru un ļauj tiem elpot. K. Kauliņam īpaši patīk ēkas mūsdienīgais dizains, funkcionalitāte, energoefektivitāte un darbu kvalitāte, par ko jāpateicas gan arhitektiem, gan celtniekiem.
Rīgas Tehniskās universitātes docents Agris Kamenders skaidro, ka ilgtspējīgas būvniecības rezultātam vajadzētu būt ļoti zemam ēkas enerģijas patēriņam, augstam iekštelpu komfortam, kā arī cilvēkam un videi draudzīgiem apdares materiāliem.
K. Kauliņš bija pieteicies valsts atbalsta programmā zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai, kas ļautu atgūt 65% no papildu izmaksām, taču atteicies no šīs idejas, jo tad būtu jāalgo sertificēts būvuzraugs un jāsaskaņo katra novirze no projekta. Viņš uzskata, ka vajag maksimāli vienkāršot atbalsta sistēmu. Jāpiebilst, ka šis finansējums vairs nav pieejams.
Vēl Vecmāju īpašnieks atskārtis, ka bankas nav gatavas finansēt papildu izmaksas saistībā ar augstākas energoefektivitātes nodrošināšanu, un secina, ka cilvēkam, būvējot šādu māju, jābūt gatavam vairāk ieguldīt personīgos līdzekļus. Bankas dod 85-90% no kopējām izmaksām, bet tās rēķina pēc sava standarta, cik izmaksā konkrēta veida ēkas kvadrātmetrs. K. Kauliņš ierosina valstij tieši caur bankām stimulēt energoefektīvu individuālo ēku būvniecību.
Diemžēl vēl pat nav īsti skaidrs, ko nozīmē zema enerģijas patēriņa ēka. Normatīvajos aktos pašlaik nav definēts ēku iedalījums pēc energopatēriņa, skaidro Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu līdz vasarai plānots izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros definēs, kas ir zema enerģijas patēriņa ēka, kādās klasēs tās tiek iedalītas, vēlāk plānots izstrādāt arī atbalsta nosacījumus šādu ēku būvniecībai, tas varētu būt arī līdzfinansējums, taču nav zināms, vai tas attieksies arī uz privātmājām, stāsta ministrijas pārstāvis. Tātad, iespējams, nākotnē būs arī atbalsts.
Pašlaik energoefektīvu ēku būvniecība tiek popularizēta ar konkursa palīdzību. Pērn kategorijā Energoefektīva vienģimenes māja konkursā bija pieteikti četri projekti, un tas liecina, ka Kauliņu ģimene nav vienīgā, kurai šķiet svarīga energoefektivitāte. Internetā redzams, ka ir arī būvnieki un projektētāji, kas specializējušies tieši zema enerģijas patēriņa ēku celtniecībā.