Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Manas mājas ir mana paradīze

Manfredu Nepertu pazīstu jau vairāk nekā 20 gadu. Viņš ir manas draudzenes Ingas tēvs. Stalts, rosīgs kungs ar kolosālu humora izjūtu.

Manfredam rudenī būs jau 84 gadi, bet norullēt mašīnā tūkstoti kilometru pa Eiropas ceļiem viņam joprojām ir nieks. Manfreda dzimtas saknes ir Vācijā, bet par savu dzimteni viņš uzskata Latviju. To Neperta kungs ir pierādījis ar visu savu dzīvi.

Ar savu sargeņģeli

Pirms kara Manfreds mācījās Rīgas 7. pamatskolā Iļģuciemā. 1939. gadā ģimene repatriējās uz Vāciju, kur arī tika sagaidītas kara beigas. Bēgļu nometnē komisija piedāvāja braukt uz Kanādu, Argentīnu vai Austrāliju. Manfreda vecāki teica - esam no Latvijas! «Mūs iesēdināja vilcienā, un atgriezāmies Rīgā. Vācijā nevarējām iedomāties, ka Latvija vairs nav pirmskara brīvā valsts, bet ir padomju Krievijas republika. Taču atpakaļceļa vairs nebija - tikai uz Sibīriju vai pie sienas. Man bija 13 gadu, es zināju tikai vācu valodu, bet trīs mēnešu laikā, cītīgi zubrījot, iemācījos latviešu valodu.»

Iļģuciems bija Manfreda Neperta bērnības rajons. Pusaudža vecumā Manfreds sapratis, ka viņam ir sargeņģelis. Šī dzīves epizode saistīta ar Raimondu Paulu: «Ar Raimondu Ojāru Paulu, kuru skolā saucām tikai par Ojāru, mācījāmies vienā klasē. Tas notika 1950. gada 13. augustā. Sarunājām ar Ojāru un citiem draugiem ar pasažieru kuģīti Majakovskis braukt uz Mežaparku. Visi bariņā devāmies uz Upju staciju, kas atradās aiz tagadējā Saules akmens. Ieradāmies, bet tur totāls tukšums. Kāds pateica, ka Majakovskis atiet no Komjaunatnes krastmalas. Nu, ko - vairs nevaram pagūt uz atiešanas laiku, un uz Mežaparku aizbraucām ar tramvaju. Mājās atgriezāmies vēlu, sapratām, ka dabūsim pa mizu! Kad tramvajs tuvojās Iļģuciemam, lecam ārā un redzam, ka vecāki mums skrien pretī, raud un priecājas. Tikai tad uzzinājām, ka notikusi gadsimta katastrofa - Majakovskis nogrimis piestātnē, daudz bojāgājušo. Kāds mūsu biedrs izstāstījis vecākiem, ka arī mēs esot devušies uz Majakovski! Un te mēs - dzīvi un veseli! Toreiz bijām pareizā laikā, bet nepareizā vietā. Tas, ka kuģītis neatgāja no Upju stacijas, mums izglāba dzīvību.»

Iesaistās atmodas laikā

Dienesta gadi padomju armijā aizritēja Tatarskā, kas starp Omsku un Novosibirsku. Tur Manfreds no vienkārša ierindnieka uzdienējās līdz auto darbnīcas priekšniekam, saņēma autovadītāja augstākās klases tiesības un mājās atgriezās jau kā īsts auto cilvēks. Manfreda Neperta darba dzīves 25 gadi pagāja Rīgas Taksometru parkā: «Tur sāku strādāt 1955. gadā, toreiz vēl braucu ar Pobedu. Piecpadsmit gadu piedalījos arī vieglo un smago mašīnu auto rallijos, guvu godalgotas vietas.»

Kad sākās atmodas laiks, Manfreds nolēma iestāties Tautas frontē, devās uz Benjamiņu namu, kur atradās Tautas frontes centrs: «Saku - vēlos palīdzēt. Jā, Tautas frontei ļoti nepieciešams transports un šoferi. Taksometru parkā nodibinātā Tautas frontes nodaļa izvēlēja mani par vadītāju, bet par vietnieku - Robertu Mīlbergu. Sākām izvadāt Atmodu uz pārdošanas vietām, uz staciju, lidostu un autoostu. Izplatījām Atmodu arī uz barikādēm.

1988. gadā Manfreds ar sievu Helgu bija Vācijā pie radiem: «Ierēdne paskatījās dokumentus un teica, ka mūsu vācu pases joprojām ir derīgas, tas nozīmē, ka esam Vācijas pavalstnieki. Taču pasākumu ar pavalstniecības atzīšanu Latvijā un vācu pasu atgūšanu atlikām. Vācijas pilsonību atguvu Rīgā 1990. gadā.»

Nesavtīgi palīdzot

Brīvajā Latvijā Manfreds Neperts dibināja saikni starp latviešu, krievu un vācu uzņēmējiem, jo pārzināja trīs valodas un šo cilvēku mentalitāti. Mazā vācu pilsētiņā Delmenhorstā Manfredam ir mazs dzīvoklītis, ir daži radi un daudzi labi paziņas. Latvijas neatkarības gadu sākumā viņi palīdzēja savākt lietas, kas bija nepieciešamas mūsu cilvēkiem. Kravas piekabē Manfreds sāka vest medicīnas iekārtas uz Latvijas slimnīcām, uz Vaivaru rehabilitācijas centru invalīdu aprūpei nepieciešamās lietas, drēbes, gultas veļu. «Joprojām palīdzu Latgales puses cilvēkiem, tur totāla nabadzība. Netālu no Aglonas dzīvo laba, strādīga astoņu bērnu ģimene. Nesen viņiem piešķirts bijušais armijnieku dzīvoklis. Tur bija izplēsts viss, ko vien varēja izplēst, palikušas tikai sienas. Atvedu viņiem no Vācijas mēbeles un visu sadzīvē nepieciešamo, bērniem apģērbu un apavus.»

Par bērniem Manfredam dikti smeldz sirds: «90. gadu sākumā man kļuva zināms, ka Maskavas ielas internātskolā bērniem nav skolas somu, nāk uz skolu ar kulītēm un tašiņām. Devu ziņu savam Vācijas radagabalam, māsīcas vīram Ēriham. Saku - bērniem vajag skolas somas. Ko domā - viņš padeva ziņu cilvēkiem, un es atvedu uz Rīgu ap 80 mugursomām, kas pielādētas ar skolas lietām - kedām, burtnīcām, pildspalvām. Pietika gan internātskolai, gan citiem bērniem.»

Prieks par citu prieku

Manfreds Neperts priecājas: «No 1992. gada esmu pensionārs un jūtos prīmā. Katru rītu saku paldies Dievam par to, ka esmu vesels un joprojām varu darboties. Galvenais, lai vienmēr ir kāds darbiņš darāms, kaut vai kartupeļus vajag notīrīt vai ar mūsu dižo Reksi pastaigāt. Ja ir tukšs laiks, es nejūtos komfortabli. Man sajūta, ka pietrūks laika paveikt visu, ko gribu izdarīt. Man pašam vairs neko nevajag, bet ir prieks sagādāt prieku citiem. Reizi mēnesī braucu uz Vāciju, atgriežos ar piekabi, vedu nepieciešamo Latgales puses ļaudīm. Darbojos dārzā, mājās. Man vairāk patīk organizēt.» Klātesošā Inga smejot piebilst: «Tēva moto dzīvē ir - ja darbu labi organizē, tad pašam nav jāstrādā.»

Manfreds palepojas ar savu roku darbu - dārzā novietoto putnu būri: «Putni pateicīgi. Zīlītes, dzenis, sīļi, strazdi nāk, un es ar binokli vēroju, kā viņi barojas.» Inga papildina: «Paps ir Formula 1 fans, skatās visas pārraides. Viņu interesē politika, pašlaik paps lasa Viktora Suvorova Ledlauzi

Manfreds smej: «Inga ir super meita, jo nedzīvojam zem viena jumta. Es uzcēlu «savu republiku» bijušajā saimniecības ēkā, lai mēs nekristu viens otram uz nerviem. Ingai nepatīk debates par politiku, tad viņa mani dzen «mājās»».

Savukārt Inga atklāj tēva mazos knifiņus: «Paps ir uz saldumiem, bet nekad nav dzēris un pīpējis. Tagad no rītiem viņš izdzer čarkiņu konjaka, kā to darīja arī viņa mamma, kas nodzīvoja līdz 90 gadiem. Paps ne par ko nesūdzas, viņš uz visu skatās pozitīvi, bet, ja ir kas slikts, man neko nestāsta. Papu ļoti interesē politika, viņš cītīgi skatās Krievijas televīzijas kanālus, lai zinātu, kas notiek pretējā pusē.»

Iztaujāts par ticības lietām, Manfreds atbild: «Es ticu labiem cilvēkiem un jau 25 gadus daru darbus, domājot, ka Dievam tas ir patīkami.»

Manfreds stāsta par tuvākajiem plāniem: «Vasarā gribu apceļot Latviju, apskatīt Latvijas pilis. Tiesa, tagad man nepieciešams komforts, tie laiki ir garām, kad labi jutos, guļot teltī vai autiņā.»

Neperta kungs ir redzējis zemes un valstis, pagājušajā gadā priecājies par Alpu skaistumu un tulpju ziedēšanu Holandē, bet: «Būdams etnisks vācietis, vislabāk jūtos Latvijā. Te, savā mājā un dārzā, esmu kā paradīzē.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Manfreds Neperts

Dzimis 1932. gada 24. novembrī vācbaltu ģimenē Rīgā
Mācījās Rīgas 7. pamatskolā Iļģuciemā
1939. gadā kopā ar vecākiem repatriējās uz Vāciju, atgriezās Rīgā 1945. gadā
Dienēja Tatarskā, kur apguva mehāniķa profesiju
No 1955. gada strādāja Rīgas Taksometru parkā
1957. gadā apprecējās ar Helgu, kura tikko bija atbraukusi no Sibīrijas
1958. gadā piedzima Inga
Atmodas laikā Taksometru parka Tautas frontes nodaļas vadītājs
2007. gadā Nepertu pāris nosvinēja zelta kāzas. Togad Helga nomira

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?