Jau aizpagājušajā nedēļā pasaules sociālajos tīklos sāka cirkulēt Krievijas karavīru fotogrāfijas, kuru parakstos kā uzņemšanas vieta tika norādīta Sīrija. Tas lika analītiķiem un politiķiem izteikt viedokļus par Krievijas tiešu militāro iesaistīšanos konfliktā Sīrijas valdības spēku pusē, bet ASV pat rekomendēja savai sabiedrotajai aliansē Bulgārijai nepieļaut Krievijas militārā transporta tranzītu pa tās gaisa telpu.
Krievija noliedz
Krievijas amatpersonas pēc neilgas klusēšanas kategoriski sāka noliegt, ka Krievijas armijas karavīri piedalītos karadarbībā Sīrijā.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja TASS, ka Krievijas militārpersonas palīdz Sīrijas armijai apgūt militāro tehniku, kas tiek piegādāta no Krievijas. Šīs piegādes notiekot jau sen, un Krievija tās neesot slēpusi. «Krievijas militārpersonas Sīrijā atrodas jau daudzu gadu garumā. Viņu klātbūtne ir saistīta ar ieroču piegādēm sīriešu armijai, kas cīnās pret terorismu Islāma valsts un citu ekstrēmistu grupējumu personā.» Viņš arī pavēstīja, ka ar lidmašīnām, kas tiek sūtītas uz Sīriju, Krievija tur nogādājot gan savstarpējos kontraktos paredzēto militāro aprīkojumu, gan humāno palīdzību. «Nekādus citus papildu soļus Sīrijā Krievija pašlaik nesper. Ja tādi būs nepieciešami, mēs to darīsim saskaņā ar starptautisko tiesību normām, mūsu starptautiskajām saistībām un, protams, tikai ar Sīrijas valdības un citu reģiona valstu valdību piekrišanu, ja runa būs par palīdzību tām cīņa pret terorismu,» teica S. Lavrovs.
Piegādā ieročus
Krievijas laikraksts Kommersant atklāj, ka Krievija Sīrijai piegādā strēlnieku ieročus, granātmetējus, bruņutransportierus BTR-82A, militāros kravas automobiļus Ural.
Savukārt Bloomberg, atsaucoties uz avotiem ASV izlūkdienestā, raksta, ka Krievija plānojot tuvākajā laikā Sīrijā izvietot Mig-31 un Su-25 iznīcinātājlidmašīnas karabāzē Latākijā. Tur jau esot nogādāti saliekamie gaisa satiksmes kontroles torņi, lidmašīnu remontkomplekti, kā arī konteineri personāla izvietošanai. Kravas lidmašīnas nogādājušas militāro tehniku arī Krievijas jūras spēku izmantotajā bāzē Tartūsā, vēsta Foreign Policy. Šī medija avots ASV administrācijā gan apgalvojis, ka pagaidām krievi neesot ieveduši ne iznīcinātājlidmašīnas, ne dronus, ne bumbas, ne raķetes.
Aizpagājušajā nedēļā ASV valsts sekretārs Džons Kerijs zvanīja S. Lavrovam un aicināja viņu pārtraukt Krievijas militārā potenciāla pastiprināšanu Sīrijā, taču saņēma strupu atbildi, ka Krievija nedara neko sliktu un turpināšot atbalstīt «Sīrijas valdības cīņu pret teroristiem».
Reuters aptaujātie Rietumu diplomāti spekulē, ka Krievijas aktivitātes Sīrijā esot mēģinājums izmantot Rietumu bažas par situācijas vēl lielāku eskalāciju, lai izkarotu sev lielāku teikšanu un vietu starptautiskajās sarunās par Sīrijas nākotni. Jau septembra beigās Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieradīsies uzstāties ANO Ģenerālajā asamblejā pirmo reizi pēdējo astoņu gadu laikā. Krievijas galvenais uzstādījums esot B. el Asada valdības iekļaušana starptautiskajos centienos sakaut Islāma valsti.
«Krievija palielina spiedienu, spēlē šantāžas spēli. Grib piespiest citus ņemt to vērā daudz nopietnāk, draudot pretējā gadījumā izmantot savus spēkus citiem mērķiem,» teicis pret Kremli kritiskais krievu aizsardzības analītiķis Pāvels Felgenhauers.
PSRS mantojums
AP raksta, ka Maskavas ciešā alianse ar Damasku ir datējama jau ar 1955. gadu, kad PSRS noslēdza pirmo līgumu par ieroču piegādēm Sīrijai. Kopš tā laika tā bija galvenā ieroču piegādātāja. Maskava palīdzēja Sīrijai atjaunot bruņotos spēkus pēc tās neveiksmīgajiem kariem pret Izraēlu 1967. un 1973. gadā. Sīrijas Tartūsā atrodas Krievijas vienīgā militārā bāze Vidusjūrā. Kopš pilsoņu kara sākuma 2011. gadā Krievija bijusi galvenā B. el Asada valdības aizstāve, atvairot mēģinājumus pieņemt dažādas pret to vērstās ANO rezolūcijas un palielinot ieroču piegādes Sīrijas valdības spēkiem.