Siltumenerģijas tarifiem Latvijā ir tendence pamazām samazināties, jo tiek realizēti siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijas projekti, atjaunoti siltumtīkli, katlumājas un citi siltumapgādes sistēmas elementi, un rezultātā tiek efektīvāk izmantots gan kurināmais, gan arī darbinieku resursi, kā arī samazinās citas izmaksas, Dienai atklāj Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Siltumenerģijas nodaļas vadītājs Kaspars Koncevičs.
Vairāk šķeldas
Latvijā pastāv divas dominējošās kurināmā grupas - dabasgāze un koksnes produkti. Pakāpeniski aizvien lielāku tirgus daļu aizņem siltumenerģijas apjoms, kas saražots, dedzinot koksnes produktus - šķeldu.
K. Koncevičs stāsta, ka pagājušajā gadā siltumenerģiju ražot no koksnes produktiem, tajā skaitā šķeldas, bijis lētāk nekā no dabasgāzes. Gala tarifu šīs kurināmā cenas atšķirības ietekmēja vidēji aptuveni par 10%, bet tā neesot viennozīmīga tendence. Katrā pilsētā ir atšķirīga situācija, un tarifs tiek aprēķināts individuāli konkrētajai situācijai.
SIA Valmieras siltums valdes priekšsēdētājs Pēteris Streļčs Dienai stāsta, ka uzņēmums siltumenerģiju iepērk no trim uzņēmumiem - no a/s Valmieras enerģija - 83,8%, no a/s Valmieras piens - 14,8% un SIA ITA Ltd - 1,4%. Akciju sabiedrībām piederošajās katlumājās siltumenerģiju ražo, izmantojot dabasgāzi, bet ITA Ltd izmanto malku un koksnes atkritumus (šķeldu, skaidas). Jāpiebilst, ka Valmieras enerģijai piederošās divas lielās katlumājas strādā koģenerācijas režīmā.
Valmierā siltumenerģijas gala tarifi netika mainīti kopš 2009. gada vasaras līdz šī gada 15. janvārim, kad saistībā ar siltumenerģijas ražotāju atkārtotu ražošanas tarifu palielināšanu Valmieras siltuma enerģijas gala tarifs pieauga vidēji par 6% - no šī gada 16. janvāra līdz marta beigām Valmieras siltums realizēja siltumenerģiju par 53,56 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) bez PVN.
Tarifi mainās atkarībā no a/s Latvijas gāzes ik mēnesi paziņotās dabasgāzes cenas, P. Streļčs atzīmē, ka Valmieras siltuma tarifs ir zemākais no visām deviņām lielajām Latvijas pilsētām, kā arī starp uzņēmumiem, kuri realizē gazificētajās katlumājās saražoto siltumenerģiju.
SIA Fortum Jelgava pārstāve Guntra Matisa Dienu informē, ka šī gada martā Fortum Jelgava siltumenerģijas tarifs bija 60,63 EUR/MWh bez PVN. Šīs apkures sezonas laikā tarifs Jelgavā samazinājies par 10,3%, ko sekmēja siltumenerģijas tarifa samazinājums par vidēji 7,3%, kas stājās spēkā no 2013. gada 1. decembra, kā arī gāzes cenu samazinājums.
A/S Rīgas siltums pārstāve Linda Rence Dienai stāsta, ka, domājot par centralizētās siltumapgādes sistēmas ilgtspējīgu attīstību, pēdējos gados uzņēmumā īstenoti vairāki nozīmīgi biokurināmā ražošanas attīstības projekti, kā rezultātā būtiski sarucis izmantojamās dabasgāzes apjoms, bet biokurināmā (šķeldas) izmantošanas īpatsvars kopējā kurināmā bilancē pieaudzis no 2,5% 2007./2008. finanšu gadā līdz 26,3% šajā finanšu gadā. Turklāt, nomainot dabasgāzi ar videi draudzīgāko biokurināmo - koksnes šķeldu, par 40-50 tūkstošiem samazināts izlietoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu daudzums, kas arī samazina kurināmā izmaksas. Šo projektu izpildes rezultātā siltumenerģijas ražošana akciju sabiedrības siltumavotos ir kļuvusi daudz zaļāka un arī lētāka - 2013. gada 1. jūlijā uzņēmums samazināja siltuma tarifu vidēji par 3%.
Rīgā kopš 2008. gada oktobra siltumenerģijas cena mainās atkarībā no dabasgāzes tirdzniecības cenas. Vidējais siltumenerģijas tarifs galvaspilsētā 2013./2014. gada apkures sezonā ir 57,40 EUR/MWh bez PVN, kas ir par 9,23% mazāks nekā 2012./2013. gada sezonā. L. Rence tarifa samazināšanos skaidro ar dabasgāzes cenas samazinājumu, kā arī Rīgas siltuma tarifu politiku pērnā gada vasarā. Viņa piebilst, ka Rīgā ir zemākais tarifs starp Baltijas valstu galvaspilsētām - aprīlī tas ir par 23% zemāks nekā Viļņā un par 17% zemāks nekā Tallinā. Jāpiebilst, ka martā par siltumu rīdziniekiem jāmaksā vidēji par 38% mazāk nekā iepriekšējā gada martā, bet, ja salīdzina marta un februāra izrakstītos rēķinus par patērēto siltumenerģiju, jāsecina, ka marta rēķini vidēji ir līdz pat 14% mazāki, liecina Rīgas siltuma dati.
Parādā miljonus
Rēķini par patērēto siltumenerģiju šosezon bijuši krietni mazāki, jo tie galvenokārt atkarīgi no āra gaisa temperatūras, kā arī ēku tehniskā stāvokļa. «Ja ņemam vērā šīs ziemas āra gaisa temperatūras, jāsaka, ka 2013./2014. gada apkures periods ir patīkams patērētājiem. No 1. oktobra līdz 31. martam negatīvās āra gaisa temperatūras Valmierā bija tikai 52 diennaktis,» saka P. Streļčs.
Valmierā apkures sezonas laikā par teju 115 tūkstošiem eiro pieaudzis kavēto parādu par patērēto siltumenerģiju apjoms, sasniedzot 501 489 eiro. Tomēr kopumā rēķinu apmaksas disciplīnu Valmieras siltuma vadītājs vērtē kā apmierinošu.
Fortum Jelgava klientu parāds 1. martā veido 4,8 miljonus eiro, tajā skaitā iedzīvotāju parāds - 4,5 miljoni eiro. «Lai arī skaitliski klientu parāda apjoms par siltumenerģiju ir tāds pats kā pirms gada, jāsaprot, ka situācija nav uzlabojusies un joprojām ir kritiska. Turklāt skaitļi rada mānīgu ilūziju, ka parāda apjoms samazinās. Te jāņem vērā, ka silto laika apstākļu dēļ bija arī mazāks siltumenerģijas patēriņš, Jelgavā pat par 18% zemāks. Attiecīgi kopējam parāda apjomam vajadzēja samazināties, bet tā nav,» Dienai atzīst Fortum Jelgava pārstāve Ginta Cimdiņa un piebilst, ka «papildu slogu uzņēmumam rada bez pārejas perioda ieviestais subsidētās elektroenerģijas nodoklis, kas ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra un tiek piemērots Fortum koģenerācijas stacijām Jelgavā 5% apmērā. Gada griezumā tas uzņēmumam radīs ap 500 tūkstošiem eiro lielus papildu izdevumus, kas nav iekļauti ne siltumenerģijas tarifā, ne uzņēmuma budžetā,» piebilst G. Cimdiņa.
Arī L. Rence atzīmē, ka zemākie rēķini ļāva iedzīvotājiem šosezon labāk norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, tādējādi parādi par patērēto siltumu samazinājušies. Šobrīd Rīgā parāds par patērēto siltumenerģiju veido 5,55 miljonus eiro. Situācija ar parādu nomaksu galvaspilsētā esot par 9% labāka nekā pagājušajā gadā. L. Rence piebilst, ka vasaras mēnešos parāds sarūk, un jaunās apkures sezonas sākumā tas tradicionāli ir vismazākais.