Bažas pārspīlētas
Jautājums par Irākas nemiernieku graujošo ietekmi uz naftas cenu šobrīd nedaudz zaudējis aktualitāti, spriež Citadele Asset Management (CAM) Portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.
«Nemiernieku nozīme finanšu preses virsrakstos tika attēlota lielāka nekā viņu iespējas pārņemt savā kontrolē kādu lielu naftas ieguves reģionu,» komentē Citadeles eksperts.
«Tā vien šķiet, ka pēdējos gados arvien biežāk notiekošie ģeopolitiskie saspīlējumi norūdījuši naftas tirgu dalībniekus tiktāl, ka nelieli vietēja mēroga konflikti vairs nespēj būtiski ietekmēt naftas cenu,» piebilst investīciju kompānijas M2M Asset Management portfeļu pārvaldnieks Harijs Beķeris. Pēc viņa teiktā, mazinājies satraukums, kas radās jūnija sākumā, Irākā aktivizējoties sunnītu radikālajam grupējumam ISIS (Islamic State of Iraq and Syria), kā rezultātā valstī sākās militāras sadursmes ar Irākas oficiālās valdības pārstāvjiem, audzējot bažas par strauju naftas cenas kāpumu un ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.
Sabalansētais tirgus
Z. Vaikulis norāda, ka atšķirībā no politiskajiem faktoriem fundamentālie rādītāji - naftas ieguve, patēriņš un krājumi - nav labvēlīgi naftas cenas kāpumam. Ekonomiski attīstītajās valstīs naftas patēriņš jau gadu desmitiem uzrādot samazinājuma tendenci, un tikai jaunattīstības valstis ir tās, kas saistībā ar tautsaimniecības izaugsmi var naftas cenu palielināt. Brīdī, kad to ekonomika attīstās straujāk, nafta kļūst dārgāka, savukārt, izaugsmes tempiem palēninoties, cena nokrītas.
Paralēli tam «melnā zelta» cenas izaugsmi bremzē centieni, kuri vērsti uz energoefektivitāti un cenšanos tikt galā ar piesārņojumu, kas izpaužas vēlmē samazināt autotransporta piesārņojumu - turklāt tādās valstīs, kuras līdz šim tam bija pievērsušas ļoti maz uzmanības, piemēram, ASV un Ķīna. Turklāt ASV strauji palielinās naftas ieguves apjoms, kas, pēc Z. Vaikuļa teiktā, šobrīd ir lielākais kopš XX gadsimta astoņdesmitajiem gadiem.
«Patiesībā var teikt, ka ģeopolitiskie faktori ir vienīgie, kas šobrīd naftas cenu attur no krituma,» secina Citadeles eksperts. Nemierīgā situācija pasaulē, viņaprāt, ir vienīgais faktors, kas preču biržu investoriem liedz spēlēt uz naftas cenas kritumu, jo neviens nezina, kurā brīdī un kur var nokrist kāda nemiernieku izšauta raķete Irākā vai kā galu galā attīstīsies starptautiskās attiecības saistībā ar Izraēlas un palestīniešu konfliktu. H. Beķeris stāsta, ka, ģeopolitiskajai situācijai nepasliktinoties, vairākums analītiķu šobrīd prognozē Ziemeļjūras jēlnaftas Brent naftas cenu kustības turpinājumu pašreizējā cenu koridora, proti, 105 līdz 115 ASV dolāru (aptuveni 78,19-85,64 eiro), robežās.
Samērā līdzīgs skatījums ir SEB bankas sociālekonomikas ekspertam Edmundam Rudzītim, paredzot, ka Brent naftas cena šā gada beigās un tuvākajos 12 mēnešos varētu būt apmēram tādā pašā līmenī kā šobrīd - 105-110 ASV dolāru par barelu.
«Jāatceras, ka naftas cenu eiro izteiksmē ietekmē arī eiro/ASV dolāra kursa izmaiņas un Eiropas vienotās valūtas kursa pavājināšanās nozīmē dārgāku naftu, savukārt eiro kursa nostiprināšanās attiecībā pret dolāru nozīmē lētāku naftu eiro valūtā,» finanšu tirgu ietekmi iztirzā SEB eksperts. Viņš norāda arī uz gaidāmo naftas, tajā skaitā Lībijas un Irānas melnā zelta, piedāvājuma palielināšanos, un tas varētu notikt straujāk, nekā palielinās pieprasījums.
Ietekmē izaugsmi
Pēc Z. Vaikuļa teiktā, naftas cenas pārmaiņa par 10% vienā vai otrā virzienā pasaules ekonomikas pieauguma tempu palielina vai samazina apmēram par pusprocentu. Savukārt E. Rudzītis, atsaucoties uz Starptautiskā Valūtas Fonda aplēsēm, stāsta, ka naftas cenu pieaugums par 10 ASV dolāriem barelā var samazināt pasaules ekonomikas izaugsmi par 0,2-0,3 procentpunktiem, radot arī inflācijas palielināšanos un patērētāju pirktspējas mazināšanos. Turklāt lielāka ietekme uz ekonomikas izaugsmi būtu tieši tajā gadījumā, ja naftas cenas pieauguma iemesls būtu problēmas ar naftas piedāvājumu (piemēram, ģeopolitisko saspīlējumu dēļ), nevis ar pieprasījuma pēc naftas palielināšanos, spriež SEB eksperts.
Saskaņā ar CAM analītiķu iepriekš veiktajām aplēsēm ar pasaules naftas tendencēm saistīta noturīga izmaiņa degvielas mazumtirdzniecības cenās spēj potenciāli par 10% sabremzēt vai paātrināt (atkarībā no tā, vai cenas ir kāpušas vai kritušas) Latvijas nominālā iekšzemes kopprodukta izaugsmi par nepilnu vienu procentu. «Ietekme var būt pat virs viena procenta, ja ņem vērā to, ka no naftas produktu cenas atkarīga arī importētās gāzes cena,» piebilst Citadeles eksperts.
H. Beķeris zina teikt, ka degvielas īpatsvars patēriņa cenu grozā šogad Latvijā ir 6,2%, kas ir otrs lielākais aiz elektroenerģijas, gāzes un citiem kurināmajiem. «Tendence degvielas cenai ietekmēt inflāciju Latvijā aug, jo, piemēram, 2008. gadā degvielas īpatsvars patēriņa cenu indeksā bija tikai 4,9%,» piebilst M2M finanšu speciālists. Pēc viņa teiktā, pasaules naftas cena veido apmēram 45% no degvielas mazumtirdzniecības cenas Latvijā, pārējā cenas daļa ir saistīta galvenokārt ar nodokļiem un citām izmaksām.
«Tāpēc, pat ja Brent naftas cena no pašreizējā līmeņa ap 108 ASV dolāriem par barelu izaug līdz iepriekš pieminētā cenu svārstību koridora augstākajai robežai - 115 dolāriem - jebšu piedzīvo kāpumu par 6,5%, vienkārši aprēķini rāda, ka patēriņa cenu indekss Latvijā pieaugs par 0,175 procenta punktiem. Šie aprēķini gan ir tikai tādas ātras aplēses un balstās uz pieņēmumu, ka visas pārējās cenas paliek nemainīgas,» potenciālo situāciju ieskicē M2M finanšu eksperts.
Savukārt degvielas cenas pieaugums, piemēram, par pieciem eiro centiem, pie cenas 1,34 EUR/l, pēc finanšu eksperta domām, nozīmē kāpumu par 3,7%. Dārgākas degvielas efekts patērētājus ietekmē dubultā. «Pirmkārt, tiem nākas maksāt augstāku cenu par degvielu - tāpat kā ražotājiem. Otrkārt, rodas sitiens pa maciņu, ko izraisa augstāka produktu cena veikalos saistībā ar degvielas cenas palielināšanos,» rezumē H. Beķeris.