Grib audzēt uzticamību
I. Parādnieks uzskata, ka KNAB notiekošais, kad amatpersonu teiktais ir diametrāli pretējs un ir skaidrs - kāds nerunā taisnību, var būt par pietiekamu pamatu, lai iniciētu grozījumus likumā, kas paredz KNAB darbiniekiem noteikt obligātu komplekso psiholoģisko un poligrāfa ekspertīzi, kurā izdarīts negatīvs secinājums varētu būt par pamatu biroja amatpersonas atbrīvošanai no amata. Pārbaudi veiktu, pieņemot darbā vai pārceļot augstākā amatā. Ja Saeima pieņemtu grozījumus KNAB likumā, pārbaudēm būtu vajadzīgi aptuveni 36 000 latu gadā. Iniciatīva melu detektoru izmantot KNAB amatpersonu uzticamības pārbaudei acīmredzot daudziem deputātiem šķiet ne vien noraidāma balsojumā, bet pat nevērtīga apspriešanai, tāpēc Dienai savu viedokli paust atteicās gan kādreizējais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs, gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (abi Vienotība), kurš Saeimas sēdē norādīja, ka piedāvātās kompleksās psiholoģiskās poligrāfa ekspertīzes definējums nav sniegts nevienā normatīvajā aktā un nav skaidrs, kādiem kritērijiem un sertifikācijai būtu jāatbilst izmantojamām mērierīcēm, kā arī nav skaidri ekspertu atbilstības kritēriji. Deputāts arī uzsvēra, ka ASV no 50 štatiem tikai 19 štatos poligrāfa testa rezultātus izmanto tiesās kā pierādījumus. Daudzviet ASV drošības, izlūkošanas un pretizlūkošanas iestādēs poligrāfs tiešām tiek izmantots, bet tādas pavalstis kā Masačūsetsa, Ņūdžersija un dažas citas jau ir ar likumu aizliegušas izmantot poligrāfu darbinieku testēšanā, novērtējot viņu atbilstību amatam.
Tiesību zinātņu doktors Uldis Miķelsons ir viens no diviem ekspertiem, kuri Latvijā strādā ar poligrāfu. Viņš atzīst, ka tas, vai ar poligrāfu var noteikt politiķu un ierēdņu godaprātu, ir atkarīgs no jautājumu formulējuma. «Pēc tā, ko cilvēks atbild par pagātnē notikušu notikumu, eksperts nevar pateikt, kā cilvēks rīkosies nākotnē kādā noteiktā situācijā. Var novērtēt tikai netieši, vai tas, kā cilvēks ir rīkojies, ir radījis riska situāciju. Godprātību nākotnē ar poligrāfa pārbaudi paredzēt nevar, bet ir risinājums - Latvijā ir ieviestas poligrāfa pārbaudes kopā ar psiholoģisko diagnosticēšanu, kad personai novērtē būtiskākās individuālpsiholoģiskās īpatnības, pēc kurām var prognozēt, kā cilvēks rīkosies,» norāda eksperts.
Pats nav pārbaudīts
Pirms Saeimas vēlēšanām I. Parādnieks rosināja savu politisko konkurentu Andri Šķēli (PLL) iziet poligrāfa pārbaudi, kam A. Šķēle sākumā piekrita, taču vēlāk atteicās, paziņojot, ka šādās klaunādēs nepiedalīsies. Politiskajā vidē poligrāfa pārbaude nav pieņemta prakse un, visticamāk, tik drīz arī netiks ieviesta. Tagad I. Parādnieks Saeimas demogrāfijas apakškomisijā ir tās priekšsēdētāja A. Šķēles vietnieks. Pats I. Parādnieks atzīst, ka viņam nākoties konkrēta mērķa sasniegšanai sadarboties ar cilvēkiem, ar kuriem viņš izlūkos kopā neietu. Viņš melu detektoru dabā nav redzējis un arī pārbaudīts ar to nav, bet par ideju, ka pirms nākamajām vēlēšanām viņš varētu pats finansēt sevis pārbaudīšanu, izsakās atturīgi. Deputāts uzskata, ka idejas kritiķu arguments, ka mums nav šādu pārbaužu pieredzes attiecībā uz amatpersonām, neiztur kritiku. «Kad pietrūkst lietišķu argumentu vai pretargumentu, tad šo lietu mēģina padarīt smieklīgu,» skaidro deputāts. Viņaprāt, svarīgi saprast, ka viņa priekšlikums saistīts ar amatpersonu uzticamības pārbaudi, nevis tiesu lietām, un tur ir atšķirība. Tomēr atkārtoti par savu taisnību VL/TB-LNNK frakcija necīnīšoties.