Holmenkollenas trasē pirmajos divos apļos Andrejs bija starp trim ātrākajiem slēpotājiem. Guļus šaušanā viņš bija nekļūdīgs un izdarīja to samērā ātri. Pirms otrās šaušanas Rastorgujevs bija reāls pretendents uz godalgotu vietu, taču pēdējie divi mērķi stāvus netika aizvērti. «Līdz pēdējiem šāvieniem distancē viss bija kārtībā. Vajadzēja turpināt šaut savā ritmā, tomēr pārturēju, un abi šāvieni aizgāja par augstu,» ziņu aģentūrai LETA atzina biatlonists. Ritma izjaukšanu ar ilgāku šaušanu apstiprina arī statistika: pirmajā piegājienā pie ugunslīnijas Andrejs pavadīja 45,6 sekundes (dalīts 20. ātrākais laiks), bet otrajā - 54,4 (100.).
Divi soda apļi un zaudētās cerības uz patiesi augstu vietu noveda pie slēpošanas tempa samazināšanās un 20. vietu finišā. Svētdien iedzīšanā bija iespēja reabilitēties un atspēlēt mazāk nekā minūtes deficītu attiecībā pret otro vietu izcīnījušo 42 gadus veco norvēģi Ūli Eināru Bjerndālenu.
Bija interesanti, kādu taktiku šautuvē Andrejs izvēlēsies svētdien, kad vēju norādošie karodziņi plīvoja spēcīgāk. Visos četros piegājienos pie ugunslīnijas kopā viņš pavadīja divas minūtes un 58,2 sekundes, kas bija 22. labākais rezultāts. Bet precizitāti tas neietekmēja, jo divi soda apļi bija jānoslēpo gan pēc otrās šaušanas, kurā viņš bija trīspadsmitais ātrākais, gan pēc ceturtās, kad bija 40. ātrākais.
Slēpošanas ātruma ziņā Rastorgujevs aizvien bija konkurētspējīgs - septītais ātrākais uz slēpēm. Svētdienas ātrākajam slēpotājam austrietim Juliānam Eberhardam viņš gan zaudēja 44,1 sekundi, bet no otrā ātrākā biatlonista krieva Antona Šipuļina 12,5 kilometru distancē atpalika tikai par 10,8 sekundēm. Vērtējot tikai iedzīšanā uzrādīto rezultātu un atmetot sprintā iegūtās laika starpības pret pārējiem sportistiem, alūksnietis svētdien bija 27. labākais, un tieši tāda pati vieta viņam arī finišā.
«Šodien jau no paša sākuma nebija viegli slēpot, diezgan smagi gāja. Jau pirmajā aplī jutu, ka neiet tā, kā gribētos, turklāt vēl beigās pieļāvu kļūdas arī šaušanā. Ir jāaizmirst šīs sacensības, jāizanalizē pieļautās kļūdas un jāgatavojas nākamajām sacensībām,» savu veikumu iedzīšanā komentēja Rastorgujevs. Viņš norādīja, ka slēpes bija labi sagatavotas, taču ātrumu trasē mazliet ietekmēja laikapstākļu maiņa, jo sacensību gaitā sācis snigt. Tiesa, neba nu slēpošanas ātrums ir galvenais, kas patraucēja iegūt augstāku rezultātu, bet gan pieci soda apļi.
Labā ziņa Andrejam ir tāda, ka, divreiz iekļūstot labāko trīsdesmitniekā, viņš pietuvojies tam, lai kvalificētos ceturtajai individuālajai distancei čempionātā masu startam, kurā drīkstēs piedalīties tikai piecpadsmit labākie Pasaules kausa kopvērtējumā (Rastorgujevs pēc iedzīšanas ir 23. vietā) un piecpadsmit biatlonisti ar labākajiem rezultātiem tieši Holmenkollenā Oslo. Vispirms gan jāgatavojas 20 kilometru klasikai, kas kungiem būs ceturtdien.
Neveiksmīgi pasaules čempionātu iesāka Latvijas dāmas. Žannas Juškānes palikšanu 95. vietā (no 96) vēl var saprast, jo viņa šoziem pirms čempionāta uz slēpēm bija uzkāpusi tikai vienu reizi un veselības problēmu dēļ praktiski gadu nestrādāja pie fiziskās kondīcijas, bet no Ziemeļamerikas posmos februārī «izšāvušās» Baibas Bendikas gan tika gaidīts kas vairāk par 78. vietu. Viņu pievīla gan šaušana (trīs soda apļi), gan ātrums trasē - tikai 73. ātrākais slēpojuma laiks. Mērķis apsteigt Nāciju ieskaitē 25. vietā esošo Dienvidkoreju līdz ar to ir kļuvis teju neaizsniedzams, jo tiktāl pasaules čempionātā konkurentes nopelnījušas par 44 punktiem vairāk, savu pārsvaru pār Latviju palielinot līdz 76 punktiem.