Latvijas enerģētikas lepnums, protams, ir mūsu hidroelektrostacijas (HES). Piemēram, Pļaviņu HES ir lielākā Baltijā un otrā lielākā stacija Eiropas Savienībā (ES). Mūsu HES ir kalpojušas jau vairākas desmitgades, kuru laikā ir veikti rekonstrukciju darbi, taču remonti jāturpina. Pļaviņās jānomaina divi hidroagregāti, Ķegumā pilnībā jārekonstruē HES-2, Rīgas HES nākamajos desmit gados jānomaina visi seši hidroagregāti.
Cik tas maksās?
Tuvāko desmit gadu laikā Daugavas HES agregātu rekonstrukcijā plānojam ieguldīt ap 130 miljoniem latu. Paralēli tam veiksim hidrotehnisko būvju remontus. Minētie 130 miljoni latu gan nebūt nav nozīmīgākās investīcijas, ko Latvenergo plāno. Viens no lielākajiem projektiem ir Rīgas TEC-2 jaunais bloks, kura ekspluatācija jāsāk 2013. gadā. Šeit kopējās izmaksas ir aptuveni 360 miljoni eiro. Pēc šī jaunā bloka nodošanas ekspluatācijā Rīgas TEC-2 kļūs par lielāko koģenerācijas staciju Baltijā. Ar savu HES kaskādi un TEC Latvija ļoti labi iekļausies Baltijas valstu enerģētikas buķetē. Igaunijā bāzes kurināmais ir degslāneklis, lietuviešiem pašlaik iet grūtāk, jo viņi nav laikus rekonstruējuši savas koģenerācijas un kondensācijas stacijas, bet paliek gaišais sapnis par atomelektrostaciju (AES) Visaginā.
Kas notiks līdz AES iedarbināšanai aptuveni pēc 10 gadiem? Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc enerģijas turpinās pieaugt.
Saskaņā ar ES apstiprināto BEMIP (Baltic Energy Market Interconnection Plan - aut.) plānu Baltijas valstu reģionu integrē Skandināvijas enerģētiskajos tīklos. Pēc diviem gadiem Igaunija jau būs uzbūvējusi otro savienojumu ar Somiju, un pārvades jauda tur būs līdz 1000 megavatiem (MW). Pēc četriem gadiem būs izveidots savienojums starp Lietuvu un Zviedriju ar jaudu 700 megavatu. No vienas puses, Baltija būs integrēta Skandināvijas virzienā, no otras, mēs vēsturiski esam spēcīgi integrēti bijušās PSRS ziemeļrietumu tīklos. Tāpēc nekāds elektroenerģijas deficīts mums nedraud.
Kāda būs elektroenerģijas cena Latvijā pēc iekļaušanās Nord Pool biržā?
Ja pārvades ierobežojumu nebūs un mēs pēkšņi nesaražosim tik daudz lētas enerģijas, ka to nav iespējams visu pārvadīt uz Skandināviju, tad, visticamāk, elektroenerģijas tirgus cena izlīdzināsies.
Latvijas gadījumā - uz augšu?
Elektroenerģijas cena izlīdzināsies.
Tā būs Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus cena?
Tā būs Baltijas un Ziemeļvalstu tirgus cena. Mans subjektīvais viedoklis ir, ka situācija Austrumeiropas valstīm var kļūt neizdevīgāka saistībā ar Vācijas un Itālijas paziņojumiem par atomelektrostaciju projektu apturēšanu. Ir grūti saprast, kā tik industriāli augsti attīstīta valsts kā Vācija domā saglabāt savu produktu konkurētspēju pasaules tirgū, atsakoties no atomenerģijas. Acīmredzot viņi var atļauties savas izmaksas nedaudz pacelt, bet mēs - pārējie eiropieši - caur Vācijā saražoto preču galacenu būsim spiesti šo ideju apmaksāt. Tas pasliktinās dzīves līmeni ne jau tikai Vācijā. Tam būs ļoti dziļa ietekme uz visu Eiropu. Ņemot vērā, ka Vācija pamazām integrējas un ir savienota ar Skandināvijas energotīkliem, tas raus uz augšu arī elektroenerģijas cenu Skandināvijā. Un mūsu cena izlīdzināsies ar šo Skandināvijas cenu.
Kāds ir mūsu galvenais ieguvums no pievienošanās Nord Pool?
(Pauze.) Mēs esam iestājušies ES. Un mēs pieņemam tos spēles noteikumus, kuri tiek pieņemti Briselē attiecībā uz dažādu preču tirgiem. Eiropa ir izvēlējusies tādu ceļu, ka visi elektroenerģijas tirgi tiek integrēti, lai ļautu enerģijai brīvi kā precei plūst pāri robežām. Ja gribam būt šīs valstu kopienas dalībnieki, mums šie spēles noteikumi ir jāpieņem. Nord Pool mēs iegūsim pieeju elektroenerģijas tirgum, mūsu enerģijas ražotāji var brīvi tirgoties ar elektroenerģiju…
…bet jūs jau tagad arī tirgojaties.
Mēs pašlaik tirgojamies tādā vāji likvīdā tirgū. Jo īsti riktīgi dalībnieki šajā tirgū ir tikai divi - Latvenergo un Enefit. Lietuvas ražotāji pagaidām nav konkurētspējīgi. Pārējie tirgus dalībnieki ir starpnieki bez savām ražošanas jaudām. Patērētāji brīva tirgus apstākļos iegūs tiesības izvēlēties no daudziem enerģijas piegādātājiem. Mums ir bijusi tāda paradoksāla situācija, ka esam ilgu laiku bijuši tāda kā elektroenerģijas sala ES ietvaros, kas nav savienota ar Eiropas tīkliem.
Bet tāda jauka sala, vai ne?
Jauka. Tikai neviens nevar pateikt, cik ilgi tā jaukā sala saglabāsies.
Vai tiesa, ka pēc pievienošanās biržai tāda lieta kā elektroenerģijas tarifi vairs nepastāvēs?
Pagaidām Latvijā neviens likumdošanas akts to nenosaka. Vismaz attiecībā uz mājsaimniecībām. Arī citās Eiropas valstīs mazturīgie iedzīvotāji tiek atbalstīti, piemēram, caur universālā pakalpojuma tarifu. Tas ir nākamo gadu jautājums, bet kaut kāds atbalsta mehānisms pastāvēs. Mājsaimniecību sektorā elektroenerģijas tarifi tuvāko gadu laikā saglabāsies.
Būtisks nosacījums Latvijas virzībā uz biržu ir elektroenerģijas pārvades nodalīšana no Latvenergo. Kā norit šī sadalīšana?
Šā gada 1. aprīlī no bijušās Latvenergo meitassabiedrības a/s Augstsprieguma tīkls (AST) ir atdalīta a/s Latvijas elektriskie tīkli (LET), kurai ir nodoti ražošanas pamatlīdzekļi, personāls. Savukārt AST kā pārvades sistēmas operators nodarbojas ar elektroenerģijas pārvades organizāciju starp valstīm, atbild par pārvades drošību, vērtē jaunu jaudu nepieciešamību. Nākamais solis - AST no Latvenergo par simbolisku cenu izpērk valdība un nodod pārraudzībā kādai citai ministrijai, kura nepārrauga Latvenergo. Šāda nodalīšana vajadzīga, lai Latvenergo kā ražotājs nekādā veidā nevarētu ietekmēt citu ražotāju enerģijas piegādi patērētājiem. Manuprāt, prātīgi būtu veidot vienotu Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoru, jo Baltijas valstīm jau nav vairāk kā aptuveni 15 lielu elektroenerģijas ražošanas avotu.
Vai Krievijas elektroenerģija caur Baltijas valstīm varēs brīvi ieplūst Ziemeļvalstu energobiržā?
Krievijas elektroenerģija pašlaik jau ienāk Baltijas teritorijā. Krievijas Inter RAO meitasuzņēmums, kas reģistrēts Lietuvā, patlaban pārdod elektroenerģiju caur Balt Pool biržu, kas atrodas Lietuvā. Balt Pool ir tāds kā pilotprojekts pirms Latvijas un Lietuvas integrācijas Ziemeļvalstu biržā. Tam vajadzētu notikt tuvākā gada laikā. Mūsu cerības bija, ka tas notiks vēl šogad. Cik saprotu, Krievijas puse šobrīd sāk piedalīties elektroenerģijas tirgū ar klasiskām biznesa metodēm, proti, Inter RAO meitasuzņēmums ir tas, kas pelna, nevis lēta elektroenerģija ieplūst Baltijas tirgū. Es prognozēju, ka viņi agri vai vēlu strādās arī Nord Pool biržā.
Vai šai Krievijas enerģijai var tikt noteikti kādi ierobežojumi?
Par šo ir diskusija ES līmenī. Piemēram, Igaunija intensīvi uztur dialogu par to, ka ir jāievieš tā saucamā robežas maksa lētam elektroenerģijas importam, lai tas nekropļotu tirgu.
Cik daudz enerģijas Latvija varēs saražot pēc minēto investīciju plānu realizēšanas?
Arī pēc TEC-2 jaunā bloka modernizācijas pabeigšanas Latvija nebūs pašpietiekama energojaudu ziņā. Spēsim saražot līdz 80% no gadā nepieciešamā. Tāpēc Latvenergo plāno ar savu daļu piedalīties arī Visaginas AES izveidē. Ir grūti teikt, kāda būs līdzdalības forma, bet šī iesaiste no investīciju viedokļa mums būs vēl lielāks izaicinājums nekā abi minētie (HES un TEC - aut.) investīciju virzieni.
Vai Latvijas puses ieguldījums Visaginas AES projektā būs jānodrošina Latvenergo?
Visticamāk, Latvijas pusi šajā projektā pārstāvēs Latvenergo. Varu teikt, ka potenciālie projekta līdzdalībnieki - visu četru valstu pārstāvji (Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija - aut.) - regulāri tiekas un pašlaik projektā ir ļoti pozitīva virzība. Ir skaidrs, ka atomstacijā saražotajai enerģijai jābūt konkurētspējīgai - pašlaik Baltijas reģionā elektroenerģijas tirgus cena ir aptuveni 50 eiro par megavatstundu, bet Visaginā jāspēj saražot elektroenerģiju nedaudz lētāk. Latvenergo tikai ar šādiem nosacījumiem būs gatavs piedalīties šajā projektā.
Tad Visaginas stacijas finansējuma Latvijas daļu gādās Latvenergo?
Var gadīties. Katram projekta dalībniekam būs jānāk ar savu finansējumu. Piedāvājums no potenciālajiem stratēģiskajiem projekta partneriem - Westinghouse un Hitachi - ietver arī finansējuma piedāvājumus no ASV un Japānas bankām. Tas varētu būt ilgtermiņa aizdevums uz 17-18 gadiem. Latvija diemžēl no kredīta ņemšanas viedokļa ir visneizdevīgākajā situācijā starp visām projektā iesaistītajām valstīm. Latvijas kredītreitings ir zemāks, un tas nozīmē, ka mums šis kredīts varētu būt nedaudz dārgāks. Protams, ja līdz kredīta ņemšanas brīdim situācija nebūs mainījusies.
Medijos ir minēts, ka Latvijas daļa Visaginas projektā varētu būt 10-12%. Vai tā ir?
Es domāju, ka mēs pretendēsim uz lielāku daļu. Mūs interesēs vairāk. Varētu būt, ka sākotnēji lielāks procents varētu būt stratēģiskajam investoram, taču abi potenciālie investori ir deklarējuši, ka netaisās šajā projektā palikt mūžīgi. Ideja ir, ka pārējās dalībvalstis pēc kādiem pieciem līdz astoņiem gadiem savas daļas izpērk.
Vai Latvenergo varētu iesaistīties vēja enerģijas projektos?
Latvenergo pēta iespēju veidot vēja parku, kurš būtu mūsu īpašums, un saražoto elektroenerģiju mēs varētu pārdot Nord Pool biržā. Izvērtēsim, cik mērķtiecīgi šādu projektu ir sākt tuvāko gadu laikā.
Kā veicas ar sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) projekta izpēti?
Pētījumu pēc mūsu pasūtījuma veic Lielbritānijas uzņēmumu Energy Contract Company un GL Noble Denton konsorcijs. Tuvāko nedēļu laikā pētījumu prezentēsim Ekonomikas ministrijā. Domājot par šo projektu, man nereti jāatceras daudzskaitlīgas Visaginas projekta sanāksmes, kur jūtama tāda pacilājoša Baltijas valstu vienotība. Pat igauņi tur saskata biznesu. Bet SGT projektā… (Pauze.) …ja mēs patiešām Baltijā gribam alternatīvu gāzes piegādi, nav cita varianta, kā visām trim Baltijas valstīm vienoties par vienu projektu.
Katrai no Baltijas valstīm ir savas intereses enerģētikā. Varbūt mums jābūt stingrākiem pret saviem kaimiņiem?
Iespējams. Es ceru, tik tālu nenonāks, ka katrs ultimatīvi liks galdā savas prasības. Bet par to vajag rosināt domāt.
Ko darīsiet ar elektrosadales tīkliem, kas ik ziemu nonāk sabiedrības uzmanības degpunktā?
Šī saimniecība atrodas a/s Sadales tīkls (ST) pārziņā. Cik zinu, sadales tīkla ilgtermiņa investīciju plāns nākamajos 35 gados paredz nozīmīgākos tīklus pakāpeniski ieguldīt zemē. Īpaši tas attiecas uz mežainiem apvidiem. Iepazīstoties ar Skandināvijas pieredzi, redzam, ka citu variantu īsti nav, - neviens jau nepraktizē milzīgu skrejceļu izciršanu ap šīm līnijām. Šie darbi jāveic tā tarifa ietvaros, kas ST tika apstiprināts gada sākumā.
Nesen presē varējām lasīt par viedajiem elektrības skaitītājiem. Vai tie būs jāuzstāda obligāti?
Atveroties elektroenerģijas tirgum, varētu parādīties tāda iespēja, ka ikviens katrai diennakts stundai var izvēlēties dažādus piegādātājus. Piemēram, ņemot vērā cenas, ko piegādātāji var nodrošināt, patērētājs rīta cēlienā pirks elektrību no Latvenergo, pa dienu no igauņu Enefit, vakarā no zviedru Vattenfall, naktī no krievu Inter RAO. Tas ir jautājums par ražošanas efektivitāti un par prātīgu patēriņu, ko uzskaitītu šie viedie skaitītāji. Turklāt tie spēj arī ierobežot energopatēriņu stundās, kad elektrība kļūst dārgāka, piemēram, uz brīdi apturot veļas mašīnu. ES pagaidām vēl nav vienojusies par šo skaitītāju veidu. Ir tikai noteikts mērķis līdz 2020. gadam tos ieviest. Nedomāju, ka Latvijai vajadzētu īpaši steigties notikumiem pa priekšu un iepirkt pagaidām vēl dārgos skaitītājus. Kad tie kļūs lētāki, gan paspēsim ieviest. Tas nav tuvāko piecu gadu jautājums.