Ka tik kauls
Pils laukumā esošā ēka celta XVIII gadsimta beigās kā divstāvu Ķeizariskais licejs, kuru projektējis būvmeistars Matiass Šonss. Šajās telpās mācījušies latviešu literatūras klasiķi Eduards Veidenbaums, Andrievs Niedra un igauņu modernās dzejas pamatlicējs Kristiāns Jāks Pētersons. Jau ilgāku laiku šajā ēkā ir apmeties Rakstniecības un mūzikas muzejs, kurš šogad atzīmē 90. jubileju un tieši šajā brīdī piedzīvo būtisku pagrieziena punktu savā pastāvēšanā.
Muzeju dibinājis Jānis Greste. «Es esmu pamatīgi ķerts - bez cerībām uz labošanos. Mani sauc - tā indīgi - par lupatlasi. Drusku kulturālāk būtu - kolekcionārs. Es sāku ar papirosu kastītēm, tad pārgāju uz kauliem, vienalga, kādiem, ka tik kauls,» savulaik rakstījis aizrautīgais dabaszinātnieks un pedagogs, kurš pa starpai vācis kopā visu, kas attiecies uz rakstniecību, sevišķi rokrakstus. Patlaban Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma vienību skaits tuvojas vienam miljonam.
Bišu strops
Topošās ekspozīcijas pamatā ir latviešu dziesmas no dažādiem laikmetiem, kas aizvien pavada latvieti cauri bērnībai, skolai, mīlestībai, karam, protestam, valstij un svētkiem, un tā ir veidota atbilstoši nosacītam cilvēka un mūsu vēstures gājumam. «Ceram, ka mums izdosies parādīt to latviskās identitātes pamatu, ap kuru kā ap bišu stropu riņķo pārējās mūsu tautas vērtības - gan materiālās, gan nemateriālās,» pauda Iveta Ruskule un atklāja, ka par ekspozīcijas devīzi izkristalizējusies «Dziesma rada latvieti».
Tās veidotāji akcentēja, ka dziesma ir pavadījusi mūs dziļi personīgos brīžos un bijusi sabiedrības vienojošais spēks. Par ekspozīcijas kulmināciju kļūs Dziesmu svētku instalācija, kas savā skaņas un vizuālās informācijas tīklā notvers ikvienu apmeklētāju. «Mēs esam tas, ko mēs svinam,» atgādināja Norvēģijas vēstniecības Latvijā pārstāve un antropoloģe Agnese Cimdiņa (ēkas rekonstrukcija notiek ar Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējumu).
Personisks piedzīvojums
Pagājušajā vasarā muzeja darbinieki braukājuši pa dažādām Latvijas vietām - noskaidrojuši vietējo iedzīvotāju iecienītākās dziesmas un pierakstījuši viņu atmiņu uzplaiksnījumus par vienu vai otru skaņdarbu. Ekspozīcijas veidotāji vēlas, lai muzeja apmeklējums kļūtu par personisku piedzīvojumu. «Mūsu mērķis nav mācīt literatūras un mūzikas vēsturi, bet radīt cilvēkā sajūtu, ka viņa pieredze ir daļa no šīs ekspozīcijas,» uzsvēra muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja Līva Pugoviča.
Talsos sastaptais Kārlis, kurš palīdzējis atrast ceļu līdz ugunsdzēsēju depo, stāstījis, ka neklausās latviešu mūziku, bet tad pēkšņi atcerējies, ka žetonu vakarā dzirdējis komponista Alda Šteimaņa dziesmu ar Klāva Elsberga vārdiem Nāk nakts. «Šī meitene darina asaru krelles/Un izrotā gultu, un izrotā lelles,» viņš sācis dungot meldiņu. Savukārt Rīgā satiktā Gita pieminējusi Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme, kas bijusi vectēva mīļākā dziesma un tās klausīšanās vienmēr atgādinot par viņu.
Skaņu ainava
«Muzeji ir mana kaislība, tāpēc es labprāt piekrītu šādiem projektiem,» sarunā ar Dienu atzina māksliniece Anna Heinrihsone, kam šī nav pirmā reize, kad viņa iesaistījusies Latvijas muzeju iekārtošanā un kas jau kādu laiku pievērsusies Dziesmas izstrādei. «Mēs atļāvāmies būt subjektīvi,» par Rakstniecības un mūzikas muzeja topošo ekspozīciju sacīja māksliniece un scenogrāfe, kura vēlas, lai pastaiga tajā būtu kā stāsta lasīšana mūzikas pavadījumā.
«Šī ekspozīcija nedrīkstēja būt mēma, un skaņai tajā ir īpaša loma,» piebilda Līva Pugoviča. Muzikālā noformējuma veidošana uzticēta komponistam Jēkabam Nīmanim, kurš ir apņēmības pilns izveidot pulsējošu skaņas ainavu. Jaunā pastāvīgā ekspozīcija visiem interesentiem taps pieejama 2017. gada pavasarī, kad Rakstniecības un mūzikas muzejs atgriezīsies vēsturiskajā ēkā. Rekonstrukcijas laikā tas atrodas pagaidu telpās Tērbatas ielā 75.