Es uzskatu, ka politiski šis ir bijis ļoti dzīvīgs periods, kas ir demonstrējis Latvijas demokrātijas spēku. Jau ierodoties šeit, es zināju, ka būs parlamenta vēlēšanas, taču piedzīvoju arī ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kuras iniciēja prezidenta rīkojums un tautas nobalsošana referendumā, šis tiešām ir bijis ļoti dinamisks laiks.
Kā jums šķiet, vai bija jēga atlaist Saeimu, rīkot ārkārtas vēlēšanas? Vai politiskā vide ir piedzīvojusi kādas izmaiņas?
Pavisam noteikti jums ir citāda valdība, tāpēc - jā. Parlamentā ir ievēlēti pavisam jauni cilvēki, pēc 2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanām tajā vismaz trešdaļa bija ievēlēti pirmo reizi. Līdz ar to es uzskatu, ka mēs redzam ļoti dinamiskus politiskos procesus. Arvien vairāk cilvēku iesaistās, izsaka savus viedokļus un uzskatus, parādījušies fenomeni, kā manabalss.lv, rodas jauni mehānismi, kā cilvēkiem izteikties un komunicēt ar politiķiem par virzieniem, kādā viņi vēlas redzēt savu valsti ejam, un iniciatīvām, kādas viņi grib redzēt. Tajā laika posmā, kopš es šeit esmu bijusi, ir nācies piedzīvot rezonējošus politiskos procesus, arī pēdējās aptaujas ir demonstrējušas - lai arī uzticība politiķiem Latvijā ir zema, tā tomēr pieaug.
Vēlēšanās daudzas balsis saņēma prokrieviskā partija Saskaņas centrs, tomēr valdībā tā neiekļuva. Vai Latvijai būtu kādi ieguvumi, ja šī partija nonāktu valdībā?
Saskaņas centrs saņēma gana daudz balsu, taču tas ir normāls koalīcijas veidošanas process, ka tas neiekļuva valdībā, tā notiek arī daudzās citās valstīs.
Jūs pati devāties praidā par seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanu. Kā jūs vērtējat cilvēktiesību ievērošanu Latvijā?
Cilvēktiesības ir viens no ASV ārpolitikas galvenajiem jautājumiem, katru gadu Kongresā tiek spriests par cilvēktiesību situāciju visās pasaules valstīs. Trīs galvenie jautājumi, ko mēs uzsvērām šīgada ziņojumā par Latviju, ir korupcija, cietumā ieslodzīto stāvoklis un vardarbība pret sievietēm. Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu tiesības arī ir daļa no mūsu cilvēktiesību koncepcijas. Geju tiesības ir vienlīdzīgas ar cilvēktiesībām, un cilvēktiesības ir tas pats, kas geju tiesības.
ASV ir diskusija par geju tiesībām, vai ir iespējams, ka arī visos ASV štatos kādreiz varētu tikt atļautas geju laulības?
Man nav kristāla bumbas, un es uzskatu, ka ar šādu kristāla bumbu mana dzīve kļūtu krietni vien garlaicīgāka. (Smejas.) Prezidents Obama ir izteicis atbalstu geju laulībām, taču tas ir ļoti sarežģīts jautājums gan Latvijā, gan ASV, cilvēkiem pret šo jautājumu ir ļoti emocionāla attieksme. Taču, ja pavēro aptauju rezultātus pēc demokrātiskajiem rādītājiem, var redzēt, ka atbalsts geju laulībām ir krietni spēcīgāks manas meitas vienaudžu vidū, nevis mana tēva paaudzē. Un, ja nu jūs piespiežat mani izvilkt ārā kristāla bumbu, es domāju, ka atbilde ir «jā» - kādu dienu mēs piedzīvosim geju laulību legalizāciju, taču es nevaru pateikt, kad tas notiks.
Ir arī citas cilvēku grupas, kas izjūt diskrimināciju, piemēram, sievietes, kā jūs minējāt...
Mēs pētām vispārējo cilvēktiesību situāciju, un viens no galvenajiem punktiem, ko esam izcēluši, ir korupcija - ja atsevišķi sabiedrības locekļi, izmantojot korupciju, gūst labumu, kas nav pieejams citiem, tas ietekmē citu cilvēku dzīves līmeni. Eiropas Komisija arī ir izteikusi savu vērtējumu par ieslodzīto stāvokli cietumos, valdība ir atzinusi, ka ir problēmas. Pati būtiskākā problēma, kas spilgti parādās Latvijā, ir vardarbība pret sievietēm.
Valdības koalīcijā esošās Nacionālās apvienības pārstāvji nākuši klajā ar aicinājumu grozīt likumu par bērnu tiesībām, tajā uzsverot, ka arī nedzimušiem bērniem ir tiesības uz dzīvību un veselību, kas būtībā ir ceļš uz abortu aizliegšanu. Kā jums šķiet, vai likums, kas atņem sievietei izvēles iespējas, atbilst demokrātiskas valsts iekārtai?
Tas ir jautājums, par ko jālemj Latvijas vēlētājiem. Aborti ir kontroversiāls jautājums arī manā valstī, pie mums notiek ļoti karstas debates, un arī ASV ir politiķi, kas uzskata, ka abortiem ne visos štatos jābūt legāliem.
Bet vai šāda likuma, kas aizliedz abortus, pieņemšana, nevar būt drauds demokrātiskai valsts iekārtai?
Es uzskatu, ka tas atkarīgs no pašas sabiedrības.
Apmēram pirms mēneša Diena publicēja pētījumu par ASV interesēm Latvijā, un viens no secinājumiem bija - ASV ir svarīgi, lai Latvija un pārējās Baltijas valstis saglabā labas kaimiņattiecības ar Krieviju. Vai šis pieņēmums bija pamatots, vai tomēr situācija ir nedaudz citāda?
Ja mēs strādājam kopā ar Krieviju reģionos, kur mēs varam, tas ir labāk globālajai drošībai, stabilitātei un gatavībai stāties pretī dažādiem izaicinājumiem, draudiem, kas ir visā pasaulē. Tam ir pozitīvi rezultāti - Krievija gatavojas iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, tā kļūstot par atbildīgāku spēlētāju pasaules ekonomikā, tas ir tikai uz labu, un arī Latvija ir ieguvusi no šīm attiecībām. Kaut vai ja skatāmies uz tā dēvēto Ziemeļu distribūcijas ceļu, to, ko kopīgiem spēkiem esam paveikuši Afganistānā, pozitīvas attiecības ar Krieviju ir bijusi daļa no šīs politikas. No tā labumu gūst gan Latvijas drošība, gan Latvijas ekonomika. Latvijas amatpersonas man ir stāstījušas, ka Latvijas attiecības ar Krieviju ir kļuvušas konstruktīvākas pēc Obamas administrācijas kursa maiņas; no sākuma tās bijušas nedaudz skeptiskas, taču tagad redz, ka no tā ir ieguvusi arī Latvija.
Izskatās, ka Krievijas politiskais kurss piedzīvo izmaiņas.
Paldies par šo atgādinājumu, jo, ko es nepiebildu iepriekš, - šī pozitīvā pieeja tika panākta, kur mēs to varējām, taču ne pret mūsu principiem. Arī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone tikko kā nosodīja Krievijas rīcību, kura nosūtīja palīdzību Sīrijai, kur notiek tiešām šausmīgas lietas.
Samērā bieži Latvijā kāds apgalvo, ka ASV ietekmējot Latvijas valdības rīcību. Kā jūs komentētu šādas runas?
Mēs ļoti bieži konsultējamies ar Latvijas valdību, taču Latvijas valdība ir suverēna, demokrātiska valdība, tā pati iet savu nosprausto kursu. Latvija ir ļoti tuva sabiedrotā un partnere ASV, mēs augstu vērtējam mūsu dialogu plaša mēroga jautājumos. Sadarbība NATO, dalība Eiropas Savienībā, ko Hilarija Klintone dēvē par mūsu prioritāro partneri, - mēs sadarbojamies dažādos jautājumos, taču Latvijā ir suverēna demokrātija.
Vai šādas runas par ASV valdības milzīgo ietekmi ir dzirdamas arī citās valstīs, vai tā ir mazās Latvijas specifika?
Es teiktu, ka tas nav specifiski tikai Latvijai, taču nebūtu piedienīgi no manas puses komentēt situāciju citur.
Jūsu pašas viedoklis - cik svarīgi ir Latvijai piedalīties starptautiskos enerģētikas projektos, kā Visaginas AES?
Enerģijas drošība Baltijas reģionā ir bijis svarīgs jautājums ASV jau daudzus gadus, mēs stingri atbalstām, ka Baltijai jātop ciešāk savienotai ar Rietumu enerģētikas tirgu, jo īpaši novērtējot situāciju, kādā esat pēc Padomju Savienības sabrukuma. Mēs sadarbojamies ar Baltijas valstīm un Eiropas Komisiju Baltijas valstu enerģētiskās integrācijas plāna izstrādē, kas ir mehānisms, kas vairāk integrētu Baltiju Eiropas enerģētikas sistēmās. Šis ir nopietns jautājums. Es vienmēr aplūkoju enerģētikas jautājumu, enerģētikas drošību caur trim noteiktiem punktiem - viens ir enerģijas piegāde, lai tā netiktu saņemta tikai no viena konkrēta avota, vai tā būtu gāze, atomenerģija, hidroenerģija vai kāda cita. Otrs - enerģijas piegādātāji, lai nebūtu tā, ka visu piegādā tikai viena valsts, jo tas radītu problēmas, ja kaut kas notiek. Trešais - ir jāīsteno pasākumi, lai paaugstinātu enerģijas izmantošanas efektivitāti, uzglabāšanu. Atsevišķi jāskata tehnoloģiju jautājums, arī zinātniskā izpēte, jo enerģija ir jāuzglabā, jāizmanto efektīvi. Ar Baltijas valstīm mēs sadarbojamies visos šajos iepriekšminētajos virzienos.
Jūs runājat par Baltiju kā par veselu vienību...
Nē, ne kā par vienu vienību, tās ir atsevišķas valstis, taču ar līdzīgām problēmām. Enerģētikas jautājums Baltijas valstīs gan ir sarežģīts, jo enerģija ir nepieciešama visām valstīm, taču šīs vajadzības ir dažādas, taču tas, ka visas valstis ir vairāk integrētas Austrumos, nevis Rietumos, visas atzīst šo jautājumu nozīmīgumu un par to diskutē. Mēs iedrošinām veidot dialogu starp Baltijas valstīm un to atbalstām.
Cik bieži jūs pati esat apmeklējusi Lietuvu un Igauniju laikā, kopš strādājat šeit?
Šķiet, kā vēstniece katrā no valstīm esmu bijusi pāris reižu.
Pēdējā laikā jūs daudz esat apmeklējusi dažādas Latvijas pilsētas - vai tā ir kā atvadu turneja?
Vispār jau pēdējos gados gana daudz viesojos reģionos. Mēs nesen pārskaitījām - Latgalē esam bijuši septiņas reizes, Kurzemē vairāk nekā septiņas, vismazāk esmu bijusi Zemgalē, bet tas vēl ir priekšā. Es tiešām daudz braukāju apkārt. Ja tu esi Vašingtonā, tev nav priekšstata par to, kas notiek visā valstī, ko domā cilvēki, kas īstenībā notiek. Tas pats ir arī Latvijā, reģioni attīstās dažādi, tajos valda dažādi uzskati, visa valsts nav Rīga. Satiekoties ar vietējiem cilvēkiem, jo īpaši jaunatni, saprotot, kas notiek cilvēku prātos dažādos reģionos, ir iespējams daudz labāk izprast valsti, kā arī veidot ciešāku saikni starp Savienotajām Valstīm un Latviju. Mēs ceram, ka mūsu partnerība attīstīsies vēl ciešāk.
ASV un Latvijai ir stratēģiskās partnerattiecības. Mēs svinēsim 90 gadu kopš ASV un Latvijas diplomātiskajām attiecībām, jo mēs nekad neesam atzinuši Latviju kā daļu no Padomju Savienības, bet tas ir kaut kas, ko divdesmitgadīgie nesaprot, ja es to stāstu, viņiem ir vienalga. Viņi skatās uz Eiropas Savienību, izjūt sevi kā daļu no Eiropas, līdz ar to attiecības veidojas citādas. Tā nav tikai braukāšana apkārt, mēs lielu daļu darba veltām jaunatnes iesaistīšanai. Jo mums ir svarīgi saglabāt spēcīgas saites starp ASV un Latviju, lai cilvēki saprot, kādas tās ir, un to, ka ASV nav tikai tas, ko viņi redz Holivudas filmās, jo īstenība ir citāda. Mēs nupat esam nodibinājuši ASV vēstniecības Jaunatnes padomi, tur strādā enerģiski, jauni cilvēki, mēs viņiem esam izsnieguši grantu, lai viņi izdomātu, kā vēl uzlabot ASV un Latvijas attiecības. Man pašai ir interesanti, kas no tā sanāks. Tas ir labs veids, kā to veicināt. Nesen mēs svinējām Baltijas un Amerikas Brīvības fonda atklāšanu, es centos satikties ar lielāko daļu to studentu, kuri ar ASV grantu palīdzību ir devušies studēt Amerikā, daudzi no tiem jau ir atgriezušies. Un man jums ir jāpasaka - katram, kurš jautā, kāda būs Latvijas nākotne, būtu jāapsēžas un jāparunājas ar šiem cilvēkiem. Viņi ir tik gaiši, enerģijas pilni, ar tik daudzām idejām, tik iedvesmojoši, un tas man liek domāt par Latvijas nākotni tikai to labāko.
Varbūt ir labāk jauniešiem pastudēt gadu vai divus ārzemēs un tad atgriezties Latvijā?
Šīs programmas ir tā veidotas, ka jauniešiem ir jāatgriežas Latvijā, un tas ir būtisks šo programmu komponents. Taču, jā, es domāju, ka šodienas ekonomiskajā situācijā, lai kas būtu izvēlētā profesija, ir jāizmanto iespēja studēt ārpus dzimtās valsts. Es, protams, ceru, ka tās būtu ASV, jo uzskatu, ka mums ir lieliska izglītības sistēma. Tas atver acis, ļauj cilvēkiem ieraudzīt lietas, kas citur notiek citādi, tas veido saiknes starp cilvēkiem, tas visbeidzot padarīs Latviju vēl spēcīgāku.
Ja mēs runājam par nākotni - par eirozonu, kas joprojām cīnās ar krīzi, kas ietekmē ne tikai situāciju ES, bet visas pasaules ekonomiku. Kā jūs novērtētu šo krīzi un tās ietekmes no ASV perspektīvas?
Mēs esam atbalstījuši eirozonas centienus risināt šo krīzi, problēma ir, ka grūtās izvēles, problēmas ir atpazītas, risinājumi ir, bet tie būs ļoti smagi. Mēs ticam, ka eirozona pārvarēs šo krīzi. Tas ir svarīgi ne tikai Eiropas, bet arī ASV labklājībai. Ekonomiski spēcīga un stabila Eiropa ir daļa arī no ASV drošības. Problēmas gan būs vienmēr, nedomāju, ka kāds piedāvās 100% drošu ekonomisko pieeju. Ir izaicinājumi gan Eiropā, gan ASV, mēs ejam cauri fiskālās konsolidācijas periodam, kas ir līdzīgs tam, ko jau piedzīvoja Latvija. Mēs galveno uzsvaru likām uz izaugsmi un fiskālajiem stimuliem un tikai tad pievērsāmies fiskālajai konsolidācijai. Latvija darīja otrādi, un tagad tās ekonomiskā izaugsme ir straujākā Eiropā. Eirozonas krīze. Skaidrs, ka jāpieņem noteikti mehānismi, lai panāktu stabilitāti un atbalstītu eiro valūtu.
Vai Latvijai vajadzētu virzīties uz eirozonu?
Tas ir Latvijas lēmums, es zinu, ka premjerministrs ir teicis, ka tas ir Latvijas mērķis - pievienoties eirozonai 2014. gadā.
ASV rudenī gaidāmas vēlēšanas - iespējami vairāki iznākumi. Kā jums šķiet, kas ASV pilsoņiem patlaban ir svarīgākais - stabila ekonomiskā situācija, karadarbības pārtraukšana Austrumos, minoritāšu tiesības?
Iznākumi gan ir iespējami tikai divi. (Smejas.) Ekonomika būs galvenais jautājums, tāpat kā Eiropā, arī ASV ir sarežģīta ekonomiskā situācija. Izaugsme ir bijusi spēcīga, Obamas prezidentūras laikā mājsaimniecību vidējie ienākumi ir tikai pieauguši, bet tas nenotiek laukos, un cilvēki jūtas ekonomiski nedroši. Lasīju aptauju, ka Latvijas iedzīvotāji arī jūtas ekonomiski nedroši. Ar visiem ekonomikas kritumiem un kāpumiem, kas turpinās jau vairākus gadus, arī spēcīgās ekonomikās cilvēki jūtas nedaudz nedroši par nākotni; tā ir globāla problēma, tieši tāpēc jūnijā G20 līderi tiksies, lai rastu risinājumus. Nedomāju, ka tiks atrasts absolūtais risinājums, taču dialogs varētu palīdzēt.
Kādi ir jūsu nākotnes mērķi, ko darīsiet pēc ASV vēstnieces pilnvaru Latvijā izbeigšanas?
Es atgriezīšos Vašingtonā, strādāšu Valsts departamentā par galvenā valsts sekretāres palīga vietnieci, strādāšu ar vidi, tehnoloģijām, zinātni saistītiem jautājumiem.
Vai plānojat kādreiz šeit atgriezties?
Vismaz ceru. Latvija ir brīnišķīga zeme. Latvijai vienmēr būs vieta manā sirdī, tas nav pat apspriežams.