Nepietiek gudri spriest: ja aug sūnas, tad zeme skāba. Cik un kas atrodams augsnē, rādīs augsnes analīzes, ko veic sertificētas laboratorijas. Tikai pēc tam katrs dārznieks precīzi zinās, kas augsnei vajadzīgs. Augsnes skābumu izsaka pH vienībās. Jo zemāks skaitlis, jo skābāka augsne. Par neitrālu pH pieņemts uzskatīt 7. Lielākajai daļai dārzeņu optimālais augsnes skābuma pH ir 5,5-6,5 robežās. Savukārt pie pH 5,5-5,7 augsnē krasi samazinās baktēriju skaits. Augsnes skābuma regulēšanai, kur pH ir zemāks par 5,5, izmanto kalcija karbonātu saturošu iežu miltus: krītu, dolomītmiltus, kaļķakmens miltus. Kalcija var trūkt arī neitrālā un sārmainā augsnē. Tad pie pH 6,7 un vairāk papildināt kalcija saturu augsnē var, iestrādājot ģipsi. Sabalansēta augu mēslošana dod augstu un kvalitatīvu ražu, veicina augu dabiskās spējas pretoties slimībām, kaitēkļiem.
Pēc augsnes bagātinātāju izcelsmes tie iedalās vairākās grupās: organiskie ir dažādi komposti, humusi, substrāti no kūdras, pat sapropeļa; minerālmēsli, kas tiek sintezēti ķīmiski; ir arī bioloģiskie un mikrobioloģiskie mēslošanas līdzekļi, kas paši nesatur barības elementus, bet labvēlīgi stimulē augu augšanu un attīstību.
Minerālmēsli ir augstas efektivitātes mēslošanas līdzekļi, bieži ļoti koncentrēti un atbilstoši visdažādākajām augu vajadzībām - dēstu audzēšanai, konkrētai kultūrai, konkrētai augšanas stadijai, vispārējai augu stiprināšanai. Var būt granulu, lēni šķīstošu granulu, pulvera, šķīstoša pulvera, suspensiju veidā. Jāuzmanās, lai, ar ūdenī pilnībā šķīstošajiem minerālmēsliem laistot augus, nepārsniegtu norādīto koncentrāciju, jo augus var apdedzināt. Vēl striktāk tas jāievēro, ja minerālmēslojumus veģetācijas periodā izmanto kā lapu mēslojumu, jāseko arī, lai temperatūra nebūtu pārāk augsta, lai uz lapām nebūtu lieka mitruma.
Svarīgākie burti, kas jāmeklē minerālmēslos, ir NKP jeb - slāpeklis, kālijs, fosfors. Vēl augiem vajag kalciju, magniju, sēru, dzelzi. Slāpeklis (N) nodrošina veģetatīvās masas augšanu, ražas lielumu un kvalitāti. Fosfors (P2O5) - sakņu augšanu, ziedu un sēklu veidošanu. Kālijs (K2O) dod augam mehānisko izturību, sēklu nobriešanu, veicina izturību pret slimībām un kaitēkļiem. Kalcijs (CaO) sekmē sakņu augšanu un auga mehānisko izturību. Magnijs (MgO) nodrošina lapu zaļo krāsu un netraucētu fotosintēzi. Dzelzs (Fe) atbild par fotosintēzi un elpošanu. Sērs (S) - par aminoskābju kvalitatīvu sintēzi.