Nodoklis tika ieviests 2010. gadā, un vismaz es personīgi 2011. gada nogalē sāku vākt statistiku, kad tā kļuva pieejama par 2011. gadu. Pēc tam - 2012. gada dati, un nu arī šā gada pirmās puses informācija. No Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, arī no VID un VSAA. Šie dati skaidri parāda, ka šī nodokļa maksātāju sociālā, ja tā var teikt, pakete ir ļoti pieticīga. Tas nozīmē gan to, ka šiem cilvēkiem pašiem ir problēma - viņi ir ļoti vāji apdrošināti -, gan to, ka tas skar arī citus, proti, ilgtermiņā viņi būs uz citu nodokļu maksātāju rēķina. Šo otro aspektu neviens tā īsti neafišē. Savukārt man liktos tikai taisnīgi pastāstīt tiem cilvēkiem, kuri šodien maksā nodokļus, tā teikt, normālā regulējumā, ka viņi būs tie, kuri maksās mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem valsts garantēto pensiju (ja būs uzkrāts darba stāžs), viņi būs arī tie, kuri apmaksās mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem maternitātes un citus pabalstus. Jo visās šajās pozīcijās ir kaut kāds garantētais minimums neatkarīgi no cilvēka reālajām iemaksām. Turklāt svarīgi arī saprast, ka šo sociālo paketi mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem samaksās ne jau uzņēmēji caur, teiksim, uzņēmumu ienākuma nodokli - nē, tie būs citi darba ņēmēji. Un tad mēs paskatāmies, cik tas ir taisnīgi - normālā regulējumā strādājoša pārdevēja vai apkopēja, kas no savas minimālās algas veic sociālās iemaksas, lai palīdzētu citā regulējumā strādājošajiem. Kurā, starp citu, vidējā alga ir tuvu 350 latiem mēnesī, bet nav pat parūpēšanās par savu sociālo paketi.
Es nemaz nerunāju par tādu aspektu kā nekorekta konkurence starp vienā sektorā strādājošajiem - vieni uzņēmumi strādā tradicionālajā regulējumā, citi izmanto mikrouzņēmumu iespējas un attiecīgi iegūst priekšrocības.
Varbūt šīs problēmas ir risināmas citādi - nevis tieši paaugstinot mikrouzņēmuma nodokļa likmi? Jo, lai cik pareiza būtu jūsu diagnoze, pretarguments ir, ka šis nodoklis veicina uzņēmējdarbību utt.
Ziniet, šis apgalvojums par ietekmi uz uzņēmējdarbību ir visai nosacīts. Statistiska liecina, ka no visa kopuma, apmēram 62 tūkstošiem, kuri strādā šajā īpašajā regulējumā, tikai apmēram 5% ir tādi, kuri iepriekš nav bijuši darba attiecībās, respektīvi, nav jau bijuši darba ņēmēji. Un arī šie 5% ir tādi savdabīgi - tur nav tikai agrākie bezdarbnieki, ir bažas, ka tur ir cilvēki vecuma grupā 75 gadi un vairāk. Mums ir arī mikrouzņēmuma darbinieks, kurš ir vecāks par 90 gadiem... Tas viss izskatās tā īpatni.
Vai rosinātais likmes kāpums nav pārāk straujš?
Nosacīti. 2015. gadā likme paaugstinātos par diviem procentiem - vai tas ir ārkārtīgi straujš kāpums? Publiskajā telpā daudz piesauktā 15% likme attiecas uz 2017. gadu.
Tad savukārt ir jautājums - ja kāpums ir tik mērens, kā sakāt, vai tas atrisinās jūsu aprakstītās problēmas?
Mūsu priekšlikuma būtība ir ne tikai likmes kā tādas pakāpeniska paaugstināšana, bet arī tas, ka no 2015. gada lielāka šī nodokļa daļa nonāktu tieši sociālajā budžetā. Proti, ja šī sociālo iemaksu proporcija maksātajā mikrouzņēmuma nodoklī sasniegtu 80%, tas ļautu šī nodokļa maksātājam sasniegt arī 70-80% no tā līmeņa, kādā ir minimālās algas saņēmēji.
Tomēr jūsu oponenti teiks, ka nav pareizi mainīt spēles noteikumus, ka cilvēki ir rēķinājušies ar zināmu regulējumu.
Saprotu, ka jebkuru nodokļu palielinājumu cilvēki uztver smagi. Un šodien jau neviens tā īsti vairs negrib atcerēties aprēķinus, kas laikā, kad šis nodoklis tika izstrādāts, nāca no tās pašas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kas nu ir skaļi protestētāji, - tika piedāvāta... 18% likme. Tiek aizmirsts arī tas, ka jau tolaik bija viedoklis, ka šāds nodoklis ir risinājums krīzes laikā, teiksim, uz pieciem gadiem, bet kopumā tam nemainītā izskatā nevajadzētu ilgt bezgalīgi.
Saprotiet, es jau nesaku, ka mikrouzņēmuma nodoklis ir jālikvidē. Tas var labi darboties, bet tikai esam aizgājuši prom no sākotnējās idejas. Ja, atgādināšu, šajos mikrouzņēmumos nodarbināto alga ir salāgojama ar vidējo algu valstī, jāsecina, ka šie mikrouzņēmumi nebūt nedarbojas nozarēs ar zemu atalgojumu. Tieši otrādi - atļaušos teikt, ka šis mikrouzņēmuma modelis ir interesants augsti kvalificētu pakalpojumu sniedzējiem.
Ja problēma ir tā, ka mikrouzņēmuma regulējumu izmanto biznesi, kuriem tāda pretimnākšana nemaz nepienākas, pamainiet kritērijus (apgrozījums u. c.), bet lai atlikušajiem, kas patiesi ir mikro, saglabājas tā 9% likme.
Jā, bet tas neatrisina jautājumu - vai fakts, ka tu esi mazs, atbrīvo tevi no atbildības kaut minimāli piedalīties sociālajās iemaksās. Ja mēs tomēr neuzskatām, ka visu regulē pilnīgi brīvs tirgus, ja mēs uzskatām, ka valstij ir tiesības noteikt kaut minimālus standartus, tad tas attiecas uz visiem, vai ne? Lai noturētu kaut minimālā līmenī medicīnu utt.