Valsts budžeta grozījumi un starptautiskie aizdevēji iedzīvotājus dzen ēnu ekonomikā. LDDK nāca klajā ar priekšlikumiem nozarēs - ko varētu uzlabot metālapstrādē, būvniecībā un alkohola un tabakas tirdzniecībā. Redzot apjomīgo ēnu ekonomikas pieaugumu tabakas un alkohola nozarē, ir skaidrs, ka darbība, lai ierobežotu šo kontrabandas preču ieplūšanu Latvijā, ir neefektīva.
No starptautiskās pieredzes viens no mūsu priekšlikumiem bija, ka saskaņā ar pastāvošajām ES līgumsaistībām uz laiku ir iespēja piesaistīt citu valstu robežsardzi Latvijas robežu apsargāšanā. Varbūt tas ir dārgāks projekts, bet mēs novērtēsim tā atdevi un, iespējams, pārskatīsim atalgojuma sistēmu robežsargiem un policistiem, un orientēsim viņus uz rezultatīvu darbu.
Vai tas atmaksāsies kā kontrabandas apkarošanas pasākums?
Zemāki valsts budžeta ieņēmumi nozīmē zemāku atalgojumu valsts sektorā, mazāk sociālo garantiju un pakalpojumu iedzīvotājiem. Ja paskatāmies akcīzes nodokļa iemaksas par alkoholu un tabaku, redzam, ka nelegālais tirgus ir 38-40%. 80% no tā apjoma nav Latvijas teritorijā radītie viltojumi un pašdarinātie alkohola vai tabakas izstrādājumi, lauvas tiesu rada kontrabanda. Tas pats attiecas uz degvielu. Izskatās, ka to ieved nevis vairs kanniņām, bet jau cisternām. Būs liels akcīzes nodokļa pieaugums.
Vai citas valsts robežsargi Latvijā neapdraud valsts suverenitāti?
Mēs esam ES dalībvalsts, Latvijas robeža ir ES robeža, Latvijas tirgus ir ES iekšējais tirgus. Šajos ietvaros mēs varam sadarboties ar citām valstīm, līdzīgi kā mēs sadarbojamies ar citām valstīm NATO struktūru ietvaros.
Vai jūs uzskatāt par reālu iespēju, ka mūsu robežas sargās somu robežsargi?
Tā ir ļoti reāla iespēja. Šāda pieredze ir citās valstīs, arī dienvidu valstīs. Šāda sadarbība un pieredzes apmaiņa ir notikusi un ir bijusi veiksmīga. Kāpēc lai mēs to neizmantotu mūsu valstī?
Tieši no kuras valsts robežsargiem ir jānāk?
Šajā gadījumā mūsu atbildīgajām iestādēm ir jāvēršas ar šādu pieprasījumu, tad redzēsim, cik un kura valsts ir gatava sniegt palīdzīgu roku, kurā gadījumā tās mums ir papildu izmaksas, kas jāierēķina, un, skatoties no uzstādījuma, kādu palīdzību mēs vēlamies saņemt, izvēlamies atbilstošāko partneri.
Tradicionāli uzņēmēji smejas, ka tie tuvākie kaimiņi mūsu robežsardzei būs lielākie konkurenti - diez vai viņi būs ļoti ieinteresēti mums palīdzēt. Tas tā, pa jokam, taču, ja nopietni, tām ir jābūt valstīm, kurām vairāk vai mazāk ir pieredze šajā jomā. Iespējams, mēs varam runāt par Somiju, Vāciju un citām valstīm.
Kāda tādā gadījumā būs Latvijas robežsardzes loma, ja reiz robežas sargās citu valstu robežsargi?
Šajā posmā ir jāsaprot, kā šo sadarbības projektu kopīgi īstenot un cik lielā mērā mēs varam Latvijas robežsargus palaist atvaļinājumā, cik cilvēku mēs aicinām piedalīties šajā sadarbības projektā, darba grupās un operācijās, līdzdarboties šajos procesos, tad vērtēt rezultātus un organizēt apmācības pēc šī projekta noslēgšanās. Rezultāti būs acīmredzami.
Intervēja Uldis Rācenis