Jau pirms kādām dienām portāls Pietiek.com rakstīja par gadījumiem, kad Izglītības un zinātnes ministrija dažādiem privātiem kantoriem uzgrūž darbu, kas jādara pašai. Nu, ko nozīmē - uzgrūž, protams, ka par darbu samaksā. Pie tam (vismaz nav pamata domāt, ka noticis citādi) ministrijā visi savas aldziņas turpina saņemt.
Tomēr minētās publikācijas tonis ir tāds žultains un aprāda tikai ēnas puses. Iespējams - skauž.
Mums gan neskauž. Gluži otrādi. Mēs apsveicam. Ir jauki, ka Izglītības ministrija darbos iesaista tautas masas. Forši - eju pa ielu, un krūtīs atbildības sajūta. Nu tāpēc, ka krūšu kabatā maciņš. Un maciņā banknotes. Mazliet.
Minētajā publikācijā dažas cienīgas detaļas, kuras vajadzētu atgādināt.
Pirmkārt - veicamā darba nosaukums «izstrādāt un sniegt priekšlikumus, lai nodrošinātu darba vidē balstītu mācību (duālās izglītības elementi) ieviešanu saskaņā ar darba tirgus un darba devēju pieprasījumu, institucionalizācijai profesionālajā izglītībā». Katram skaidrs.
Otrkārt - veicamā darba paredzētā apmaksa. 1500 lati.
Kāds var iebilst, ka tā ir liela nauda, par ko var nopirkt nezin cik maizes kukulīšu, piena paciņu vai n reizes braukāt ar Rīgas sabiedrisko transportu. Vislabāk - bez biļetes.
Tomēr jāsaprot, ka nopietni cilvēki par šādu samaksu strādās kādas 2-3 stundas, ne ilgāk.
Ņemot vērā iepriekš minētos parametrus, var pieņemt, ka minētā procesa gala produkts izskatītos apmēram šāds.
Vispirms pāris lapu pilnīgi nesaprotama teksta - kaut kas līdzīgs darba uzdevuma nosaukumam, tikai plašāk. Pēc tam (lielākiem burtiem) - «ņemot vērā visu iepriekš teikto, darba vidē balstītas mācības vēlams ieviest:
- taisni
- slīpi
- no otra gala».
Tiem, kuri šādā procedūrā rod pamatu činkstēšanai par valsts naudas nepareizu izlietošanu, patiešām var just līdzi. Padomājiet paši - vispirms darba uzdevumu saņēmušais kantoris nolīgst apakšuzņēmēju. Tas sarunā darba organizētāju, kurš savukārt aiziet uz Izglītības ministriju un palūdz kādam darbiniekam īsi uzrakstīt, ko tad attiecīgajā dokumentā vajadzētu. Pēc tam viss pa attiecīgo ķēdīti nāk atpakaļ. Katrs pārbauda, saskaņo un kaut ko pieraksta klāt. Tas viss par nieka 1500 latiem. Ko Tu vēl gaidi?! Iesaisties tūlīt!
Katram iesaistītajam kaut kas no summas jāatmet. Faktiski minētais darbs izdarīts gandrīz par brīvu. Galu galā tas nonāk atpakaļ pie ministrijas darbinieka, kurš, atceraties, uzrakstīja pareizās atbildes. Viņš izskata vēlreiz, saliek garumzīmes, ja nepieciešams, pielabo ierēdniecības valodas labskanību un aizstaigā līdz Valsts sekretāres kundzes apartamentiem uz saskaņošanu.
PAREIZAIS VIEDOKLIS - ka šāda veida darbošanās ir tikai jāapsveic. Palūkojiet, cik daudz cilvēku iesaistīts. Te vairs nevar teikt, ka pie kaut kā nepareiza vainīgi «viņi». Nebūt nē! Šajā gadījumā atbildīgi ir visi. Un kur tad vēl lieliskā kopības sajūta! Cilvēki viens ar otru iepazīstas, varbūt rodas romantiskas jūtas. Uz citu rudentiņu varam vērtēt šī procesa demogrāfisko efektu arīdzan.
Vēl kas svarīgi. Redziet, tikko kāds iesaistās valsts budžeta naudiņas tērēšanā, uzreiz mainās arī attieksme pret visādu vaimanāšanu par šķērdēšanu un tādām lietām. Ar to nodarbojas tikai ļaudis, kuri paši nav klāt tikuši.
Vairs nebūs tālu laiks, kad daudzo valsts uzdevumu veikšanai nepietiks darbinieku. Būs jāsauc tautieši mājup no svešuma. Pēc 10 gadiem ar saprotošu smaidu nolūkosimies uz pirmajiem biklajiem mēģinājumiem šīs unikālās sistēmas ieviešanā 2013. gada rudenī.
Bet KNABs ķers rokā tos, kuri šo sistēmu izsmies.