Budžeta pieņemšana galīgajā lasījumā uz neilgu laiku ļāvusi ar atvieglojumu nopūsties vismaz dažām grupām, piemēram, mikrouzņēmējiem, kas tomēr vismaz nākamo gadu varēs dzīvot ierastajā režīmā. Arī jaunajiem vecākiem līdz maija beigām vēl nebūs jālauza galva, kur ik mēnesi papildus ņemt apmēram 100 eiro, lai norēķinātos par privāto dārziņu. Tajā pašā laikā tas nav spējis glābt kopējo noskaņojumu, un budžets pieņemts milzu kritikas pavadībā.
Valdības stabilitāti graujošais jautājums par 80 miljonu eiro aizdevumu nacionālajai aviokompānijai airBaltic vakar tika noraidīts. Deputāti nolēma par to spriest ceturtdien, 3. decembrī, slēgtā sēdē. Bet arī bez airBaltic Saeimā pietika gana saspringtu tematu.
Mikrouzņēmumus neaiztiek
Budžeta pieņemšanas procesu no Saeimas tribīnes kritizēja pat ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), īpaši izceļot ieceres attiecībā uz nodokļu politiku. Viņa norādīja uz nodokļu nestabilitāti, kas uzņēmējos rada papildu stresu. Kopš 2012. gada ik gadu tiek dibināts par tūkstoš uzņēmumiem mazāk, turklāt strauji palielinās to uzņēmumu skaits, kas izbeidz savu darbību. «Lielā mērā no tā vien, ka mēs diskutējam par to, ko darīt ar mikrouzņēmuma nodokli. Būs? Nebūs? Ierobežos nozares? Neierobežos? Cilvēks nesaprot, kas ar viņa uzņēmumu rītdien būs. Viņš aizver durvis,» sacīja ministre. Tajā pašā laikā viņa izcēla labos priekšlikumus, piemēram, obligātās iepirkumu komponentes kompensēšanu, kā dēļ nepieaugs elektrības cenas.
Izmaiņas mikrouzņēmuma nodoklī gan tomēr nepieņēma. Nākamgad mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 000 eiro gadā joprojām tiks saglabāts nodoklis 9% apmērā. Tāpat netiks ieviesti ierobežojumi saistībā ar nozarēm, kurās mikrouzņēmumi nevarēs darboties, par ko pēdējā brīdī iestājās finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība).
Solidāri smagi
Taču Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja dedzīgi apspriesto solidaritātes nodokli, un to ieviesīs no 2016. gada 1. janvāra. 56 deputāti nobalsoja par šīm izmaiņām, bet visai liels skaits - 28 deputāti - atturējās no balsojuma. To vidū bija arī Vienotības deputāti Solvita Āboltiņa un Edvards Smiltēns.
Viens no tiem, kas debatēs karsti iestājās pret, bija Mārtiņš Bondars (LRA). Viņš aicināja norādīt likumprojekta autorus un dot tam citu nosaukumu. «Ņemot vērā, ka Vienotībai ir bijis liels un būtisks ieguldījums šī likumprojekta tapšanā, tad labāk šo likumprojektu nosaukt Vienotības nodokļa likums. Un to ir pareizi nosaukt tā arī tāpēc, ka pēc gada, kad ienāksies rezultāti, cik tad esam iekasējuši, mēs zināsim, kas par to ir atbildīgs,» viņš sacīja. Diena jau rakstīja, ka solidaritātes nodoklis tiks piemērots tiem darbiniekiem, kuru atalgojums būs lielāks par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestiem. Patlaban šie griesti vidēji ir apmēram 4000 eiro mēnesī.
Kaut gan pēdējā laikā runāts par neapliekamā minimuma palielināšanu, Saeima tomēr no šīs ieceres atteicās. Tā vietā nolemts par 10 eiro palielināt atvieglojumu par bērniem. Tas nozīmē, ka nākamgad neapliekamais minimums būs 75 eiro, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošu bērnu - 175 eiro mēnesī.
Nākamā gada budžetā ir ieplānoti deviņi miljoni eiro pedagogu atalgojuma reformai un 10 miljoni - mediķu algām. Paredzēts, ka skolotāju darba samaksas reformu sāks ieviest no septembra. Savukārt ar Veselības ministrijai piešķirto naudu tiks nodrošināts ārstniecības personu un veselības aprūpes darbinieku minimālās algas pieaugums no 360 līdz 370 eiro.
Skaļais radio
Ja salīdzina ar pagājušo gadu, šogad deputāti bija nedaudz pieticīgāki savos individuālajos priekšlikumos jeb tā dēvētajās deputātu kvotās. Kā Diena jau rakstīja, arī šogad neiztika bez aicinājumiem salabot kādu baznīcas jumtu, atjaunot parku vai iekārtot bērnu rotaļu laikumu, tomēr summu ziņā šoreiz piedāvājumi bija pieticīgāki.
Deputāts Artuss Kaimiņš (LRA) vairākārt uzstāja uz finansējuma noņemšanu Latvijas Radio 5, jo tas neesot izpildījis noteiktos mērķus. Arī sarunā ar Dienu viņš sacīja: «Kas ir pats trakākais - tiek dota nauda projektiem, kas nestrādā. Es nesaprotu, kā radiostacijām var dot naudu aptuveni 600 000 eiro gadā par auditoriju 16 000 nedēļā - ir runa par Latvijas Radio 5, kam budžetā ir ielikts, ka tam jādod ir vēl nauda. Tā ir neadekvāta summa par sasniedzamo auditoriju.» Saeimas tribīnē viņš palika nesadzirdēts.