«Lielā mērā budžeta skaitļos esam tuvojušies 2007. gadam, taču atšķiras kompozīcija, arī deficīta līmenis 2007. gadā bija lielāks,» saka Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne. Arī izdevumi esot citi, viņa min 250 miljonu latu, kas nākamgad būs jāatdod starptautiskajiem aizdevējiem, 2007. gadā šis rādītājs bijis par 200 miljoniem mazāks.
Lielākais kumoss atvēlēts veselībai un satiksmei. Veselības ministrijas pamatbudžetā 50 miljonu vien būs atvēlēti nozarē strādājošo algu paaugstināšanai, savukārt Satiksmes ministrijai atvēlēti līdzekļi ceļu remontiem, saka B. Bāne. Atalgojuma paaugstināšana paredzēta arī policistiem, pedagogiem, sociālo dienestu darbiniekiem. Skaitliski lielākās summas valsts pamatbudžetā paredzētas FM, taču tās tiks novirzītas lielu infrastruktūras projektu, kā Rīgas pils un Jaunais Rīgas teātris, rekonstrukcijai, ierēdņiem palielināt algas nav plānots.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība) norāda, ka 2013. gadā budžeta ieņēmumi plānoti lielāki nekā jebkad pirms finanšu krīzes, iekšzemes kopprodukts plānots ap 16 miljardiem latu, lai arī starptautiskie aizdevēji šādus rādītājus Latvijai prognozējuši tikai 2017. gadā. Deputāts Jānis Ozoliņš (RP) Latvijas nākamā gada budžeta rādītājus raksturo kā stabilu izaugsmi, turklāt norāda, ka nupat jāsāk veidot uzkrājumi: «Latvijas ekonomika aug ar vislielāko ātrumu ES, un nupat ir brīdis, kad ar abām kājām būs jāspiež uz bremzēm un jāveido rezerves.»
Opozīcijas partijas gan nekādi nav gatavas saukt to par izaugsmes budžetu. Uldis Augulis (ZZS) norāda, ka par ekonomikas izaugsmi vajadzētu spriest pēc ieņēmumiem un virzības tirgū un, lai arī budžeta ieņēmumi uz struktūrfondu rēķina esot palielinājušies, ražošanas rādītāji nav kāpuši. Savukārt Ivans Ribakovs (SC) uzskata, ka parastie cilvēki neredz nevienu no pazīmēm, ka krīze būtu beigusies. «Ciparos budžetā triju gadu laikā ir vairāk nekā 37% pieaugums, taču pensionāri nav dabūjuši ne santīma,» teic I. Ribakovs. Saskaņas centrs budžetu 1. lasījumā neatbalstīs, Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcija par to lems pirmdien no rīta, stundu pirms sēdes, kurā budžets tiks skatīts.
Vēl septembrī, kad valdība tikai gatavojās finišēt budžeta projektu, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK izvirzīja ultimātu - ja nebūs gana līdzekļu demogrāfijas stimulēšanai, tā par budžetu varētu arī nebalsot. Vēlāk koalīcija panāca relatīvu samierināšanos, Nacionālā apvienība no savām prasībām gan neatkāpās, taču, lai rastu iespējamus risinājumus, tika izveidota īpaša darba grupa. «Koalīcijas darba grupa ir panākusi kopīgi apmierinošu izpratni par demogrāfijas jautājumu risināšanu,» Dienai teica Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK). Secinājumi pirmdien tiks nodoti frakciju vadītāju darba grupai, kas tālāk spriedīs par iespējamo finansējuma piesaisti. Tiesa, jau budžeta projektā demogrāfijai paredzēti 37,9 miljoni latu, to skaitā nākamgad paredzētais Valsts kases aizdevums pašvaldībām, lai finansētu izglītības un pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecības projektus, teica B. Bāne. «Jāsaprot, ka demogrāfija nav tikai dzimstība, bet tas, kas notiek visa mūža garumā, - veselība, skološanās, arī migrācija,» saka J. Reirs. Viņš arī norāda, ka neesot pieņemama «plakanā» pabalstu sistēma. «Māmiņalgas būtība ir bijusi aizstāt esošos iztikas līdzekļus, tas ir pabalsts strādājošajām māmiņām, līdz ar to, ja cilvēks var iztikt nestrādājot, nav pamata pacelt minimālo pabalstu līdz 100 latiem,» uzskata J. Reirs. Visticamāk, finansējums demogrāfijai vēl raisīs plašas diskusijas līdz pat budžeta izskatīšanai 2. lasījumā, kas paredzēta 15. novembrī.