Atguvies no operācijas, Murcītis saslima ar vīrusu, kas izraisīja iekšēju asiņošanu. Kad pēc nedēļu ilgas cīņas viss vērsās uz labu, atklājās, ka sākusies gangrēna. Ārsts teica - kaķis ir midzināms, atvadies! Tomēr Andra nepiekāpās, naktī gulēja blakus mincim, čubinot viņu. No rīta Murcāns pēkšņi aizklumburēja līdz bļodiņai un burtiski metās virsū barībai. Kļuva skaidrs, ka nāve šajā cīņā zaudējusi. Murcītis atlaba, tomēr narkožu iespaidā bija kļuvis agresīvs. Lai gan Murcis lieliski sapratās ar mājā mītošajiem kaķiem un suņiem, visa pārciestā rezultātā cilvēka klātbūtnē viņā modās bailes un panika. Andra visam ļāva ritēt savu gaitu. Soli pa solītim viņi satuvinājās. Pavisam nesen runčuks pirmo reizi ļāva Andrai sevi noglaudīt.
Ar Murcīti tagad viss ir kārtībā. Viņš stabili nostājies uz savām trim kājām, bet es domāju - cik ļoti paveicas, ja grūtā brīdī kāds par tevi cīnās arī tad, ja šķiet, ka cerību vairs; par to, ka nāve zaudē savu varu stipras dzīvotgribas priekšā.