Dainis Gašpuitis
Pasaules anēmiskā izaugsme turpina spiest inflāciju lejup. Tajā pašā laikā vājās izaugsmes ietekme uz inflāciju ir bijusi mazāka, nekā gaidīts. Daudzās pasaules valstīs inflāciju uztur netiešo nodokļu paaugstināšana, kas ir viens no taupības pasākumu elementiem. Izejvielu cenas ir stabilizējušās pēc to lejupslīdes pagājušajā rudenī. Nav pamata uzskatīt, ka stimulējošā monetārā politika īstermiņā un vidējā termiņā radīs nozīmīgus inflācijas riskus, jo īpaši eirozonā. Problēmas finanšu sistēmā, kā arī zemais pieprasījums pēc kredītiem bremzē naudas piedāvājuma pieaugumu. Lielākie un potenciālie riski saistīsies ar pārtikas un naftas cenām. Naftas cenas būs pakļautas nenoteiktībai, kas izrietēs no ģeopolitisko notikumu gaitas un globālās ekonomikas veselības.
Andris Strazds
Nordea vecākais ekonomists
Būtiskākais risks ir pārtikas cenas. Ņemot vērā, ka Latvija ir salīdzinoši trūcīga valsts, pārtikas īpatsvars patēriņa grozā mums ir stipri lielāks nekā, piemēram, Zviedrijā. Ja kādu apstākļu dēļ (piemēram, dabas katastrofas lielās lauksaimniecības produktu eksportētājvalstīs) atsevišķu pārtikas produktu cenas vai pārtikas cenas kopumā būtiski pieaugs, Latvijā inflācija kāps straujāk un inflācijas kritēriju izpildīt būs grūtāk.
Leonīds Aļšanskis
ABLV grupas galvenais analītiķis
Ja nebūs lielu pārsteigumu, inflācijas noturēšana 2-2,5% rāmī sniedz labas iespējas izpildīt inflācijas kritēriju. Un, ja valdība neatlaidīs taupības grožus, kā arī turpinās nodokļu mazināšanas politiku, minēto rādītāju sasniegt ir visai reāli. Kopumā jāteic, ka nepārvaramu šķēršļu Māstrihtas kritēriju izpildei no Latvijas puses šobrīd nav.
Pēteris Strautiņš
DnB bankas sociālekonomikas eksperts
Latvijas salīdzinoši straujais izaugsmes temps teorētiski varētu būt inflāciju veicinošs faktors. Taču šī izaugsme seko ļoti dziļam kritumam, Latvijā bezdarbs joprojām ir ļoti augstā līmenī. Izskan ziņas arī par piemērotu darbinieku trūkumu, bet pamatā tas saistīts ar eksporta nozarēm. Iekšējā tirgū nozīmīga cenu spiediena nav, un nesagaidu to arī nākamgad, jo īpaši tāpēc, ka izaugsmes temps varētu piebremzēties. Algas kāpj, bet reālais algu kāpums šobrīd krietni atpaliek no reālā darba ražīguma kāpuma. Faktori, kas uz inflāciju iedarbosies samazinoši, būs spēcīgāki. Pasaules ekonomikas izaugsmes temps turpina bremzēties, tāpēc naftas cenas drīzāk vēl samazināsies, nevis pieaugs.
Dainis Stikuts
Swedbank vecākais ekonomists
Māstrihtas inflācijas kritērija izpildīšana 2013. gada sākumā Latvijai ir reāla, tomēr izaicinājumu paliek arvien vairāk. Viens no ārējiem faktoriem ir iespējamais naftas cenas kāpums Tuvo Austrumu problēmu dēļ. Līdzšinējais naftas cenas kritums Latvijas iedzīvotājus bija ietekmējis pozitīvi, jo enerģijas patēriņam ir lielāks īpatsvars patēriņa grozā. Cenu pieaugumu var virzīt arī straujš privātā pieprasījuma kāpums (kā tas bija «buma» gados). Par to liecina straujš mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums maijā, kas gan var būt arī īslaicīgs. Tomēr pieaug gan nodarbinātība, gan algas, tāpēc pieprasījums turpinās kāpt. Grūtākais ir saprast, kāds varētu būt pats inflācijas kritērijs, ar kuru tad Latvijai būs jāsalīdzinās. Nav skaidrs, kādas valstis tiks izmantotas salīdzināšanai un kā tiks novērtēta cenu stabilitātes ilgtspēja.