Kopš pagājušā gada novārtā pamestais sanatorijas komplekss grausta stāvoklī pieder Baltkrievijas pilsonim Dmitrijam Astašenko. Tieši viņa plāni, visticamāk, veco ēku nojaukt un vietā uzbūvēt citu radījuši novada iedzīvotāju satraukumu un pretdarbību - tiek vākti paraksti. Tiesa, klātesoša ir arī vietējā politiskās konkurences «elpa».
Nevar saglabāt
Šovasar situācija ap sanatorijas kompleksu saasinājās. Jūlijā trīs Baldones domes opozīcijas deputāti, kas pārstāv Vienotību, bija vērsušies pie domes vadītājas Karīnas Putniņas (Reģionu apvienība) pēc informācijas, atsaucoties uz baumām, ka sanatorijas vēsturisko ēku varētu nojaukt. Par kulminācijas punktu briestošajā konfliktā var nosaukt 22. augustu, kad paziņojumus presei izsūtīja gan Vienotības deputāti, virsrakstā apgalvojot, ka dome ir ļāvusi nojaukt vēsturisko ēku, gan īpašnieks Dmitrijs Astašenko.
«Pēc aculiecinieku teiktā, Baldones sanatorijas kompleksā notiek darbi, un strādnieki stāsta, ka «vecais vannu korpuss tikšot nojaukts». Izskatās, ka viss tiek gatavots, lai vēsturisko kūrmājas ēku iznīcinātu, tā vietā, lai iedzīvotājiem darītu zināmu šo darbību pamatotību. Šobrīd informācija par ēku tehnisko stāvokli ir ļoti pretrunīga un pamatojums nav pieejams sabiedrībai,» bija teikts Vienotības paziņojumā. Kad Diena piezvanīja uz norādīto numuru, kur tika solīta papildu informācija, domes deputāts Jānis Mugurevičs (Vienotība) nebija diez cik runīgs, atzīstot, ka dome atļauju nojaukšanai tomēr nav devusi.
Savukārt D. Astašenko izplatītajā preses relīzē teikts, ka 2014. gada ziemā tika veikta ārstniecības korpusa nesošo konstrukciju ekspertīze. Tas tika uzticēts kompānijai, kas jau desmitiem gadu veic tādus darbus. «Tā kā daudzus gadus ēka atradās nokrišņu iedarbībā, diemžēl starpstāvu pārsedzes atrodas avārijas situācijā. Pastāv risks, ka griestu pārsegumi var iebrukt. Konstatētas arī plaisas ārsienās. Pagaidu jumta uzlikšana notikusi bez nesošo slodžu aprēķina, kā rezultātā jumts jau ir sācis daļēji ieliekties un deformēties,» teikts paziņojumā, secinot, ka vecā ēka jānojauc, vietā uzbūvējot jaunu. Kā var noprast, tieši bažas par to, kā šī jaunā ēka izskatīsies, mudina iedzīvotājus parakstīties pret kūrmājas nojaukšanu. Teorētiski gan to drīkst darīt, jo ēkai nav pieminekļa statusa. Tomēr jebkuras, arī padomju laikā celtas, ēkas vietā bez saskaņošanas nevar uzbūvēt korpusus, kas būtu lielāki par esošajiem.
Dmitrijs Astašenko Latvijā nav plaši pazīstams, tomēr viņa vārds parādās Lato Lapsas veidotajā 2011. gada lielāko īpašumu darījumu sarakstā - viņš par 1,19 miljoniem latu no bijušā Jūrmalas mēra Daiņa Urbanoviča nopircis 3483 kvadrātmetrus zemes ar divām pamatceltnēm Jūrmalā, Jomas ielā 90. Tā ir viesnīca Villa Joma.
Meklēs skices
«Tā ir opozīcijas interpretācija, ka nojaukšana ir paredzēta. Neviens nav redzējis rekonstrukcijas projektu,» Dienai saka Karīna Putniņa. Viņa gan atzīst, ka ēka ir ļoti sliktā stāvoklī, un apgalvo, ka pašvaldība strādā ar investoru, lai atrastu vecās kūrmājas rasējumus. Tas nozīmē, ka jaunā ēka vismaz fasādes daļā vizuāli varētu atgādināt veco. Jaunais īpašnieks arī atzinis, ka vecā ēka viņam patīk, bet tehniskā stāvokļa dēļ to nav iespējams saglabāt. «Tas, ka kāds jau būtu devis atļauju kaut ko nojaukt, ir pilnmēness nakts murgi. Būvniecības procesu nosaka likums, ir jāievēro procedūras, projekts jāsaskaņo būvvaldē,» uzsver K. Putniņa. Viņa stāsta, ka ir sazinājusies ar Rīgas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāju Gunti Gailīti, kuram varētu būt vectēva brāļa Baldones kūrmājas projekta autora Artūra Krūmiņa projektu skices.
G. Gailītis Dienai apstiprināja, ka ir kontaktējies ar Baldones pašvaldību un būtu ieinteresēts palīdzēt, ja tas iespējams, lai saglabātu ēkas vēsturisko veidolu. Viņš arī zina stāstīt, ka eksistē kāda no bijušajiem investoriem pasūtīts rekonstrukcijas projekts. Grūti gan teikt, vai to varētu izmantot. Jaunais investors pavēstījis, ka ir noslēgts līgums ar bijušā projektēšanas biroja Kurortprojekt speciālistiem, kam ir pieredze balneoloģiskās ārstniecības objektu projektēšanā Krievijā, kā arī Kazahstānā, Baltkrievijā un Ukrainā. Sanatorijas teritorijā patlaban aktīvi notiek krūmu izciršana, un kopumā apkārtne ap graustiem ir samērā sakopta, novēroja Diena. K. Putniņa izteicās, ka, visticamāk, investoram ziema paiešot projektēšanas darbos.
Negrib kā lielveikalu
Pašvaldības opozīcijas izplatītajā paziņojumā teikts, ka Baldonē notiek parakstu vākšana, taču, kad Diena ieradās norādītajā būvmateriālu veikalā Namiņš, izrādījās, ka tā jau beigusies, lapas aizvestas projām, un veikala darbinieks nemācēja teikt, cik parakstu savākts, - vien to, ka lapas bijušas vairākas.
Veikalā sastapām vietējo iedzīvotāju, kura jautāja par iespēju parakstīties. «Sirds sāp par to, kas te notiek,» viņa saka, lūdzot viņas vārdu gan neminēt. Sieviete atzīst, ka bažas par sanatorijas jaunās ēkas izskatu ir galvenais, kāpēc viņa vēlas parakstīties. «Lai neuztaisītu lielveikalu tur, kur bija skaista arhitektūra, lai nebūtu kaut kāds monstrs,» viņa saka. Ja arī iekšpusē mainītos tehnoloģijas, pārejot no dūņu vannām uz aplikācijām, kā norādījis investors, ārējo veidolu vajadzētu saglabāt, uzskata iedzīvotāja. Viņai sanatorijas atdzimšana patiktu, jo «pati esmu tādā vecumā, kad labprāt pasildītu kaulus». Vienlaikus sieviete kritiski izsakās par nesen notikušo Baldones bibliotēkas remontu, kas acīmredzot mazinājis uzticību domes darbībām iedzīvotāju labā.
Tikmēr Vienotības pārstāvji pārmetuši domes priekšsēdētājai K. Putniņai arī to, ka viņa saplēsusi vienu no parakstu vākšanas lapām. Pati domes priekšsēdētāja to kategoriski noliedz, bet parakstu lapas tekstu vērtē kā «ļoti nekorektu».