Aizdomas par šādu variantu pastāv. Tās radījušas dažas frāzes, ko vakar pirms Saeimas Aizsardzības komisijas sēdes izteicis Kalnmeiers. Ja vēl ņemam vērā, ka Kalnmeiera apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā slēgtajā Saeimas balsojumā, visticamāk, atbalstīja arī Lembergam ļoti tuvā ZZS, šaubas par stipendiātu lietas tālāko izmeklēšanu aug augumā. LETA vēsta: ģenerālprokurors ir atzinis, ka «inventarizācijas» gaitā tiks vērtēti Ventspils amatpersonu lietas «perspektīvie un neperspektīvie virzieni». Neperspektīvākajos, acīmredzot grūtāk pierādāmajos virzienos ierosinātās pārbaudes varētu tikt slēgtas. Pats Lembergs kaismīgi noliedz politiķu un politisko partiju pirkšanu, pat pazīšanos ar Gitu Grasmani, kuras datorā tika atrasti stipendiātu saraksti. Tomēr dažos gadījumos finansējuma saņemšanu no Ventspils ir atzinuši paši politiķi, piemēram, bijušais Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas līderis Juris Bojārs un kādreizējais cīnītājs pret oligarhiem Ainārs Šlesers (patlaban - _Par labu Latviju!_). Viņa _Jaunajai partijai_ savulaik ar Lembergu bija noslēgts līgums, kas paredzēja nepieļaut Šķēles nākšanu pie varas...
Nav šaubu, ka iespējamas politiskās korupcijas izmeklēšana ir sarežģīta un laikietilpīga. Šādās lietās iesaistītie - politisko lēmumu pircēji un pārdevēji - nebūt neizjūt vēlmi apsūdzēt paši sevi. Viņi klusē. No ātras izmeklēšanas viedokļa šādas lietas droši vien var saukt par neperspektīvām. Turpretī no tiesu varas reputācijas nostiprināšanas viedokļa tieši ar politisko korupciju un augstu amatpersonu noziegumiem saistītās lietas ir tās svarīgākās - novedot tās līdz notiesājošam spriedumam, tiek stiprināta sabiedrības ticība tiesiskai valstij. Būtībā tā ir goda lieta.