Jā, februārī būs jau divi gadi, kopš darbojas NEPLP jaunais sastāvs. Ir izdarīts kaut kas labs, kaut kas slikts, bet visi gaidīja milzīgas pārmaiņas. No šīm gaidītajām pārmaiņām būtībā nekas nav realizēts. Pirmais lielais izaicinājums NEPLP bija sabiedriskā medija apvienošana - jauna sabiedriskā medija izveide. Mēs redzam, ka tas notiek visai haotiski un neefektīvi. Vienīgais, ko izdarīja, - tika veikta kaut kāda priekšanalīze, kas maksāja nodokļu maksātāju naudu, bet patiesībā šis pasākums līdz galam tā īsti nav rezultējies nekādos uzskatāmos sasniegumos. Vienīgi, ja mēs neuzskatām par sasniegumu, ko mums stāsta, ka tas ir sasniegums, ka cenšas veidot jauniešu radio kanālu LR 5. Kaut gan par to var diskutēt, vai tas bija prioritārais, kas darāms šī te jaunā sabiedriskā medija izveidē. Kopumā ir tāda sajūta, ka, aizraujoties ar jauna sabiedriskā medija veidošanu, NEPLP ir absolūti novārtā atstājusi mediju sistēmu un mediju industriju kopumā - situācijas analīzi, kā veidojas tirgi, kā šie tirgi transformējas, kā mainās mediju sistēma. Jāpasaka godīgi, ka, jau sākot strādāt, NEPLP bija smagā situācijā attiecībā uz TV virszemes apraides jautājumiem, gan arī radio jautājumiem, kas bija diezgan nesakārtoti jau pirms tam. Tomēr faktiski nekāda kustība uz priekšu, lai šos jautājumus sakārtotu un atrisinātu, nav notikusi. Izskatās, ka NEPLP prioritāte ir tikai un vienīgi sabiedriskā televīzija un radio. Bet arī tur, izņemot to, ka ir nomainīta fasāde, studiju izskats un sejas - vai atgrieztas vecās sejas, lielas un principiālas izmaiņas nav notikušas.
Kādēļ uzskatāt, ka LR 5 radio kanāla veidošana nav liels sasniegums?
Mums vispār ir kaudze neatbildētu jautājumu, kas notiek ar radio tirgu, kurā nemitīgi tiek piešķirtas jaunas frekvences un nav skaidrs, kāpēc tās tiek piešķirtas. Tāpat ir virkne jautājumu par šo LR 5, kas būtiski izmaina un ietekmē pārējo radiostaciju darbību. Neviens nevar atbildēt uz jautājumu, vai šis radio būs reklāmas tirgū vai nebūs. Tas skar ne tikai televīziju un radio. Tas skar arī pārējos medijus - gan interneta medijus, gan laikrakstus un žurnālus. Jo tirgus mums ir ļoti mazs un viens. Mēs ļoti cerējām, ka šī padome atšķirsies no iepriekšējām ar to, ka paskatīsies globālāk uz mediju sistēmām Latvijā, lai mēs paši mūsu vietējo mediju vidi nepadarītu vēl trauslāku, aizskaramāku un vieglāk iznīcināmu. Jo pašreiz lielākā problēma un tas, ko vajag izdarīt, ir nepieciešamība veidot vietēju Latvijas mediju saturu. Tas attiecas uz visām platformām, ne tikai televīziju un radio. Tas pilnībā attiecas arī uz interneta medijiem - ka Latvijas vidē vajadzētu nodrošināt iespēju funkcionēt vietējam Latvijas saturam. Lai mēs varētu veidot normālu Latvijas valsti, mums nepieciešams nodrošināt, lai Latvijā būtu darboties spējīgi Latvijas mediji. Šādu vēlmi pašreizējās NEPLP darbībā diemžēl mēs neesam pamanījuši. Tirgus tiek degradēts, saturs tiek padarīts lētāks, lētuma dēļ par kvalitatīvu saturu mēs drīz vispār vairs nevarēsim runāt.
Varbūt ir pienācis laiks uzdot jautājumu -vai šī NEPLP vispār ir spējīga tikt galā ar saviem pienākumiem? Varbūt šo sastāvu vajag atlaist un ievēlēt jaunu?
Mani visvairāk mulsina tas, ka šī padome ir «eleganta» ar to, ka tajā nav kopējas atbildības. Padome par savu darbību kopumā neuzņemas kolektīvu atbildību, bet katram tās loceklim ir šaura atbildības joma un viņš it kā ir atbildīgs tikai par to. Bet kopējo ainu vispār neviens neredz.
Tad ir jautājums par NEPLP vadītāja kompetenci.
Jā, te ir runa par padomes vadītāju, par viņa spēju šīs mazās atbildības salikt vienā lielā kopējā atbildībā par kopējo ainu. Atbildēt, kas notiek ar saimniecību kopumā. Un šo daļu diemžēl šī padome nav spējīga risināt.
Vai tad nav jāmeklē darboties spējīga padome?
Tā ir Saeimas kompetence. Saeima ļoti rūpīgi strādāja un «lasīja» šos cilvēkus. Solīja, ka būs ļoti kompetenti, atbildīgi un izpildīgi. Bet mēs varam diskutēt labi vai slikti, bet mani ļoti mulsina tas, ka Latvijas likumdošana patiesībā nedod iespēju šos cilvēkus vērtēt.
Vai tad Saeima, ja NEPLP locekļus ir iecēlusi amatā, nevar viņus arī atlaist?
Diezgan grūti. Problēma ir tā, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nav ielikta padomes atbildība par konkrētu darba rezultātu.
Bet Saeima taču var atlaist pat premjeru un prezidentu!
Redziet, izskatās, ka Saeima var atlaist pat premjeru un prezidentu, bet viņiem to ir krietni grūtāk izdarīt ar NEPLP locekļiem. Un tā ir tā lielākā problēma, ka viņiem nav pat jāatskaitās Saeimā par to, ko īsti viņi dara. Pat premjers reizi gadā Saeimai atskaitās, ko viņš ir darījis. Notiek debates, arī valdības locekļi tiek izklaušināti. Taču par tik nopietnu jomu kā mediji, kas nosaka valsts politiku, neviens nediskutē.
Tas gan varētu tikt traktēts kā iejaukšanās mediju brīvībā.
Jā, tas ir viens no tiem argumentiem, kāpēc tas nenotiek. Taču, ņemot vērā, cik ļoti mediji ietekmē politiskos procesus un demokrātiju Latvijā, es domāju, ka publiskai NEPLP izklaušināšanai nebūtu nekādas vainas, lai saprastu, kur ir problēmas. Mēs jau sen brīdinājam, ka būs nopietnas problēmas ar bezmaksas virszemes apraides nodrošināšanu. Diemžēl mūs neņēma vērā. Un tagad tas mirklis ir pienācis. Bija redzams, kādi procesi notiek globālajā tirgū, kā attīstās tehnoloģijas. Jautājums - kāpēc pret to tik vieglprātīgi izturējās NEPLP? Mana sajūta, ka jaunievēlētās padomes virsuzdevums bija tikai un vienīgi pārstrukturēt sabiedrisko mediju noteiktās interesēs. Zinot, cik politiski jūtīgs vienmēr visos laikos ir bijis sabiedriskais medijs. To ir vieglāk politiski ietekmēt, regulēt, transformēt - iedarboties uz to. Tas ir galvenais jautājums, ar ko nodarbojas NEPLP, līdz ar to tas ir orientēts uz politisku darbošanos. Mēs zinām, ka nākamgad ir divas vēlēšanas. Svarīgi, lai sabiedriskā televīzija tiktu atbilstoši sagatavota. Vēl vairāk tāpēc, ka politiskajos procesos teorētiski varētu nepiedalīties divas lielākās televīzijas - TV3 un LNT. Tas nozīmē, ka varbūt NEPLP ir apzināti gājis uz to, lai šie divi lielākie televīzijas kanāli neparādās bezmaksas virszemes apraidē, tādējādi paceļot sabiedriskā medija ietekmi politikā. Taču no demokrātijas viedokļa tas neveicinās politisko aktivitāti. Tas tikai to samazinās. Un tas var ietekmēt vēlēšanu rezultātu.