Neizturēja spiedienu
Francija jau ilgāku laiku atrodas zem Eiropas Savienības lupas milzīgā budžeta deficīta dēļ. F. Olanda valdība Briselei apsolījusi, ka līdz 2015. gadam budžeta deficītu samazinās līdz 3%, kā to paredz Māstrihtas kritēriji, kas jāievēro visām eirozonas dalībvalstīm. Prognozes liecina, ka šogad Francijas budžeta deficīts būs 4,1%, raksta izdevums Bloomberg Businessweek.
Lai pildītu vienošanos, Parīze apņēmusies nākamajā gadā samazināt budžeta izdevumus par 15 miljardiem eiro (10,5 miljardi latu) un iekasēt trīs miljardus eiro (2,1 miljards latu), paaugstinot nodokļus. Valdība cer, ka tādējādi 2014. gadā budžeta deficīts saruks līdz 3,6%.
Tomēr ar plāniem palielināt nodokļus nevedas. Pagājušajā nedēļā valdība paziņoja, ka neieviesīs tā saukto ekonodokli, kas paredzēja no janvāra aplikt ar nodevu kravas automašīnas, kuru masa pārsniedz 3,5 tonnas. Valsts ar šo nodokli cerēja iekasēt 800 miljonu eiro (560 miljonu latu), kurus varētu ieguldīt videi draudzīgu transporta projektu atbalstam.
Taču valdība ieceri atcēla pēc tam, kad aizpagājušās nedēļas nogalē valsts ziemeļrietumu reģionā Bretaņā aptuveni tūkstoš cilvēku, protestējot pret «ekonodokli», iesaistījās sadursmēs ar policiju.
Bretaņas lauksaimnieki un uzņēmēji iebilst pret jauno nodevu, jo tā ievērojami palielināšot transportēšanas izdevumus, kas novedīšot pie mazo uzņēmumu bankrota un bezdarba. Viņi argumentē ar faktu, ka šajā reģionā ir mazāks dzelzceļa tīkls nekā citviet Francijā, tāpēc pārvadājumiem izmanto galvenokārt autotransportu.
Tikai dažas dienas pirms «ekonodokļa» atcelšanas F. Olanda valdība paziņoja, ka tomēr nepaaugstinās nodevu nelielajiem krājkontiem, kurus izmanto miljoniem franču, lai gan tas valsts budžetā ienestu ap 600 miljoniem eiro (420 miljonu latu).
Franču mediji vēsta, ka sociālistu valdība nolēmusi neķerties klāt mazajiem noguldītājiem, jo spēcīgu spiedienu izdarījis lielākais opozīcijas spēks konservatīvā partija Tautas kustības savienība, liela pretestība bijusi arī pašā Sociālistiskajā partijā.
Iespējams, liela nozīme valdības lēmumos ir arī sabiedrības noskaņojumam. 72% Francijas iedzīvotāju uzskata, ka viņi maksā pārāk lielus nodokļus, liecina aptaujas. «Frančiem radies iespaids, ka viņi tikai maksā, maksā un maksā, bezdarbs aug un aug, bet bagātie tiek cauri sveikā,» uzskata Lorāns Dibuā no Parīzes Politisko pētījumu institūta.
Draudi futbolam
Šķiet, ka par visu laiku nepopulārāko Francijas prezidentu kļuvušais F. Olands ir sapratis, uz kādām stīgām ir jāspēlē. Viņš ir stingri nolēmis nepiekāpties valsts profesionālo futbola klubu prasībai neattiecināt uz tiem tā saukto bagātnieku nodokli, kas liek darba devējiem samaksāt 75% nodokli par algām, kas pārsniedz miljonu eiro (700 tūkstošu latu).
Tas būs pagaidu nodoklis, ko iekasēs 2013. un 2014. gadā, bet Francijas Profesionālo futbola klubu savienība, kuras paspārnē atrodas 40 klubu, aprēķinājusi, ka tās biedri būs spiesti šķirties no 44 miljoniem eiro (30,8 miljoni latu). Tā ir milzīga summa klubiem, kam pērn kopējie zaudējumi bijuši 108 miljoni eiro (75,6 miljoni latu).
«Tas ir Francijas futbola dzīvības vai nāves jautājums,» brīdināja savienības prezidents Žans Pjērs Luē, kurš ir paziņojis, ka valdības nepiekāpības gadījumā valsts divu spēcīgāko profesionālo kājbumbas čempionātu komandas neaizvadīs spēles, kas ir ieplānotas 30. novembrī un 1. decembrī.
Ja tā notiks, tā būs pirmā reize kopš 1972. gada, kad notiek profesionālo futbolistu streiks. Tomēr atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad streiku iniciēja spēlētāji, šoreiz tas notiks pēc viņu darba devēju vēlēšanās.
F. Olands ir nelokāms un uzskata, ka visiem uzņēmumiem, kas ir apņēmušies saviem darbiniekiem maksāt lielas algas, ir jāpiedalās valsts finanšu stāvokļa uzlabošanā. Tomēr var jautāt, vai prezidents būtu tikpat stingrs pret futbola klubiem, ja 85% franču nedomātu, ka arī futbolistiem ir jāmaksā «bagātnieku nodoklis».