Regulāri darba vajadzībām lasot likumprojektu anotācijas, tikpat regulāri rodas vēlēšanās šo tekstu fragmentus piedāvāt kādam humora šovam. Proti, anotācijas nereti ir tādas birokrātiskā izteiksmes stila pērles, tās dod nojausmu par tik bezjēdzīgām diskusijām, ka, tēmu attīstot, profesionāļi iegūtu materiālu vismaz piecām aizraujošām minūtēm.
Pirms pievēršos konkrētajam piemēram, uzsvēršu, ka, būdams slinks mediju patērētājs, maz saskaros ar reklāmām un, cik tas skar mani, tās - to skaitā spirtoto dzērienu reklāmas - varētu vispār aizliegt. Līdz ar to - turpmākā ironizēšana ir nevis par Veselības ministrijas (VM) vēlmi ierobežot dzeršanu, bet par formu, kādā tas notiek.
Tātad tuvākajā Ministru kabineta komitejas sēdē jāskata grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Grozījumu izstrādātāji secinājuši, ka alkohola patēriņu veicina sabiedrībā pazīstamu cilvēku parādīšanās tā reklāmā. Iespējams, ka tā ir. Kas notiek tālāk? Citēju anotāciju: «Sākotnēji Veselības ministrija likumprojekta izstrādes procesā rosināja alkoholisko dzērienu reklāmā aizliegt iesaistīt māksliniekus (mūziķus, dziedātājus, aktierus) un sporta un fiziskās sagatavotības speciālistus.» Labi. Tālāk. «Diskusiju rezultātā tika secināts, ka piedāvātā norma diskriminē atsevišķu profesiju pārstāvjus.» O, var tikai iedomāties šīs diskusijas... - aktieri nedrīkstēs, rakstnieki drīkstēs? Nepārprotama netaisnība! Kuram tas ir izdevīgi?! - kad nu rūpīgi izsvērtas visas iespējas, speciālisti nonākuši pie pareizā risinājuma. «Rezultātā Veselības ministrija precizēja likumprojekta redakciju, nosakot, ka alkoholisko dzērienu reklāmā ir aizliegts attēlot jebkādas personas.» «Jebkādas personas»? Desmitniekā! Bravo!
Atliek tāds sīkums, kā vienoties par kopīgu jēdziena «persona» izpratne. Kas, piemēram, ir Džeks Daniels? Drīkst? Ja paveramies skaidrojošajā vārdnīcā, «persona» var būt arī «tēls (parasti daiļdarbā)». It kā jau Daniels esot vēsturiska persona (sasodīts, tomēr «persona»!), nevis izdomāts tēls, tomēr varbūt nedrīkst. Simpātiski, jauni cilvēki, kas reklāmā iemalko alu, ir tēli? Šķiet, ka ir. Tātad nedrīkst. Nekas, labi vien ir. Galu galā grozījumu autori anotācijā norāda, ka reklāmās drīkstēs minēt konkrētā dzēriena izcelsmi, alkohola saturu tajā, lietošanas veidu, ziņas par ražotāju/pārdevēju... Stop. Par ražotāju/pārdevēju? Jo, ja atgriežamies pie skaidrojošās vārdnīcas, «persona» ir arī juridiskā persona kā «patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts». Laikam jau arī nedrīkst. Vai tomēr drīkst?
Rezumējot - VM mērķis ir labs, bet arvien vērts paturēt prātā, ka regulējums jēdzīgi funkcionēs tikai tad, ja formulējumus nevar tulkot, kā nu kuram izdevīgi, - diemžēl mums ir šāds paradums un prasmes. Tāpēc ieteikums būtu: ja ir indikācijas, ka regulējuma aizliedzošajā daļā ir risks sapīties skaidrojumos, varbūt pareizāk ir veltīt resursus t. s. sociālajai reklāmai, kas vēstītu par to, ko aizraušanās ar alkoholu cilvēkam nolaupa? Šķiet, jau īstenotās (pret braukšanu dzērumā, smēķēšanu bērnu klātbūtnē u. c.) ir bijušas gana veiksmīgas.