Uzreiz neprogrammēs
Uzdevums samērā vienkāršs - no papīra izgrieztās figūras jāizvieto vienā rindā un jāatlasa liekās, pēc tam paskaidrojot, pēc kādām pazīmēm tās atšķiras. Tā bērns var sākt saprast, kas ir loģiskās ķēdes, Dienai skaidro Rīgas Teikas vidusskolas datorikas skolotājs Kaspars Irbe. Šī ir jau otra viņa vadītā datorikas stunda pirmklasniekiem, savukārt pirmajā nodarbībā no dažādām figūrām bijis jāizveido konkrēts zīmējums. Turklāt sākti pirmie apzinātie soļi darbam ar datoru, mācoties ieslēgt monitoru un līdzīga veida uzdevumus izpildot arī datorā. Kaspars gan sevi pielabo, sakot, ka bērni, visticamāk, jau to mācējuši un monitora ieslēgšana vai darbs ar peli nav bijis nekas jauns, tomēr tās darbības, ko skolēni iemācījušies bērnudārzā vai mājās, galvenokārt tiek izpildītas intuitīvi. Jā, bērni, piemēram, māk telefonā atrast, kur uzlikt animācijas filmiņas vai spēlēt spēles, bet to pārsvarā dara pēc sajūtām. Mērķis ir stundās panākt, lai skolēns šīs un citas darbības apzinās un tās ir drošas, saprotot, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Skolēnam jākļūst par apzinīgu lietotāju, norāda pedagogs.
Par to, ka šobrīd ir izaudzināta paaudze, kura datoru un citas ierīces tikai lieto un klikšķina, runā arī Grobiņas ģimnāzijas informātikas skolotāja un viena no pedagoģēm, kas piedalījās mācību materiāla izstrādē, Dace Tomsone. Tāpēc šis ir pirmais mēģinājums skolās pilnvērtīgi ieviest datoriku, kas ir krietni plašāka nekā šobrīd 5.-7. klasei mācītā informātika. Tomēr, piemēram, tieši ar datoru 1. klasē darbošanās ir ļoti attāla. Drīzāk tā ir loģiskās domāšanas attīstīšana un sapratnes veicināšana, lai skolēns nebūtu tikai lietotājs, bet zinātu, kas kā strādā. Patlaban bērniem trūkst izpratnes par procesu būtību un kāpēc to dara. Līdz ar to programma veidota tā, lai darbošanās būtu jēgpilna. D. Tomsone arī skaidro, ka 1. klasē bērns vārdu «programmēšana» nemaz nepamanīs, bet caur spēlēm un rotaļām iegūs kompetences. Turklāt atšķirīgas var būt arī skolu pieejas, jo pēc metodiskajiem materiāliem programma izstrādāta divējādi - pirmklasnieki var strādāt pie datora vai uzdevumus pildīt, izmantojot papīru. Tāpat skolas var izvēlēties iekļaut datoriku stundu sarakstā kā atsevišķu mācību priekšmetu vai kā fakultatīvo nodarbību. Rīgas Teikas vidusskola šajā gadījumā izvēlējusies pirmo variantu, un, kā Dienai norāda skolas direktore Ilona Bergmane, datorika iekļauta uz citu priekšmetu rēķina, jo slodzi skolēniem palielināt nedrīkst. Šajā gadījumā tās bijušas dabaszinības, jo priekšmeti savā ziņā ir līdzīgi. Turklāt datorika kā priekšmets šogad ir arī 4. klasei. Respektīvi, lai gan programma izstrādāta skolēniem no 1. līdz 9. klasei, skolas aprobācijas laikā varēja šo priekšmetu piedāvāt 1., 4. un 7. klasei. Protams, atšķiras saturs. D. Tomsone Dienai paskaidroja, ka 4. klasē jau tiks veidoti algoritmi un lasītas shēmas, savukārt 7. klasē līmenis ir vēl sarežģītāks, līdz, pabeidzot pamatskolu, skolēns būtībā datorikas pamatus ir apguvis.
Jautājumu daudz
Lai gan sperts liels solis uz priekšu, šis ir tikai aprobācijas process, kura laikā tiks atbildēts uz vairākiem svarīgiem jautājumiem. Kā skaidroja Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece, aprobācija notiks gadu, kura laikā eksperti, skolotāji, skolēni un vecāki vērtēs izstrādāto programmu. Šajā gadījumā, no vienas puses, esot grūti, ka nav zināms, kas notiks pēc pāris gadiem, bet, no otras puses, tiks atrasts labākais risinājums. Jārod, piemēram, būs skaidrība - tas būs atsevišķs mācību priekšmets no 1. klases vai tiks piemērota cita forma. Kā atzīmē I. Upeniece, Igaunijā secināts, ka datoriku integrēti, kopā strādājot klases audzinātājam ar informātikas skolotāju, būtu jāsāk īstenot tomēr no 2. klases. Latvijā tas izšķirsies aprobācijas laikā. Tāpat jāsaprot, kas šīs mācību stundas vadīs un kā tiks organizēts mācību process. Turklāt pilnībā arī nav skaidrs, kurā vecumā būtu jāuzsāk mērķtiecīgs programmēšanas un matemātiskās domāšanas attīstīšanas posms caur datoriku.