Iepriekš jau vēstīts, ka jūnija sākumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vienojās ar V. Avotiņu par viņa aiziešanu no dienesta vadītāja amata, pamatojot to ar viņa neprofesionalitāti. Tagad VARAM izsludinājusi konkursu uz VVD ģenerāldirektora amatu, kā arī lūkojas pēc jauna ministrijas pārstāvja Ventspils ostas valdē. Turklāt vienošanās par V. Avotiņa aiziešanu esot arī signāls zemāku līmeņu vadītājiem dienestā, uzsver E. Sprūdžs.
Bargs arī konsultants
«Tā taktika, ko izvēlējies VVD, pie katra koka pielikt pa policistam, inspektoram, kas sargā to koku, pie katra ezera, upes, tās līkuma. Visur ir jāsargā. Tā nav dzīvotspējīga stratēģija,» uzskata E. Sprūdžs. Viņš gan uzsver, ka kontrolējošai funkcijai jāpaliek, bet dienestam būtu jāstrādā arī prevencijas jomā. Ministrs skaidro: «Jautājums, kad mēs piemērojam sodus, kad palīdzam sakārtot problēmas. Arī konsultants kādā brīdī var būt bargs un pateikt, viss pietiek, tagad ir sods.» Gan E. Sprūdža, gan V. Avotiņa viedoklis sakrīt tajā, ka normatīvie akti inspektoriem uzliek rāmi, neļaujot piemērot elastīgāku pieeju. Ministra ieskatā iniciatīvai par izmaiņām likumos, noteikumos un Administratīvo pārkāpumu kodeksā būtu jānāk no VVD, savukārt nu jau bijušais VVD priekšnieks norāda - viņi iniciējuši gana daudz izmaiņu.
Pašlaik VVD funkcijās ietilpst vides aizsardzības, dabas resursu izmantošanas un zvejas kontrole, kā arī licenču izdošana dabas resursu izmantošanai un piesārņojošo darbību veikšanai.
Administratīvās funkcijas
Pārmaiņas varētu skart ne tikai stratēģiskās ievirzes, bet arī VVD struktūru. E. Sprūdžs skaidro - pusgada laikā viņš nav guvis pārliecību, ka VVD finansējums tiek izmantots efektīvi un lietderīgi. «Šeit jautājums ir primāri par to, cik naudas tērējam operatīviem, praktiskiem pasākumiem - inspektoru aprīkojumam, algām, apdrošināšanai - un cik mēs tērējam administratīvajām funkcijām - ēku uzturēšanai un tādām lietām. Šeit proporcija nepārprotami ir aizdomīga,» tā ministrs, pieļaujot, ka VVD varētu būt lielas efektivitātes un līdzekļu ekonomijas rezerves. Viņu neapmierina līdzšinējā dienesta vadības finanšu, personāla un stratēģiskās vadības kapacitāte. Arī V. Avotiņš runā par kapacitāti, tikai citā griezumā - 2009. gadā VVD darbinieku skaits tika samazināts uz pusi. Kopš tā laika viņš strādājis bez vietniekiem, un turpināt to šādi darīt tālāk kvalitatīvi nebūtu iespējams, tāpēc panākt vienošanos par viņa aiziešanu neesot bijis grūti - tas noticis triju minūšu laikā sarunā ar ministrijas valsts sekretāru. Pēc funkciju un struktūras izvērtējuma, kas tiek gaidīts no jaunā vadītāja, E. Sprūdžs neizslēdz, ka dienests varētu saņemt papildu finansējumu.
Vēl viens dienesta struktūras jautājums saistīts ar tā reģionālajām pārvaldēm, kuru apvienošanas iespējas ar Dabas aizsardzības pārvaldes reģionālajām struktūrvienībām ministrs jau esot lūdzis vērtēt, tomēr saņēmis negatīvu atbildi. Viņš gan cer, ka jaunais vadītājs varētu to darīt vēlreiz un atrast risinājuma iespējas. Arī attiecībā uz apvienošanu V. Avotiņš piekrīt E. Sprūdžam, taču uzskata, ka tas būtu jādara ministrijai, jo tā izveidojusi abas iestādes.
Ostā tukša vieta nepaliks
Līdzās darbam VVD V. Avotiņš arī pārstāvējis ministriju Ventspils ostā. Jūnija vidū, kad notika Dienas saruna ar E. Sprūdžu, viņš neatklāja iespējamos kandidātus, kas varētu VARAM pārstāvēt ostā, tikai norādīja - šādu amatu nevajadzētu apvienot ar VVD vadītāja pienākumiem. «Cik bargi vari vērsties pret kādu uzņēmumu, kurš ir kaut ko pārkāpis vides jomā, un tajā pašā laikā atbalstīt investīciju projektu ostā?» skaidroja ministrs. Konsultācijas gan viņš jau sācis, jo zinājis - jautājums drīzumā nonāks uz viņa galda. «Man nav tagad tāda konkrēta favorīta, bet es noteikti atradīšu. Tukša šī vieta nepaliks,» smej E. Sprūdžs.