Popdzejniece
Minēto dokumentālo filmu ir vērts uzmeklēt LTV arhīvā, bet tiem, kurus interesē dzejnieces Ārijas Elksnes personība un daiļrade, 6. februārī jādodas uz Rakstniecības un mūzikas muzeju, kur, atzīmējot dzejnieces 85. dzimšanas dienu, notiks pasākums Ārijas Elksnes lietas. «Ne tikai tāpēc, ka jubileja,» uzsver pasākuma veidotāja - muzeja speciāliste Inga Surgunte. Viņasprāt, šobrīd ir pienācis laiks, kad Ārijas Elksnes literāro mantojumu var un vajag pārskatīt no jauna. 80. gados dzejniece bija fenomenāli populāra. Ne velti Latvijas Universitātes latviešu filoloģijas bakalauru studijas studente Dana Kaca savā darbā Āriju Elksni nodēvējusi par «popdzejnieci». Viņas 1988. gadā izdotā izlases Es visu mūžu mīlējusi esmu metiens mūsdienās izklausās nereāls - 60 000 eksemplāru. Elksnes dzejas intimitāte, pieklusinātā lirika, kurā tomēr zemtekstā mutuļoja dziļš, kaislīgs sievietes spēks un noslēpumainība, padomju sadzīves izvārdzinātajām sievietēm bija kā krūzīte avota ūdens.
Varbūt tāpēc, ka tā ir mazliet kā vilcenes kauciens, līdzīgi kā Elzas Radziņas Ances baismā deja filmā Klāvs - Mārtiņa dēls, ne reizi vien nācies dzirdēt no vīriešiem, ka viņiem nepatīk Elksnes dzeja. Pat ja piesegta ar tautasdziesmu estētikas plūdeno rāmumu, Ārijas Elksnes dzejā sievietes dvēsele ir kā uz delnas. Un ne vienmēr tas ir tikai skaisti. Arī mulsinoši un biedējoši.
Vai Ārijas Elksnes dzeja ir tikai stāsts par sievietes ilgām mīlēt un būt mīlētai, kā tā tiek raksturota latviešu literatūrvēsturē? Un vai izteikt sievietes dvēseli var apzīmēt ar «tikai»? «Esmu skatījies viņas dzeju un tīri priecājos, kā viņai izdodas. Viņa dziļāk nelien. Elksni nevar salīdzināt ar Velgu Krili vai Amandu Aizpurieti, arī ne Vizmu Belševicu, bet savā izvēlētajā līmenī viņa ir spoža. Bet dzejniece jau viņa bija, liela dzejniece,» saka dzejnieks Egīls Zirnis, piebilstot, ka savu patieso dziļumu viņa ir pierādījusi, izmezdamās pa logu. Dzejnieces mūžs traģiski aprāvās 1984. gada 29. septembra rītā. Piecdesmit sešu gadu vecumā. «Katram var būt brīdis, kad gribas palasīt Elksni, bet lielās devās, protams, piekūst,» domīgi nosaka Egīls Zirnis.
Atmiņas, citādi domājošie
Vai šodien dzejniecēm tikt salīdzinātām ar Ārijas Elksnes stilu ir kompliments vai gluži otrādi? Pasākuma Ārijas Elksnes lietas autore Inga Surgunte iecerējusi konfrontēt dažādu paaudžu viedokļus. «Mūsdienās atzītas dzejnieces Inga Gaile un Iveta Ratinīka, kuru tekstos saskatāma tematiski līdzīga ievirze, sarīkojumā dalīsies pārdomās par Elksnes dzejas īpatnību un dzīvotspēju, par «sieviešu dzeju» un dzejnieci sievieti mūsdienu literatūrā un sabiedrībā, un vai šāds nošķīrums vispār nepieciešams,» ieceri atklāj I. Surgunte. Savukārt literatūras pētniece Ieva Kalniņa, kura 1996. gadā veidojusi Elksnes kopotos rakstus, analizēs dzejnieces popularitātes cēloņus viņas dzīves laikā. Audioierakstā no muzeja krājumiem skanēs laikabiedru Māras Misiņas, Olgas Lisovskas, Lijas Brīdakas, Jāņa Liepiņa un Gunāra Priedes atmiņas. Būs apskatāmas arī Ārijas Elksnes piemiņas lietas un fotogrāfijas. Pasākums notiek izstādes Smacenis sarīkojumu ciklā, kas veltīts ievērojamiem 1970.-1980. gadu rakstniekiem.