I. Jaunzeme pasmaida - protams, pievērsīšos arī «augstajām matērijām» - pensijām. «Tas varbūt šokēs citus, bet ir jārunā arī par dzīves pabērniem, kas nonākuši pansionātos. Lai neatkārtotos tas, kas bija Reģos un Kalkūnos, - tas ir prioritāri,» viņa saka. I. Jaunzeme sola pievērsties arī bērnu problemātikai, jo bērniem nevajadzētu augt bērnunamos. Vēl viens nosauktais prioritārais virziens - nodarbinātība. Par paveikto I. Jaunzeme spriež: «Ciparus mēs mākam rakstīt, bet aiz katra cipara ir cilvēks, un nodarbinātības politikā varbūt tie bijuši svarīgāki nekā cilvēki.» Ar to domājot - varbūt bijušas problēmas līdzšinējā Nodarbinātības valsts aģentūras darbā ar bezdarbniekiem. Viņasprāt, bezdarbnieki un pabalstu ņēmēji jādala sīkāk grupās, lai iegūtu viņu «portretus» un saprastu, «vai no mūsu politikām ir kāds labums». Par demogrāfijas problemātiku I. Jaunzeme, kurai pašai ir divi bērni, saka: «Ne vienmēr tikai ekonomiskais stimuls, ir arī citi apstākļi, kuru dēļ cilvēki neuzdrošinās [laist pasaulē bērnus].» Eiropas valstīs tomēr ir divi trīs bērni ģimenē, tāpēc, viņasprāt, nevaram cerēt uz demogrāfisku brīnumu, ka pēkšņi būs pieci vai seši, - nav tādu tradīciju. Ir jātiecas uz Eiropas skaitļiem, norāda I. Jaunzeme. Viņa atbalsta ierosinājumu valstij palīdzēt neauglīgajiem pāriem.
Nevainojams kāpiens
Tomēr par to, kāpēc I. Jaunzeme piekrita kļūt par LM valsts sekretāri, pārejot no «elitāru tiesību kluba» uz smagu tēmu piepildīto LM, aizkulisēs, īpaši juristu aprindās, dzirdēta neizpratne. I. Jaunzeme pasmaida: «Jāsaka, konkurences tiesības ir elitāra nozare. Šaura, elitāra, varbūt prestiža nozare. Bet, ja es domāju par dzīves piepildījumu, šeit es varu dot vairāk.» Kā vēsta ministrijas darbinieki, rīkojums par I. Jaunzemes algu vēl trešdien nebija parakstīts, taču viņas priekštecis valsts sekretāra amatā Ringolds Beinarovičs saņēma 1715 latu (pirms nodokļiem). KP mājaslapā pieejamā informācija vēsta, ka I. Jaunzemes vidējā alga bija 1347 lati (pirms nodokļiem).
I. Jaunzemes karjera valsts pārvaldē ir nevainojama. Pirms 20 gadiem, vēl studiju laikos, sākusi strādāt Labklājības ministrijā, šobrīd viņa ir sasniegusi civildienesta Everestu un nule kā apstiprināta augstākajā valsts ierēdnim pieejamā amatā. I. Jaunzeme vadīs to pašu ministriju, kurā 1992. gadā tika pieņemta darbā par ekonomisti Sociālās apdrošināšanas departamentā un, kāpjot pa karjeras kāpnēm, nostrādāja astoņus gadus. 2000. gadā viņa tika uzaicināta vadīt Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), no 2006. gada bija KP priekšsēdētāja. «Es pateikšu godīgi, nevienam darba piedāvājumam savā dzīvē neesmu teikusi nē,» stāsta I. Jaunzeme.
Pēdējos piecos gados KP izskatījusi simtiem lietu, tās uzdevums ir nodrošināt visiem uzņēmumiem vienlīdzīgu un godīgu konkurenci. Tās kompetencē ietilpst gan uzņēmumu apvienošanos un savstarpējo vienošanos kontrole, gan arī raudzīšanās, lai firmas ļaunprātīgi neizmantotu savu dominējošo stāvokli. KP uzrauga arī reklāmas likuma ievērošanu. Jautāta, kāda bija sajūta, pametot LDDK, pēc pāris gadiem nostāties pretējā pusē, I. Jaunzeme atzīst, ka padomes «klientu» vidū tiešām ir arī daudz bijušo kolēģu LDDK: «Konfederācijā esot, uzņēmumu savstarpējā rīvēšanās tik ļoti nekrita acīs. Visi jauki un pieklājīgi. Vadot KP, kļuva redzamāka uzņēmējdarbības sētas puse.» Viņa stāsta, ka uzņēmējiem ļoti patīk sūdzēties citam par citu, liela daļa lietu tiek ierosinātas pēc konkurentu iesniegumiem.
Kā vienu no būtiskākajām atrisinātajām lietām I. Jaunzeme min daudznozaru kompānijas Daugava sūdzību par Rimi Latvia un Supernetto vienošanos ar lielveikalu telpu iznomātājiem. Vienošanās paredzēja neļaut iznomāt telpas pārtikas tirgotājiem, kas varētu konkurēt ar Rimi. «Mēs reāli redzējām, ka ir problēma, un tiešām to novērsām. Un nav runa tikai par lielajiem tirgus dalībniekiem. Jebkurš mazais iepirkuma konkurss, kur ir runa par pieciem tūkstošiem, ir tikpat svarīgs. Ja pieķertais uzņēmums zina, ka tā nedrīkst, ka būs jāmaksā sods, viņš tā vairs nedarīs,» stāsta I. Jaunzeme. Viņa vairākkārt ierosinājusi grozījumus Konkurences likumā, un viņas pilnvaru laikā tas ir piedzīvojis trīs jaunas redakcijas:
KP ar mugurkaulu
Vairāki Dienas aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka I. Jaunzemes vadītajai KP piemitis mugurkauls. Zvērinātais advokāts Kārlis Reihmanis, kurš sarunās un tiesas prāvās ar Konkurences padomi ir pārstāvējis vairākus uzņēmumus, atzīst, ka lietu skaits I. Jaunzemes pilnvaru laikā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir krietni pieaudzis. Viņš smaida: «Es jau nesūdzos. Man ir darbiņš. Bet, ja bez jokiem, manuprāt, Ieva Jaunzeme ir paraugs, kādam vajadzētu būt valsts iestādes vadītājam. Mums gan parasti tiekoties sanāk būt pretējās barikāžu pusēs, tomēr es vēlos uzsvērt viņas absolūto korektumu. Es specializējos konkurences tiesībās un droši varu teikt: man tiešām patīk, kā Jaunzemes kundze strādā. Viņa spēj iedziļināties problēmas būtībā un nebaidās par to runāt.» Viņš uzsver, ka I. Jaunzeme ir uz rezultātu orientēts cilvēks.
Arī Baibas Rubesas pārstāvētais uzņēmums Statoil Latvija ne reizi vien ir nonācis zem KP lupas: «Oi, mūs, degvielas tirgotājus, vienmēr tur par visu aizdomās. Ko tik mums nav sējuši klāt - monopolu, slepenas vienošanās. Izmeklēt degvielas tirgotājus var vienmēr, tā, protams, ir svēta lieta.» Neraugoties uz biežo saskarsmi, B. Rubesa par I. Jaunzemi ir visai labās domās: «Viņa neapšaubāmi ir ļoti enerģiska, uzņēmīga sieviete. Dāma, kas vienmēr seko likuma burtam.»
LM valsts sekretāra amatam I. Jaunzemi izvirzīja labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība). Viņa stāsta, ka viņu iedvesmojusi I. Jaunzemes uzdrīkstēšanās nostāties ceļā Aināram Šleseram, kad viņš bija satiksmes ministrs. Toreiz KP ierosināja lietu par negodīgu atlaižu piemērošanu no lidostas Rīga puses aviosabiedrībām Ryanair un airBaltic. «Tajos laikos šāda rīcība varēja maksāt amatu,» atceras I. Viņķele. Tad, kad bija skaidrs, ka līdzšinējais LM valsts sekretārs R. Beinarovičs amatu atstās, tika meklēts cilvēks, kas spētu jau no pirmās dienas strādāt pilnā apjomā, pārzinātu sistēmu un uzreiz ķertos pie sarežģītāko problēmu risināšanas. «Ieva atbilst šīm prasībām gandrīz perfekti. Viņai ir pieredze darbā ministrijā, turklāt viņa ir strādājusi pie sociālās apdrošināšanas sistēmas radīšanas. Viņas lielākais izaicinājums arī būs šo sociālās apdrošināšanas sistēmu noturēt. Lai cilvēki tai atkal notic.»