Modernizētajos vilcienos ir iestrādāta kvalitatīva apkures un kondicionēšanas sistēma, tiks uzstādīta jauna tipa pasažieru informācijas sistēma un jauni pasažieru sēdekļi. Būs jaunas durvis, kā arī vērienīgi tehniskie uzlabojumi, piemēram, augstas klases dīzeļdzinēji un hidrotransmisija.
Būvētāji gan neviļus liek noprast, ka ērtāk būtu bijis iegādāties jaunus vilcienus. Turklāt arī finansiālais ieguldījums vecajos ir tik iespaidīgs, ka pietuvojas jaunu vilcienu cenai.
Bez vietējā
Kaut gan Pasažieru vilciena (PV) dīzeļvilcienus modernizē piegādātāju apvienība, kas sastāv no vietējiem uzņēmumiem - Rīgas Vagonbūves rūpnīcas (RVR), Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas (DLRR) un VRC Zasulauks - , vilcienu atjaunošanā vietējie materiāli būtībā netiek izmantoti. «Šeit Latvijas produkcijas ir gaužām maz. Iemesls tam ir sertifikācijas prasības,» skaidro RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts, rādot uz vēl nepabeigtu vilcienu. «Jūs šobrīd redzat finieri jeb saplāksni. Tas nāk no Somijas. Tā tas ir tāpēc, ka Latvijas finiera ražotājs neatbilst pēdējiem mašīnbūvas ugunsdrošības standartiem, līdz ar to mums nācās to iegādāties Somijā, kur tas jau bija laminēts ar metālu. To pašu es varu pateikt par ļoti daudz ko. Ja Latvijā būtu attīstīta mašīnbūve un būtu daudz pasūtījumu, tad arī vietējie ražotāji varētu atļauties nosertificēt.» Sākumā apvienība mēģinājusi sertificēt pati, bet ļoti ātri sapratusi, ka krietni izdevīgāk ir iegādāties jau sertificētas detaļas.
Renovētie vilcieni ražoti septiņdesmito gadu beigās. Lai tiem piešķirtu svaigāku elpu, darbi sadalīti. RVR bija atbildīga par virsbūves darbiem, projektēšanas daļu un tā saukto ekipāžas daļu, proti, visu, kas ir zem vilciena. DLRR vairāk darbojās ap interjeru un mašīntelpu, bet VRC Zasulauks izjauca vecos vilcienus, vēlāk uzņēmās iestatīšanu un garantijas apkalpošanu. «Projekts bija smags, tāpēc mums visiem kopā nācās pamatīgi pacīnīties un strādāt roku rokā, lai savienotu visas detaļas, pārejas un daudz ko citu. Tas prasīja ļoti daudz laika un inženierrisinājumu, lai to visu kvalitatīvi saliktu kopā. Ir jāsaprot, ka tā nav jauna vilciena izbūve, tā ir modernizācija. Jāņem vērā, ka ir konservu bundža, un mums tajā ir jāieliek visas jaunās prasības, kas reizēm pat savā starpā saduras,» procesu raksturo DLRR valdes priekšsēdētājs Aivars Keskula.
ES nauda - vēl jautājums
Modernizēto dīzeļvilcienu projektam nav klājies viegli. Vairākas reizes pārcelti tā īstenošanas termiņi, ne mazums raižu sagādājot gan Satiksmes ministrijai, gan PV. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) saremontētos vilcienus solīja jau maijā, būdams pārliecināts, ka pasūtījuma izpildītājs ņems vērā striktos ES finansējuma nosacījums, kas nepieļauj nobīdes no termiņiem. Lielākā aizķeršanās bija saistīta ar vācu ražotāja Voith izgatavotajiem vilcienu mezgliem. Tie tika piegādāti nevis pērnā gada decembrī, bet maijā. Tāpat arī PV ar ražotāju esot noslēdzis līgumu 2,5 mēnešus vēlāk, nekā iepriekš paredzēts. Paša ražotāja solījumiem par modernizētu pirmo vilcienu ir grūti izsekot līdzi. Piemēram, G. Kamarūts jūlija beigās solīja, ka pirmais modernizētais dīzeļvilcienu sastāvs tiks pabeigts augusta vidū.
Iespējams, ka tieši tāpēc arī tagad no PV puses valda zināma piesardzība pret ražotāja paziņojumiem. PV preses sekretārs Egons Alers uzsver, ka atpalikšana no projekta sākotnējā plāna ir būtiska. «Mēs ar bažām skatāmies un rūpīgi sekojam līdzi šiem procesiem. Lai gan tagad ir vērojama virzība, riski joprojām pastāv. Mums arī gribas cerēt, ka novembra vidū tas viss izpildīsies,» teic E. Alers. Ja tas nenotiks, ES nauda var iet gar degunu. Finanšu zaudējumi teorētiski nedraud, jo līgumā starp PV un izpildītāju ir noteiktas kompensācijas, ja kāda puse nepilda savas saistības. Tomēr šis scenārijs gandrīz noteikti varētu rezultēties ar garām un sarežģītām tiesvedībām.