Kāpēc par to runāt tieši tagad? Vēl pirms desmit gadiem nedz valdībai, nedz arī uzņēmumiem vides jautājumi nebija darba kārtībā, kam par iemeslu bija uzņēmējdarbības īsā vēsture un īstermiņa ambīcijas. Attieksme šajā jomā var mainīties tikai ar laiku, un Latvijā atbildības līmenis ir audzis patiešām strauji. Pēdējos gados vērojama arvien lielāka uzņēmēju gatavība iedziļināties vides jautājumos un sakārtot savus procesus.
Likumsakarīgi rodas nākamais jautājums: kādus praktiskus soļus mēs speram, lai vides situāciju uzlabotu? Šajā aspektā sākas problēmas, jo lielākā daļa sabiedrības saprot tēmas nozīmīgumu, bet apziņa nepāriet no vārdiem pie darbiem. Vides jautājumu sakārtošanā pats grūtākais ir spert pirmo soli, turklāt valda mīts, ka šī joma prasīs lielus ieguldījumus. Praktiski notiek pretējais: kad uzņēmums sāk domāt līdzi, cik efektīvi tas tērē elektrību, ūdeni, gāzi, ko varētu tērēt mazāk un kā gudri šķirot atkritumus, uzņēmums naudu ietaupa vai pat nopelna no zaļās saimniekošanas. Līdz ar to daudzi uzņēmēji kļūst zaļāki tieši taupības dēļ.
Pēc mūsu pieredzes, par savu zaļo tēlu visvairāk domā uzņēmumi, kas strādā ar galapatērētāju - tirdzniecības uzņēmumi, viesnīcas, restorāni, kas aktīvi izmanto iespējas parādīt klientiem savus labos darbus. Dažkārt uzstādījumi tiek pārņemti no ārvalstu investoriem ar senāku vides projektu vēsturi, piemēram, viesnīcu tīkls Radisson BLU izceļas ar ļoti pārdomātu enerģijas taupības un atkritumu šķirošanas iniciatīvu, bet Origo tirdzniecības centra nomnieki apjomīgā atkritumu šķirošanas projektā spējuši samazināt atkritumu apjomu par 20%. Svarīgi, ka konkurences apstākļos arī viena uzņēmuma centieni pozitīvi ietekmē visu nozari, jo tiek pacelta kopējā kvalitātes latiņa.
Atšķirībā no uzņēmumiem, kuri mērķtiecīgi domā par iespējām ietaupīt, problemātisks ir atkritumu šķirošanas jautājums pilsētās - daudzdzīvokļu namos, kur saskaras iedzīvotāju, biznesa un valsts intereses. Reti kurš cilvēks negrib redzēt Latviju zaļāku un tīrāku, bet pašlaik reti kurš īsteno reālu rīcību savā ikdienā - no mājsaimniecību atkritumiem otrreizējai pārstrādei tiek nodoti tikai aptuveni 10%. Šķiet, ka daudzi gaida, kad kāds pateiks: «Sākam!» Pērn viens Latvijas iedzīvotājs gadā radīja 310 kg sadzīves atkritumu, un paredzams, ka šogad sadzīves atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju augs. Taču, kur viens redz atkritumus, otrs - vērtīgus resursus, jo atkārtoti iespējams izmantot gan papīru, gan dažāda veida metālus, gan plastmasu. Valstij un pašvaldībām vajadzētu daudz aktīvāk motivēt iedzīvotājus šķirot atkritumus, vienlaikus iestrādājot atkritumu šķirošanu un otrreizēju pārstrādi iepirkumu prasībās. Ja ikviens no mums izlietoto preču iepakojumu nodotu otrreizējai pārstrādei, sadzīves atkritumu daudzumu varētu samazināt vismaz uz pusi.
Līdz ar labklājības celšanos, viena cilvēka mājsaimniecību skaita pieaugumu un lielo īstermiņa lietošanas produktu īpatsvaru nemitīgi aug atkritumu apjoms, tāpēc Eiropas Komisijas līmenī definēti atbildīgas atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipi. Pirmkārt, nepieciešams samazināt pašu «saražoto» atkritumu apjomu un jo īpaši videi kaitīgo vielu daudzumu saražotajos produktos, kas panākams, pārskatot ražošanas metodes uzņēmumos un klientiem radot lielāku pieprasījumu pēc videi draudzīgiem produktiem. Otrkārt, nepieciešams celt atkritumu otrreizējās pārstrādes īpatsvaru. Treškārt, atkritumi, ko nav iespējams atkārtoti izmantot, drošos apstākļos jāsadedzina un jāuzrauga, savukārt glabāšana poligonos tiek minēta kā pēdējā (nevēlamākā) iespēja.
Vides jautājumiem jānonāk darba kārtībā visos līmeņos - tā nav tikai valsts vai tikai biznesa darīšana. Valstiskā apņemšanās tieši un netieši ietekmē arī uzņēmumus un privātpersonas, kā arī otrādi - biznesa iniciatīvas un sabiedrības spiediens liek valdībai pievērsties vides problēmu risināšanai. Valstiskos attīstības plānos izskan Latvijas apņēmība kļūt par zaļāko valsti pasaulē. Lai apņemšanās īstenotos darbībā, būtiski kopā ar uzņēmējiem definēt kopējos mērķus, izstrādāt konkrētus plānus, izglītot sabiedrību un katram uzņemties atbildību par plānu ieviešanu.
* SIA RAGN-SELLS pārdošanas un mārketinga vadītāja