Arta uzdevums ir koordinēt inovāciju radīšanas un ieviešanas procesus bankā, un tie saistās gan ar stārtapu kultūras principiem, gan aktīvu bankas darbinieku līdzdalību. «Lielākais izaicinājums ir atvērt cilvēkiem prātus. Ja tas izdodas, par to ir arī vislielākais prieks,» Artis saka. Patlaban reti kurā Latvijas uzņēmumā ir šādi inovāciju vadītāji - un, ja ir, tad vairāk vērsti uz specifiskām tehnoloģiskām inovācijām. Tomēr Artis cer, ka nākotnē šāds amats daudzviet kļūs arvien pašsaprotamāks, turklāt par inovācijām uzskatīs ne tikai tehnoloģijas, bet jebko, ko var uzlabot, darīt labāk.
Jaunsardze un pasaule
Artim patīk izzināt citu cilvēku iepriekšējo pieredzi, taču arī viņa paša stāsts ir visai raibs. Vidusskolā Artis aizrāvās ar Jaunsardzi, gribēja kļūt par jaunsargu instruktoru un tēmēja uz Aizsardzības akadēmiju. Iestāties tajā varēja ar augstāko izglītību, tāpēc Artis nosprieda, ka jāstudē kaut kas saistībā ar psiholoģiju, pedagoģiju, vadību, un sāka mācīties par sociālo darbinieku augstskolā Attīstība. Šajā profesijā viņš gan pastrādāja tikai tik, cik praksē Rīgas domē, taču studijas izvērsās par kārtīgu dzīves skolu. «To nemāca nekur citur - sociālā darbinieka loma ir skatīties uz cilvēku kaut kādā sistēmā, vidē, saprast, kā tā ar viņu mijiedarbojas. Tas man darbā ar cilvēkiem noder joprojām,» Artis saka un piebilst, ka studijas daudz deva arī tāpēc, ka viņš kursā bija viens no četriem jauniem puišiem apmēram starp 50 dāmām vidējā vecumā virs trīsdesmit.
Paralēli Artis strādāja Jaunsardzē, apmācīja jauniešus, taču pēc trim gadiem secināja - lai gan armijas kārtība simpatizē, viņa radošajam garam tur ir par šauru. Viņš iesaistījās starptautiskajā studentu organizācijā AEGEE Riga un sāka rīkot studentu apmaiņas, kuru ietvaros arī pats izbraukāja visu Eiropu. «Tur man atvērās acis, plašāk ieraudzīju dzīvi, sapratu, ka iespēju ir daudz un foršas un ka nav ko sevi ierobežot,» Artis saka. Vēlāk, jau studējot personālvadību RISEBA maģistrantūrā, viņš kļuva par organizācijas viceprezidentu un HR vadītāju. «Mans uzdevums bija piesaistīt jaunos kandidātus. Eksperimentējām ar dažādiem pasākumiem, taisījām vienas dienas treniņus jauniešiem ar ballīti noslēgumā. Tolaik es vēl darbojos arī kā dīdžejs, viss ļoti cieši saslēdzās.»
AEGEE Riga Artis iepazinās ar savu nākamo vadītāju Swedbank, kurš viņu paaicināja darbā. Lai gan tobrīd Artim bija paredzama laba karjera aizsardzības jomā, viņš šaubījās un izlēma - lēks nezināmajā un ies strādāt uz banku. «Riskēju, jo jutu, ka vajag ko citu. Tas man vēlāk dzīvē kļuva par moto - labāk ņemu to grūtāko ceļu, jo tad var iemācīties un iegūt vairāk,» Artis skaidro.
Nelikās mierā
Swedbank Artis sāka strādāt par patēriņa kreditēšanas speciālistu, piedāvājot īstermiņa aizdevumus cilvēkiem bankas partneru telpās - tirdzniecības centros Alfa, Origo, Mēbeļu nams u. c. Banku vide Artim iepatikās, tajā viņš saredzēja iespējas realizēties, tāpēc uzprasījās palīdzēt arī kādā projektā bankas personālpārvaldē un tika pamanīts. Vēlāk Artim jau kā mārketinga projektu vadītājam uzticēja lojalitātes programmas daļas ieviešanu. Klājies grūti, jo trūka pieredzes, taču palīdzēja kolēģi. Banka klientu lojalitātes programmā gribēja iekļaut partneru (citu uzņēmumu) piedāvājumus, un Artim tie bija jāatrod, jāizvērtē, jāsakoordinē, turklāt noturot līdzsvarā visu pušu intereses.
Bijis ļoti interesanti, tomēr, atnākot krīzes gadiem, Artis bija spiests mainīt pozīciju bankā vai arī meklēt jaunu darbavietu. Viņš atkal izlēma doties vēl neiepazītā virzienā un izmantoja iespēju aiziet uz interviju Latvijas Basketbola savienībā. Tai vajadzēja cilvēku, kas prot pārdot, bet Artim bija liela kontaktu datubāze, turklāt pārdošanas vadītāja amats likās labs turpinājums bankā darītajam. «Kolēģi mani uztvēra kā sponsoru meklētāju, bet šī loma strauji paplašinājās. Beigās jau būvējām potenciālajiem sponsoriem ļoti pārdomātus piedāvājumus, kā ar sporta mārketingu varam palīdzēt realizēt viņu mērķus. Bija daudzi veiksmīgi projekti - Kāruma kauss, Vichy sadarbība ar sieviešu basketbola izlasi, Rozā lentītes diena kopā ar Roche - biju tas, kurš tam deva startu,» Artis priecājas par paveikto.
Darbs aizrāvis, tomēr pārdošanas sarunas ar laiku izvērtās rutīnā. «Negribu teikt, ka izdegu, bet kļuva garlaicīgi,» Artis atzīstas. Kad viņu uzrunāja SEB banka, aicinot uz pārrunām par e-komercijas projektu vadītāja vietu, viņš piekrita, lai gan par šo jomu neko daudz nezināja. Te Artis attīstīja bankas atbalstu interneta tirgotājiem, lai to klienti varētu norēķināties ar tīmekļa palīdzību. Auga nozare, kāpa darba rezultāti, un tas gandarīja. Paralēli Artis nelikās mierā: pieteicās kļūt par iekšējo treneri un iesaistīties izglītojošā projektā jauniešiem par eiro ieviešanu. Viņš aizvien darbojas arī organizācijā Mentor Latvia, ko banka atbalsta, - kā mentors puisim no SOS ciemata.
Dekstera laboratorija
Artis uz savas ādas izbaudījis vēl ko būtisku. Līdztekus darbam SEB bankā viņš kopā ar brāli veidoja nelielu stārtapu - aptauju portālu Aptauja.lv. «Ar šo projektu apēdām pudu sāls, un tā bija mūsu pirmā fail pieredze - portāla darbību šogad izbeidzām,» Artis atklāj. Produkta ideja vairāk bijusi uz inženierzinātnēm vērstā brāļa lolojums, Artis palīdzēja ar ieviešanu, mārketingu u. tml. «Nesanāca tāpēc, ka bija kļūdas plānošanā - izmaksas sāka pieaugt, bet ieņēmumi nenāca tik ātri, arī ar investoru atrašanu negāja, kā gribētos. Bijām ļoti vērsti uz iekšu, bijām perfekcionisti, bet palaidām garām brīdi, kad jāpiesaista resursi no malas,» Artis stāsta. Firma DataLine Latvia gan eksistē joprojām, patlaban nodarbojas ar konsultācijām e-komercijā, un tiek lūkots pēc jaunām biznesa idejām. «Sava stārtapa veidošana ikdienā prasa daudz laika, tas ir dzīvesveids. Bet, ja jau mēs ar brāli to esam darījuši visu bērnību, tad kāpēc lai beigtu darīt tagad. Mēģināsim vēl,» Artis ir optimistiski noskaņots un stāsta, ka bērnībā mājās bijusi tāda kā Dekstera laboratorija, kurā ar brāli un draugiem no papīra, līmlentes un koka taisījuši visneiedomājamākās lietas, pagalmā tirgojuši paštaisītus komiksus un par ietirgoto naudu pirkuši dažādas ierīces, kuras jaukuši laukā, taisījuši signāliņus utt.
Darbinieku laboratorijas
Tieši «aplaušanās» savā start-up biznesā Artim daudz palīdzējusi pašreizējā - inovāciju vadītāja - darbā SEB bankā, kurā likti lietā daudzi stārtapu darbības principi. Šāds amats visās trijās Baltijas valstīs izveidots nesen, Artis tajā ir kopš šīgada pavasara. Padoto viņam nav, jo katrā projektā komanda ir cita. «Tu radi inovāciju kultūru jau esošajās uzņēmuma struktūrās,» Artis skaidro - inovāciju ieviesēji ir visi, kas strādā bankā, bet viņš šo procesu koordinē, vada, paralēli par to arī informē un tam iedvesmo.
Viens no redzamākajiem inovāciju ieviešanas paņēmieniem bankā ir t. s. darbinieku laboratorijas. «Tās ir kā mazas stārtapu vienības, kurās brīvprātīgi sanāk kopā pašmotivēti, talantīgi darbinieki, viņiem tiek uzticēts kāds izaicinājums, ar ko banka saskaras, un viņi sāk meklēt risinājumu: izpēta vajadzības, veido biznesa plānus, būvē idejas, tās pārbauda utt. Viena sesija ilgst apmēram divus mēnešus, noslēgumā tiek prezentēti risinājumi.» Artis pats piedalījās pirmajā šādā laboratorijā un, pateicoties tai, arī tika pie sava tagadējā amata, kur uzreiz ķērās pie nākamās laboratorijas organizēšanas. Artis lepojas, ka vairākas no komandās tapušajām idejām jau realizētas dzīvē, bet šobrīd tiek strādāts gan pie inovāciju centra koncepta, gan izaicinājumiem, kas saistās ar darbinieku efektivitāti, kompetences celšanu, kvalitātes standartiem, izaugsmes iespējām. Virsmērķis ir uzlabot klientu apkalpošanu. Artis attīsta arī Ideju banku, iesaistās bankas iekšējos procesos, kad jāsaprot, kā kaut ko darīt labāk, organizē pieredzes apmaiņu ar partneriem, kā arī koordinē vidējo un mazo uzņēmumu inovāciju forumu Baltijā, jo «šī segmenta klientiem inovāciju ienākšana uzņēmumos noris grūtāk, trūkst uzdrīkstēšanās vai izpratnes, ka to var izdarīt arī ar ļoti maziem resursiem».