Latvijā daudziem zināmā krievu valoda ir noderīga, arī lai iedziļinātos šīs uzmešanas parādības dabā, kad cilvēks ņem un rīkojas pretēji solītajam un gaidītajam. Bizantijas kultūras iespaidotajā krievu valodā ir pārņemts grieķu vārds «_diabolos»_, krieviskojot to par «_dyavol»_. Tas nozīmē - apvērsējs, tas, kurš apmet otrādi, raksturojot situāciju, kad kaut kas tiek ņemts un pagriezts ar kājām gaisā.
Ņemt kaut ko vienu, viltīgi to apvērst par pretmetu un tad izmantot pretējam mērķim - tā pēc definīcijas ir velnišķība. Ir skaidrs, ka Saeimas balsojumā notikusī melu un viltību sērija atklāj pirmām kārtām garīgu krīzi, tāpēc tā arī pēc gara, pēc būtības ir risināma. Un pirmām kārtām runa ir par likuma garu, ko ir piesmējis Saeimas gļēvuļu pulciņš.
Saeimas darbību regulējošais likums - Kārtības rullis - noteic, ka zināmos gadījumos balsojums notiek aizklāti. Šā noteikuma gars ir skaidrs: lai arī ļaunatminīga cilvēka gadījumā, par ko notiek balsojums, deputāts varētu rīkoties ar tīru sirdsapziņu un sabiedrības interesēs, balsojuma aizklātums viņu sargā no iespējamas atriebības. Ceturtdienas balsojumā piedauzīgi skaidri manifestējās pretējais: aizklātums tika izmantots, lai rīkotos ar netīru sirdsapziņu un lai aizklātu melus. Tas ir brutāls pārkāpums pret Saeimas Kārtības ruļļa garu, tas šo likumu pavērš pret tā cēlo mērķi, tas iznīcina taisnību un kārtību pašos tās pamatos, goda vietā ieceļot netaisnību un anarhiju.
Baisais precedents apstiprina arī seno patiesību, ka vieni meli ved pie nākamajiem - vēl lielākiem. Gadu gaitā varmācīgi pret likuma garu un diskreditējoši tā tiesiskajam mērķim tikusi vazāta arī Saeimas deputātu tiesiskā neaizskaramība. Lai cik uzmanīgam vērtētājam derdzīgi tas bija, tie tomēr bija salīdzinoši sīkumi - ātruma pārkāpumi, braucot ar auto, un tādā garā. Katram ir skaidrs šā neaizskaramības noteikuma mērķis - dot deputātam brīvas rokas, lai tas nebaidītos īstenot likumu un taisnību, lai pasargātu to no citu (šai gadījumā -nelietīgu, likuma garam pretēji motivētu) valsts varas nesēju patvaļas. Diemžēl pārāk bieži ir noticis pretējais, apvērstais - imunitāte ir sargājusi nevis svētus mērķus un ideālus, bet gan kādu no Saeimas 100 «svētajām govīm», kamēr pārējās nelietīgi atgremojušas savu mūžam maļamo - «likums to nosaka, likums to atļauj». Lai cik piedauzīgi, līdz šim tie bijuši salīdzinoši sīkumi, bet nu gan reiz katram likumam paklausīgam pilsonim saskaņā ar savām iespējām ir jākliedz pilnā balsī: likuma garu! Es pieprasu likuma garu! Ja velnišķīgie viltnieki likuma burtu pavērsuši pret tā garu, tad burtam ir jāpiekāpjas, tad to labāk ir pat atmest.
Konkrētajā gadījumā tas nozīmē apturēt Saeimas aizklātā balsojuma normu, ja arī ne vispār vai «līdz turpmākam», tad pilnīgi noteikti nākamreiz, balsojot par ģenerālprokurora kandidātu. Jāņa Maizīša gadījums jau nav vienīgais. Iepriekš bija Māra Vīganta neapstiprināšana par Augstākās tiesas tiesnesi, pirms tam - Viktora Skudras apstiprināšana Satversmes tiesas amatā, kas abos gadījumos (tāpat kā ar Jāni Maizīti) notika pretēji Saeimas Juridiskās komisijas lēmumam. Nesenās «melīgās ceturtdienas» scenārijs iepriekš tika realizēts, 2003. gadā noraidot Korupcijas novēršanas un apkarošanas priekšnieces amatam Jutu Strīķi. Arī toreiz slepenība dažam bija melu apsegs.
Šī acīmredzami ir jau sistēma, kad likuma burts - aizklātais balsojums - tiek pavērsts pret tā garu, un šim sistēmas defoltam ir iespējams tikai sistēmisks risinājums. Ir jāapzinās situācija, kurā nonākusi Latvija. No tiesiskuma aspekta vērtējot, šī ir nozagtā Latvija. Un tas, kas tajā tiek darīts brīvības un taisnības vārdā, patiesībā pārāk bieži ir verdziskums un netaisnība. Tāpēc pastiprināta uzmanība ir jāpievērš tieši tiesiskumam un tieslietu sistēmai, sākot ar augstākajiem tiesnešiem un ģenerālprokuroru. Ap šiem amatiem nav pieļaujama klīrēšanās un kaut mazākā šaubu ēna. Un Saeimas vienīgā cienīgā un patiesi tiesiskā rīcība šai situācijā ir - atklāts balsojums par ģenerālprokuroru. Bet Maizīša noraidījums pašreizējā melu un korumpētības zaņķa apstākļos būtu jāuzskata par neadekvātu pēc būtības, un viņa kandidatūru jāizvirza atkārtoti.
Nav iespējama valsts atlabšana, ja valsts ir nozagta. Atgūt to var tikai brīva tiesu vara.