Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Noteicu, ka galvenais kaķis esmu es

Ar bijušo Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīcas gravieri, tagad pensionāru Haraldu Tempelmani un viņa rudo kaķeni Minnu tiekamies Lielajos kapos, kuru teritorija atrodas līdzās Haralda dzīvesvietai. Šeit abi veic spirdzinošas rīta pastaigas. Kaķenes saimnieks mani brīdina - pēc nesenā «satiksmes negadījuma» Minna neesot labā noskaņojumā, viņu labāk neglaudīt.

Suņi respektē

Todien kaķenei ļauts staigāt pavisam nedaudz, jo dakteris Artis Krūmiņš Čiekurkalna veterinārajā ambulancē viņai noteicis saudzējošu režīmu. Haralds joprojām nevar nomierināties: «Pirms pāris dienām mums garām drāzās velosipēdists. Es ar Minnīti vienmēr staigāju saitē, viņš parāva kaķeni līdzi, nogāzos zemē gan es, gan braucējs. Dakteris domā, ka Minnītei samežģīts pleciņš, tagad viņa kādu laiciņu jāpasaudzē, lai sēž man uz pleciem.»

Kaķenīte pieglaudusies Haraldam pie vaiga. Vīram acīs siltums - Minnīte viņam uzlabojot pašsajūtu un skumju noskaņojumu kā ar roku atņemot. Haralda dzīvē Minnija ienāca dramatiskas nejaušības dēļ - pirms vairāk nekā deviņiem gadiem pagalma kaķenei piedzima bērniņi. Kāds «parūpējās» par jaunajām dzīvībām - sasita kaķēnus, un viņi pagrabā nomira. Izdzīvoja tikai Minna. Glābiņu meklējot, viņa pati lūdza palīdzību Haraldam, juta, ka šim vīram var uzticēties. Kaķenītei nekavējoties nācās izoperēt sastrutojušo dzemdi, ilgi bija jādakterē sasistā muguriņa. Tagad Haralda un viņa sievas Marijas, ar kuru kopā nodzīvoti jau 56 gadi, mājā Minnija ienes rāmu mieru. Viņa ir kārtīga, paklausīga, jo «jau sākumā pieteicu, ka galvenais kaķis mājās esmu es».

Haralds sāka vest Minniju pastaigās Lielajos kapos, jo «tā jau nav dzīve - sēdēt četrās sienās, pasauli neredzot». Sākumā kaķenīte bailīgi tupēja uz tūjas, tad pamazām sāka staigāt. Haraldam un Minnijai te pazīstami gan cilvēki, gan suņi, gan putni: «Sākumā suņi rēja uz Minniju, bet tagad viņi respektē kaķeni.» Minnija ar saimnieku labprāt dodas arī tālākos braucienos - uz mežu pēc sēnēm un pastaigās gar jūru. Kaķenei patīk noiet piecus, pat sešus kilometrus, bet atelpas brīžos viņa atpūšas Haraldam uz pleciem.

Ar zirgiem kalnos

Noklausos arī Haralda stāstu par citu viņa dzīves mīlestību - zirgiem. Mācoties Rīgas Industriālajā politehnikumā, rudens talkā kolhozā Haralds, neko nesaprotot no zirgiem, pieteicies ganīt govis, jo ganam pienākuma pildīšanai deva zirgu: «Ne es pratu zirgam mugurā uzrausties, ne jāt, ne viņu stūrēt, bet kaut kā tiku galā, jo filmās biju saskatījies, kā to dara.»

Haralds spriež: «Tagad, lai nodarbotos ar zirgiem, vajag lielu naudu, bet manā jaunībā, ja vien bija gribēšana, varēja pieteikties grupiņās, tev iedeva zirgu, un darbojies!» Viņš sāka braukt uz Līgatni, mazliet vēlāk uz Allažiem, kur strādāja trenere Melnbārde: «Esmu viņai pateicīgs. Melnbārde juta, ka es mīlu zirgus, ka var man tos uzticēt. Ar zirgu sportu nenodarbojos, man vienkārši patika atrasties pie zirgiem. Visādi gājis, esmu mests no segliem laukā vai zirgs satrakojies, nav klausījis, tramīgs auļojis pār laukiem mežā iekšā. Allažos bija izcils ērzelis Valsītis, kurš katru jātnieku pārbaudīja. Viņš mani pirmajā reizē meta tā, ka nezināju, vai spranda paliks vietā, bet šis stāv blakus - «nu, kā, jātniek? Labi, rausies mugurā, dosimies mājās!». Tā bija vienīgā reize, ka Valsis mani nometa. Vēl prātā spēcīgais Dāliņš, kas pirmajā reizē iespieda mani boksa stūrī, nelaida laukā, bet pēc tam sadraudzējāmies. Es biju klāt, kad ķēve Gamma laida pasaulē kumeļu Duglasiņu. Zirdzinieki lēma, ka kumeļš nav izdevies, jāatdod desās. Teicu - nē, es to nopirkšu! Man jau bija piecdesmit divi gadi, kad es bez segliem un bez iemauktiem viņu iejāju. Duglass sāka mani mētāt, bet noturējos, un mēs visu sarunājām. Sešpadsmit gadu Duglass bija mans mīļākais zirgs, uzticams, spēcīgs. Zirgs šajā pasaulē ir otrs skaistākais radījums pēc cilvēka.»

Lejā viss tik niecīgs

Salasījies žurnālus par zirgiem un tūrismu, Haralds Tempelmanis saņēmās un aizbrauca uz Adigejas republiku Ziemeļkaukāzā: «Ar zirgiem kalnos nebija viegli, bet izturēju un nākamajā gadā atvaļinājuma laikā uz turieni jau devos kā instruktora palīgs tūristu grupās. Pēc tam sešus gadus vadīju zirgu tūristu grupas Baškīrijā, biju arī Pamirā. Kad tiec kalnā augšā, pasaule lejā liekas tīrā niecība.»

Haralds atceras: «Zirgi tur nebija nekādi izcilie, daži pat neiejāti. Kāda tur iejāšana? Vietējie sit zirgu, kamēr tas nokrīt, un lopiņš skaitās iejāts. Es savu panācu ar mīļumu, ar glāstiem, ar sarunāšanu - ikviena dzīva radība saprot, ka viņu mīļo. Kalnos zirgi netika īpaši kopti, un es vienmēr līdzi ņēmu instrumentu somu, zirgus apkalu, nagus viņiem apgriezu.»

Spraunais vīrs atzīstas: «Esmu daudz ceļojis, man tā lieta patīk - biju Kuriļu salās un Kamčatkā, kur uz meža takas pat dzīvu lāci sastapu, kā tūrists apmeklēju Ēģipti, Ceilonu, Indiju, biju pat tagad daudzcietušajā Palmīrā, kas Sīrijā, bet nekur neesmu bijis tik laimīgs kā ar zirgiem kalnos.»

Haralds atceras katru zirgu, ar kuru dzīvē bijis saistīts. Taču nāca jaunā cilvēku paaudze, un Haralds savu vietu zirgu būšanā vairs neredzēja. Tagad tikai laiku pa laikam viņš aizbrauc ciemos uz Allažiem. «Katram cilvēkam jābūt kādam tuvam dzīvniekam. Tagad man ir Minnīte. Abi staigājam. Viņa mums mazbērna vietā.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kariņa liktenis premjeres rokās

Viens no Vienotības valdes locekļiem Cēsu mērs Jānis Rozenbergs intervijā Agnesei Margēvičai atzīst, ka situācija partijai ir ļoti sarežģīta un neko nedarīt tā vairs nevar atļauties.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?