Vaino politiķus
Odina kareivji izveidojās pērn oktobrī nelielajā Lapzemes pilsētā Kemi, kas atrodas pie Botnijas līča. 20 tūkstošu iedzīvotāju lielo pilsētu pagājušajā gadā kā tranzītpunktu izmantoja vairāki tūkstoši migrantu un patvēruma meklētāju, pārsvarā irākieši, kas Somijā ieradās no kaimiņvalsts Zviedrijas. Vairums no viņiem Kemi uzturējās neilgi un vēlāk devās uz valsts dienvidiem. 2015. gadā Somija uzņēma 32 tūkstošus patvēruma meklētāju.
Kustību izveidoja 29 gadus vecais šoferis Mika Ranta, kurš uzskata, ka iebraucēji ir drauds sabiedrībai, jo «viņi visi ir musulmaņi». «Viņi necieš nevienu, izņemot tos, kuri ir islāmticīgi,» viņš sacīja tabloīdam Daily Mail. Viens no viņa biedriem, 27 gadus vecais Jani, apgalvo, ka Odina kareivju izveidošanos veicinājusi Somijas centriski labējā koalīcijas valdība. «Politiķi atļauj migrantiem izvarot mūsu sievietes,» apgalvo jaunais vīrietis. «Ielās būs karš, un mēs cīnīsimies.»
Valsts galvaspilsētā Helsinkos līdzīgi kā Vācijas pilsētā Ķelnē Jaungada nakts svinību laikā notika vairāki seksuāla rakstura uzbrukumi sievietēm. Daļa cietušo apgalvo, ka uzbrucēji bijuši ārzemju izcelsmes. Helsinku policija ziņu aģentūrai AP apstiprinājusi, ka 2015. gada otrajā pusē, kad pastiprinājās migrantu plūsma, pilsētā pieaudzis izvarošanu skaits. Amatpersonas atklāj, ka migranti un patvēruma meklētāji ir aizdomās turamie vismaz trīs izvarošanas gadījumos no 179, kas pērn reģistrēti Helsinkos.
M. Ranta ir pārliecināts, ka policijai Odina kareivju palīdzība būšot nepieciešama vasarā, kad cilvēki atpūtīsies pie jūras un ezeriem un «sāksies izvarošanas».
Kustība, kuras profilam sociālajā tīklā Facebook ir 30 tūkstoši sekotāju, apgalvo, ka tās sekotāji rūpējas par drošību jau 25 Somijas pilsētās, bet atsevišķas Odina kareivju šūniņas esot izveidojušās arī Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Polijā, Vācijā, Ungārijā un arī Igaunijā. Ziņu aģentūra LETA, atsaucoties uz igauņu laikrakstu Eesti Paevaleht, vēsta, ka Odina kareivjiem pievienojušies «desmitiem» Igaunijas zemessardzē Kaitseliit dienējošo.
Kustība apsūdzēta neonacismā un rasismā, bet daudzi tās sekotāji ir agrāk sodīti. Arī Odina kareivju izveidotājs M. Ranta savulaik tiesāts par rasistiski motivētu uzbrukumu imigrantiem.
Klauni un apskāvieni
Odina kareivju patruļām Kemi pretī stājusies sieviešu grupiņa, kas sevi dēvē par Kiliki māsām (Kiliki ir optimistiska varone somu mitoloģijā), lai apliecinātu, ka Somija ir toleranta un droša zeme.
Arī viņas regulāri dodas «patruļās», bet atšķirībā no Odina kareivjiem šo dāmu mērķis nav iedvest bailes svešiniekos. Viņas ar smaidu vēršas pie jebkura pretimnācēja un aicina apskauties. Šāda rīcība nav ierasta raksturā noslēgtajiem somiem, kas ļoti augstu vērtē privātumu.
Kiliki māsas uzskata, ka bailes un nedrošības sajūtu var pārvarēt ar savstarpēju laipnību. «Mēs to darām, lai apliecinātu, ka Kemi ir droša un miermīlīga [vieta] un cilvēkiem vajadzētu būt jaukākiem vienam pret otru,» kustības vadītāja Katja Hietala sacīja ziņu aģentūrai AFP.
Viņām ir sabiedrotie, jo Somijas dienvidu pilsētā Tamperē, kur arī vakaros ielās patrulē Odina kareivji, izveidojusies klaunu trupa, kas sevi dēvē par Loldiers of Odin. Viņi dodas ielās, lai smīdinātu cilvēkus un izdalītu bērniem saldumus. Savās performancēs klauni izsmej Odina kareivjus.
«Viņi ir mākslinieku grupa, kas miermīlīgi un ar komēdijas paņēmieniem protestē pret galēji labējiem radikāļiem,» labējo ekstrēmistu pētnieks Jusi Jalonens sacīja The New York Times.