Vēl nesen šķita, ka seksīgāka modeļa par Astra GTC pašreizējā Opel modeļu gammā nav un nevar būt, jo cik gan vispār viens Opel var būt seksīgs. Kārtējo reizi apstiprinot veco patiesību par dažādām gaumēm un klusajiem ūdeņiem, kas esot tie dziļākie, Opel izvilcis no piedurknes agrāk neizmantotu kārti.
Cītīgi pieradināti pie vienas un tās pašas ēdienkartes, Insignia pircēji pamazām paši sāka ticēt, ka šis auto neeksistē un nav neko vērts bez visuresošā turbodīzeļa, kura dažādās versijas cenu lapā aizņem vairāk vietas nekā visi benzīna motori kopā. Tāpēc izlēciens ar 2 litru benzīna turbodzinēju, kas standartā salikts kopā ar četriem velkošajiem riteņiem, automātu un piedevām vēl hečbeka jeb drīzāk piecdurvju fastbeka virsbūvi, pamatīgi satricina priekšstatu par Insignia vietu automobiļu hierarhijā.
Pārtaisīt Opel par bembi
Pat zinot, ka Insignia radības kronis ir 325 zirgspēku OPC versija, sākotnēji māc bažas, vai un kā Opel prot likt lietā ceturtdaļtūkstoša zirgspēkus, kas tādam vidējā autoparka spēkratam kā Insignia ir teju vai nepieklājīgi liela jauda. Zināšanai - Insignia bāzes motors ir 1,6 litru Twinport, ar kuru lāgā neiet pat Astra.
Nu labi, ielikt parastā mašīnā lielu motoru vēl nav nekāda māksla. Pēc iedarbināšanas motortelpa atdzīvojas ar tikai maķenīt dobjāku skaņu, kas maz atšķiras no dīzeļu nīdēju vidū iecienītā 1,6 litru 180 ZS turbo. Taču, tiklīdz nospiežam gāzes pedāli, Insignia atklāj slēptās jaudas rezerves. Cauri visai biezajai skaņas izolācijai skaidri dzirdams naidīgs turbīnas pārplūdes vārsta šņāciens ik reizi, kad atlaižam pedāli. Lai gan divlitru turbomotoriem, kas jaudīgāki par 200 zirgspēkiem, parasti raksturīga t. s. turbobedre, šeit tā gandrīz nav manāma, un nelielo aizturi var likvidēt pavisam, ieslēdzot režīmu Sport.
Tomēr šī Insignia nav vienkārši huligānisms bez tālejošām sekām. Motora rafinētā daba, pastāvīgi pieejamā jauda, kas tiek vienmērīgi sadalīta starp visiem riteņiem, vairot vairo paļaušanos uz auto ikvienā situācijā. Gluži nemanot Insignia spēj sniegt pārākuma, kontroles un pārticīga komforta sajūtu, kas atrodama tikai pie krietni dārgāku auto stūres.
Pilnīgu neizpratni izraisa gludā gaita, par spīti izcili plānām zemprofila riepām, kas uzmauktas uz 20 collu diskiem (par laimi, tā ir opcija). Audi A6 ar tik lieliem ratiem pa mūsu ceļiem uzvedās tik vaļīgi, it kā riteņi atrastos atsevišķi no auto...
Fastbeki ir modē
Par baudījumu, ko no ārēji ikdienišķa Opel Insignia pat necerējām sagaidīt, jāmaksā ar baisu degvielas patēriņu, kas pilsētā nekrītas zem 14 litriem uz 100 km, bet, stūrējot pa šoseju, kur šis auto negrib sēdēt nevienam astē, bet uzņemas līdera lomu, - ap 10 litriem. Apetīti remdētu mazāki diski, mazāka jauda un priekšējo riteņu piedziņa. Taču nez kāpēc šķiet, ka šis pats auto 220 zirgspēku versijā, kas ir arī krietni lētāka, vairs neglāstītu pašapziņu un maņas ar tādu īpašību kombināciju.
Tam droši vien arī varētu pasūtīt Indian Night salonu kā AutoDienas testētajam auto. Taču aiz visas šīs ārišķības noteikti trūktu gabaliņa no «lido kā kadiljaks, ceļ kā bembis» puzles. Piecu durvju virsbūve apnikušā sedana vietā arīdzan ir tāds kā nepakļaušanās un nonkonformisma simbols, turklāt tai ir tīri praktiskas priekšrocības. Insignia 5d ir slaidāka un sportiskāka, bagāžnieks ir vieglāk pieejams un plašāk izmantojams. Nolaižot atzveltnes, tajā varēti ielikt divus velosipēdus. Turklāt tāda tipa virsbūves vidējā klasē tagad ir modē, ko pierāda Audi A5 Sportback.
Brīžiem izskatās, ka, lai sasniegtu panākumus un gūtu atzinību ārpus pliekanas dzīves autonomā, Opel pietrūkst elementāras pašpaļāvības. Kāpēc kautrīgi bīdīt Insignia fastbeku par tikpat nepamanāma Ford Mondeo hečbeka analogu, ja to iespējams noformēt līdzīgi Volskwagen CC? Protams, Insignia par 24 000 latu (bez ekstrām) mūsu apstākļos izklausās pēc eksotikas. Taču, ja neesat snobs, spējat novērtēt tehniku pēc būtības, tomēr nevarat atļauties kā Normunds Rutulis samaksāt par Opel BMW cenu, no Insignia var uztaisīt automašīnu «vīriem melnā». Un starp citu, īstenībā tas auto ir violets.