ŠRSO sadarbības partneru vidū bijušas tādas zvaigznes kā Marija Kallasa, Mstislavs Rostropovičs, Maurīcio Pollīni, Artūro Benedeti Mikelandžēli, Jehūdi Menuhins un citi. Orķestris muzicēja arī pāvesta Benedikta XVI 80.dzimšanas dienas svinībās ar diriģentu Gustavo Dudamelu un solisti Hilariju Hānu.
Štutgartes Radio simfoniskā orķestra diriģents vispusīgais britu mūzikas vecmeistars Rodžers Noringtons, kurš vada orķestri kopš 1998.gada, izkopj vēsturisko atskaņojuma manieri, taču pats arvien uzsver: «Tas notiek nevis antikvāru ideju vārdā, bet gan tāpēc, ka tas piederas šai mūzikai». Viņa interpretācijas gan sajūsmina klausītājus un kritiķus, gan izraisa skandālus, kuros savā starpā strīdas konservatīvu un progresīvu interpretāciju piekritēji. Pats maestro savu radošo kredo rezumējis vienā vārdā - tīrskaņa. Lūk, kā viņš pats to skaidro: «Galvenā un vienlaikus revolucionārākā mūsu interpretāciju sastāvdaļa ir agrāko laiku orķestra skanējuma meklēšana. Mēs spēlējam ar tīru skaņu, par ko tik daudz runājuši vecmeistari un kas izzuda līdz ar XX gadsimtā pieņemto vibrato spēles manieri. Skaists, silts orķestra skanējums bija norma no Baha laika līdz Māleram. Haidns, Bēthovens, Mendelszons, Brāmss, Brukners un Vāgners nekad nebija dzirdējuši labu orķestri, kas spēlētu nepārtrauktu vibrato!» To pēc ilggadējiem pētījumiem secinājis R.Noringtons, kurš šā gada 16.martā svinēja 75.dzimšanas dienu. Maestro uzsver, ka viņa attieksmē pret mūziku noteicošā ir «patiesa, izteiksmīga, cēla tīrskaņas kantilēna, ko vijoļmākslas leģenda Jožefs Joahims slavēja vēl 1904.gadā. Mūsu koncerts sniegs jums iespēju dzirdēt, kā moderns simfoniskais orķestris iesakņojas vēsturē un pieņem pagātnes tradīciju».
Šī pārliecība ir kaldināta un pārbaudīta teju pusgadsimtu. Jau 1962.gadā maestro nodibināja Šica kori, ar kuru aizsāka vēsturisko interpretāciju meklējumus. Vēl joprojām bestsellers ir 1980.gadu vidū ar orķestri London Classical Players ar vēsturiskajiem instrumentiem tapušais Bēthovena simfoniju ieraksts, ko izdeva EMI.