Vai šādu resursu iesaiste ir ekonomiski pamatota, vai arī neatliekamās palīdzības dienesti strādā pēc principa - labāk ar rezervi, nekā lai pietrūkst papildspēku?
«Šajā gadījumā bija informācija par sadūmojumu dzīvoklī, kurā atrodas cilvēki. Ja ir aizdomas, ka ir vairāki cietušie, tad uz notikuma vietu tiek nosūtītas vairākas brigādes,» skaidro NMPD pārstāve Inga Vītola un atklāj, ka konkrētajā incidentā cilvēki telpās gan nav atradušies, tāpēc abu brigāžu darbs nebija nepieciešams: «Ja būtu informācija, ka ir sadūmojums, bet nebūtu ziņu par iespējamajiem cietušajiem, tad uz notikuma vietu vispirms tiktu nosūtīta viena mediķu brigāde un pēc tam pēc vajadzības varētu tikt piesaistīti papildspēki. Parasti uz ugunsgrēkiem vai negadījumiem vietās, kur ir daudz cilvēku, tiek nosūtītas uzreiz vairākas brigādes.»
Ziņot, nevis šaubīties
VUGD pārstāve Viktorija Šembele skaidro, ka uz notikuma vietu nosūtāmo brigāžu skaits tiek noteikts pēc īpaši izstrādātiem algoritmiem. Pirmkārt, nosaka ēkas tipu, kur izcēlies ugunsgrēks - uz daudzstāvu māju sūtīs vairāk brigāžu nekā vienstāvu. Tāpat ekipāžu skaits mainās atkarībā no objekta tipa - piemēram, uz skolu, paaugstinātas bīstamības ražotni jau sākotnēji tiks sūtītas vairākas automašīnas: «Pamatā tās ir divas autocisternas plus specializētā tehnika - mašīna ar pacēlāju. Ir atsevišķas teritorijas, kurp neatkarīgi no ugunsgrēka rakstura tiks sūtītas vairākas mašīnas, piemēram, Vecrīga, jo tas ir kultūrvēsturiskais centrs, tur ir blīva apbūve, un, ja kādā ēkā izceļas ugunsgrēks, ar nepietiekamiem spēkiem var neizdoties apturēt uguns izplatību.»
V. Šembele atzīst, ka iedzīvotāji, izsaucot ugunsdzēsējus, nereti nespēj formulēt notikušo un sniegt pilnvērtīgu informāciju, lai dienestam būtu skaidrs negadījuma raksturs un apmēri. Taču tam ir objektīvi iemesli: «Ja cilvēks pats atrodas ēkā, kur izcēlies ugunsgrēks, viņš ir lielā stresā. Turpretī cilvēki, kas vienkārši brauc vai iet garām [un izsauc dienestu], nereti pavēsta tikai to, ka kaut kur no loga nāk dūmi. Taču mūsu pamatprincips ir reaģēt tā, kā noteikts, un mēs sūtām šo tehniku.»
Nemainīgs esot maldinošu izsaukumu skaits - no diviem līdz desmit dienā visā valstī: «Vairāk ir stipra vēja laikā. Bet to nevar saukt par maldināšanu, ja, piemēram, tajā brīdī, kad aizbraucam, izrādās, ka informāciju par nogāzušos koku vienlaikus ar mums bija saņēmis pilsētas komunālais dienests un paspējis atbrīvot ceļa braucamo daļu. Mēdz būt maldinājumi, kas arī nav apzināti, piemēram, kad noris celtniecības darbi un rodas putekļi, kas kādam atgādina dūmus. Tāpat pēc lietiem, kam seko karstums, ēkai mēdz kūpēt jumts. Īstenībā ir labāk, ja cilvēki, ieraugot ko tādu, izsauc mūs, nevis paiet garām,» saka VUGD pārstāve.
Ātro eskorts
Tikmēr NMPD darbības organizācijā notikušas kādas izmaiņas, kas met šaubu ēnu, vai dienests strādā efektīvi no resursu izmantošanas viedokļa. Jau trīs mēnešus NMPD ārstiem uz notikuma vietām ar nu jau atstādinātās vadības - Armanda Ploriņa personā - rīkojumu jāizbrauc nevis specializētajās mašīnās, bet atsevišķi - NMPD iegādātajos Subaru markas vieglajos auto, ko vismaz Rīgā stūrē feldšeri - tā Dienai atklāj NMPD Rīgas reģionālā centra vadītāja p. i. Sarmīte Villere. Dienests par Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu un desmit procentu valsts līdzfinansējumu - kopumā trešdaļu miljona eiro - iegādājās sešus vieglos auto, kas tagad sadalīti reģionālajiem centriem. Dienesta vadība pārmaiņas pozicionējusi kā mūsdienīgu jaunievedumu un pasaules prakses pārņemšanu, lai glābtu cilvēku dzīvību, taču NMPD darbinieki Dienai norāda, ka tā esot resursu nelietderīga izmantošana ar mērķi nodrošināt mašīnām noslodzi, lai tādējādi attaisnotos to iegāde. Viena mašīna izmaksājusi 56 tūkstošus eiro, kas ir līdzvērtīgi luksusauto cenai.
«Ir tā, ka ārsta palīga brigāde aizbrauc pie pacienta un atsevišķi ar Subaru ierodas ārsts, kurš notikuma vietā iekāpj specializētajā busā, un tad viņi visi kopā tādā eskortā brauc uz slimnīcu. Rīgai tas nebija nepieciešams, ekonomisko efektivitāti neviens nav rēķinājis.» Savukārt reģionos jaunā kārtība nepamatoti noslogojot dežūrbrigādes, kas tā vietā, lai kopā ar ārstu vestu pacientu uz slimnīcu, varētu palikt savā pārraudzības teritorijā un vajadzības gadījumā traukties palīgā uz citu izsaukumu.
Labāk braukt konsultēt
NMPD Rīgas reģiona arodorganizācijas priekšsēdētājs Aleksejs Baranovs atklāj, ka Subaru automašīnas pēdējā laikā bieži stāvot bez pielietojuma, jo daudzi ārsti atteikušies tajās braukt uz izsaukumiem - pirmkārt, saskatot resursu nelietderīgu izmantošanu, otrkārt, jo nevēlas pakļaut riskam savu dzīvību, kad ar mašīnu lielā ātrumā brauc feldšeris. S. Villere uzskata, ka lietderīgāk vieglos auto būtu izmantot sekundārajiem izsaukumiem, kas Rīgas reģionā esot ap 40 procentiem: «Tur nav dzīvības apdraudējuma, pacientam vajadzīga kaut kāda palīdzība, bet uz slimnīcu vedams viņš nav. Pie stūres būtu šoferis, blakus - ārsta palīgs. Tas arī ļautu atslogot specializētās mašīnas, ar kurām Rīgā pašlaik ir problēmas. Dienestā arī nav pietiekami daudz ārstu, reģionos to skaits ir vispār niecīgs. Jā, šāda prakse, kad ārsts palīgā atbrauc ar vieglo mašīnu, ir daudziet Eiropā, taču tā ir bagāto privilēģija.»
Aizvadītajā nedēļā, pamatojoties uz KNAB lēmumu no NMPD vadītāja amata atstādinātais A. Ploriņš, komentējot Latvijas Avīzei savu jaunievedumu, sacījis, ka NMPD mediķi esot ļoti konservatīvi, tāpēc viņiem grūti pārkārtoties citādam darba režīmam. Savukārt bijušais NMPD direktora vietnieks, tagad - Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (LRA) uzskata, ka ārsti uz tām pārsēdināti, lai attaisnotu pirkumu, ko, viņaprāt, sākotnēji bija iecerēts nodot reģionu administrācijas rīcībā, taču, kad pār NMPD vadītāju sākuši biezēt korupcijas aizdomu mākoņi, transportlīdzekļiem veikli rasts cēls pielietojums.