Kādus secinājumus var izdarīt pēc Latvijas jauniešu pakāpšanās uz rekordaugsto septīto vietu Eiropas rangā?
Tas, protams, ļoti labi skan, bet man nepatīk izdarīt secinājumus pēc viena gada rezultātiem. Jārunā ir par sistēmu kopumā. Domāju, ka Latvijā jaunatnes basketbola sacensību sistēma izveidota diezgan pieklājīgā līmenī, taču tajā pašā laikā mūsu treneriem vēl ir ļoti daudz pie kā strādāt. To varēja ļoti labi novērot arī šīgada jauniešu čempionātos, jo no komandām, kuras cīnās par medaļām, atpaliekam tīri basketbola lietās.
Pie kā visvairāk jāstrādā?
Tā noteikti ir spēlētāju individuālā sagatavotība. Praktiski visi citi spēlētāji individuāli ir spēcīgāki nekā mēs šobrīd.
Latvijas jaunatnes basketbols jau izsenis panākumus plūcis ar komandas spēli, individuālo darbu atstājot novārtā!
Mēs varam runāt un visu laiku uz to problēmu norādīt, taču tas viss ir mūsu pašu treneru rokās. Sākot basketbola gaitas ir svarīgi bērniem pareizi un pārdomāti mācīt pamatlietas. Tad tas jaunietis līdz izlasei nokļūs jau labi apmācīts. Mums reizēm nonāk spēlētāji, kuri spēlējuši čempionu komandās, bet tehniski vai taktiski viņi nav spēcīgāki par citiem. Jaunatnes līmenī kādu spēli tā var vinnēt, bet lielus panākumus bez kapitālas bāzes gūt nevar.
Kādēļ šāda problēma pastāv?
Jaunatnes trenerim ir divas iespējas. Strādāt tā, lai komanda labi nospēlētu, vai arī maksimāli daudz apmācīt un individuāli attīstīt spēlētājus. Šīs divas lietas apmācības sākumposmā īsti kopā neiet. Ja eju otro ceļu, tad bieži vien sākumā piedzīvoju zaudējumus. Tomēr, ja treneris skaidri zina, ko viņš grib, tad laika gaitā tās lietas sagriežas pretēji.
Darbu ar jauniešiem vajadzētu vērtēt nevis pēc vietas rangā, bet pēc tā, cik daudzi izsitas lielajā basketbolā?
Noteikti. It kā mums pēdējos gados jaunatnes basketbolā ir labi panākumi, bet tālāk šie līderi pazūd. Viņi vienkārši nav gatavi pāriet citā kvalitātē. Ja esi pietiekami labi apmācīts, tev vienmēr vieta atradīsies. Labi, varbūt sākumā nebūs tik daudz minūšu, bet, paliekot stiprāks, paliksi vēl labāks spēlētājs. Daudz nosaka arī mentālā gatavība cīnīties par savu vietu. Nav tik vienkārši sevi lauzt, ja jaunatnes basketbolā visu laiku esi bijis līderis.
Kā pašreizējiem jaunatnes izlašu basketbolistiem ir iespējas aizlāpīt apmācībā radušos robus?
Vienotas receptes tam nav. Par piemēru varu ņemt savu vadīto U-18 izlasi, par kuru sākotnēji daudzi smīkņāja, jo šis gadagājums tik tikko noturējās A divīzijā U-16 vecumā. Esmu pārliecināts, ka, trenerim cenšoties daudz dot un spēlētājam cenšoties daudz ņemt, agrāk vai vēlāk rezultāts būs. Šogad centos vairāk strādāt pie spēlētāju individuālās attīstības, un rezultāts bija. Startējot LBL, par uzvarām varējām tikai sapņot, taču mierīgi strādājām, runājām ar puišiem, ko no viņiem gribam redzēt, un visi tie, kuri to gadu trenējās, palika reāli spēcīgāki gan individuāli, gan kā komanda.
Vai varam gaidīt, ka drīzumā arī pieaugušie cīnīsies par tik augstām vietām kā jaunieši?
Gribētos ticēt, taču tas nav tik vienkārši. Man bijis tiešāks kontakts Horvātijā, kur kādreiz desmit gadu griezumā U-18 izlase visu laiku bija pirmā vai otrā Eiropā. Bet lielā izlase neko reāli nevar vinnēt. Viņi atdūrās pret to, ka labie jaunie spēlētāji paraksta līgumus ar spēcīgākiem klubiem, aizbrauc tur un netiek laukumā. Jā, pēc laika parādās, taču daudzas lietas jau šajā starpposmā ir pazaudētas. Tāpēc viņi sāka veidot to politiku, cenšoties savus jauniešus vairāk pieturēt un dot iespēju spēlēt vīru basketbolu. Optimistiski raugos uz jauno sezonu, jo LBL būs vienpadsmit komandu, taču atkal ir jāskatās - tu jau vari spēlēt, bet dažkārt tu tikai piespēlē. Gribas, lai tie labākie jaunie spēlētāji būtu atbildīgi par rezultātu.
Cik daudz deva OKartes akadēmijas projekts?
Svarīga bija gan spēlēšana LBL, gan regulārie rīta treniņi, kuros spēlētāji izdarīja ļoti lielu darbu savai attīstībai. Centāmies darīt to, kam sporta skolās pievērš mazāku uzmanību. Skatījāmies, ko spēlētājiem vairāk vajadzēja - vienam driblu, citam metienu. Darbs varbūt nebija ilgs, bet intensīvs. Jāsaka, ka šī gada laikā viens otrs spēlētājs ir kardināli izmainījies uz labo pusi. Ļoti svarīga bija arī spēlēšana LBL, jo mums jau nav iespēju regulāri braukt uz spēcīgiem turnīriem ārvalstīs un gūt spēļu praksi ar citām komandām.