Minimāli - 40 miljonu
Veselības ministrija (VM) nākamā gada budžetā papildus prasa 105 miljonus eiro konkrētiem mērķiem, kas tiek dēvēti par jaunajām politikas iniciatīvām. Jāpiebilst, ka par katru jaunās politikas iniciatīvu notiek diskusijas valdībā un tās ir savstarpēji konkurējošas ar citu nozaru politikas iniciatīvām. Finanšu ministrija jau ir paudusi, ka visu ministriju pieprasījumus par papildu finansējuma piešķiršanu iekļaut nākamā gada budžetā nebūs iespējams, jo tas nozīmētu ievērojami palielināt budžeta deficītu, kas nav pieļaujams. Diskusija par nākamā gada ministriju pieteiktajām jaunajām politikas iniciatīvām notiks tikai pēc jaunās valdības apstiprināšanas.
VM pārstāvis Oskars Šneiders Dienai norādīja, ja neizdosies iegūt visu prasīto papildu finansējumu - 105 miljonus eiro -, minimālā summa, lai pacienti kaut nedaudz sajustu situācijas uzlabošanos un pieejamības deficīta mazināšanos, būtu 40 miljonu eiro. Šā gada veselības budžets ir 739 597 335 miljoni eiro jeb 3,13% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Nākamā gada pamatfunkciju veikšanai (tā sauktais bāzes finansējums) VM papildus prasa 95,14 miljonus eiro, tas nozīmē, ka 2015. gadā budžets pieaugtu līdz 808,2 miljoniem eiro jeb 3,2% no IKP. Jāpiebilst, ka Pasaules Veselības organizācija Latvijai rekomendējusi jau 2015. gadā veselībai novirzīt 5% no IKP. Saskaņā ar VM plānu 4% no IKP veselībai plānoti tikai 2020. gadā, faktiski tas nozīmē, ka veselības budžets sasniegtu 1384,4 miljonus eiro.
Problēma - rindas
Tā kā viena no lielākajām problēmām veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā ir augstie pacientu līdzmaksājumi, to samazināšanai nākamajā gadā VM papildus prasa 11 560 eiro. Tas nozīmētu, ka nākamgad tiktu atcelta pacientu iemaksa pie ģimenes ārsta un līdzmaksājums par dienu stacionārā no pašreizējiem 13,52 eiro samazinātos līdz septiņiem eiro, savukārt līdzmaksājums par operāciju no pašreizējiem 42,69 eiro saruktu līdz 21 eiro.
Kompensējamo medikamentu pieejamības palielināšanai VM papildus prasa 27 576 eiro. Tas nodrošinātu pašreizējām diagnozēm 31 367 pacientu pieaugumu, kā arī papildu 14 100 pacientiem medikamentu kompensācijas apmērs tiktu atjaunots no 50% uz 70%, papildu 10 934 pacientiem - no 75% uz 90%.
Viena no svarīgām prioritātēm attiecībā uz zāļu kompensācijas sistēmu ir papildu līdzekļu nodrošināšana onkoloģiskajiem slimniekiem. Par slikto situāciju šajā jomā satraucas gan onkoloģisko pacientu biedrības, gan ārsti onkologi. Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis vairākkārt ir uzsvēris, ka Latvijas pacienti atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas slimniekiem tiek ārstēti, izmantojot 20 gadu vecas terapijas, un diemžēl apmaksāto medikamentu grozā nav iekļauti jaunākie un efektīvākie biomedicīnas preparāti. Tāpat jau uz iekļautajām zālēm ir attiecināms kvotu princips. VM pārstāvis O. Šneiders apliecina, ka viena no jaunās politikas iniciatīvām, kura ir prioritāra un kurai noteikti nākamgad tiks novirzīti papildu līdzekļi, ir kompensējamie medikamenti onkoloģijas slimniekiem, ar to saprotot gan jaunu diagnožu, gan jaunu preparātu iekļaušanu kompensācijas sistēmā.
Rindu mazināšanai uz ambulatorajiem pakalpojumiem (ģimenes ārsti un speciālisti) VM prasa papildu 11 311 eiro. Tas nozīmē, ka ģimenes ārstu apmeklējumu skaits pieaugtu par 135 800, speciālistu - par 56 000. Apmeklējumu skaits uz izmeklējumiem un terapiju pieaugtu par 55 000, uz laboratoriskajiem izmeklējumiem - par 276 300.
Ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai papildus tiek prasīti 30 744 eiro, tas nozīmē, ka ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem darba samaksa pieaugtu līdz 956 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - līdz 574 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - līdz 390 eiro.
Jāsasniedz 5% no IKP
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris jau paudis viedokli, ja izdotos panākt, ka nākamā gada budžetā veselībai tiek piešķirti visi papildus prasītie 105 miljoni eiro, tas būtu solis pareizajā virzienā. Taču VM aprēķinātie minimāli nepieciešamie līdzekļi - 40 miljoni eiro - ir stipri par maz un situāciju pēc būtības nerisinās. V. Keris arī uzsver, ka Latvijai pēc iespējas ātrāk - bet ne vēlāk kā 2015. gadā - veselības izdevumiem jānovirza 5% no IKP. Arodbiedrības prioritātes nākamajam gadam ir «katastrofāli zemā atalgojuma» ārstniecības personām paaugstināšana, kā arī rindu un pacientu līdzmaksājumu mazināšana. Jāpiebilst, ka līdz šim arodbiedrība visai skeptiski ir izturējusies pret papildu līdzekļu iegūšanu, sasaistot veselības aprūpes pakalpojumus ar nodokļu nomaksu.
Jāteic, ka no šā gada veselības aprūpes budžeta 739 597 335 eiro vislielākā naudas summa - 255 887 012 eiro - novirzīta ambulatorajai aprūpei, 235 171 895 eiro novirzīti stacionārajai aprūpei, 117 506 637 eiro - kompensējamiem medikamentiem. 2014. gada tarifos par ārstniecības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem palielināts arī darba samaksas elements, kas nosaka, ka vidējā darba samaksa mēnesī ārstam ir 846,61 eiro pirms nodokļu nomaksas, ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 506,54, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 338,64 eiro pirms nodokļu nomaksas.