2006. gada 20. februārī Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) iesniedza izvērtēšanai toreizējai ministrei Inai Druvietei Rīcības plānu mācību priekšmeta Latvijas vēsture ieviešanai. Šis plāns paredzēja divus variantus:
1. - mācību priekšmeti Latvijas vēsture un Vēsture tiek mācīti vienlaikus visās pamatskolas klasēs, attiecībā 1:1.
2. - mācību priekšmets Vēsture tiek mācīts 6. un 7. klasē, kā arī 8. klasē pirmajā semestrī. Savukārt mācību priekšmets Latvijas vēsture tiek mācīts 8. klasē otrajā semestrī un 9. klasē.
Līdzšinējie standarti un programmas paredzēja Latvijas vēsturei atvēlēt ne mazāk par vienu trešdaļu no kopējā mācību stundu skaita ar iespēju to palielināt pat līdz attiecībai 1:1. Ieviešot 2. modeli, tiek strikti reglamentēts Latvijas vēsturei paredzēto stundu skaits.
Atgādināšu, ka 2005. gada 27. aprīlī, pamatojoties uz ministres I. Druvietes ieteikumu, ISEC organizēja darba grupu mācību priekšmeta Latvijas vēsture standarta izveidošanai. Grupa, kurā darbojās augsti kvalificēti vēsturnieki, pedagogi un sabiedriskie darbinieki, izstrādāja standarta projektu, kas, balstoties gan uz vēstures, gan pedagoģijas zinātnes atziņām, paredzēja mācīt pamatskolās šo priekšmetu paralēli un ciešā kontekstā ar pasaules un Eiropas vēsturi. Diemžēl pēc Druvietes kundzei aiziešanas ISEC šīs darba grupas veikumu noraidīja un pieņēma aprobēšanai minēto 2. variantu.
Vai tiešām atbildīgās personas nesaprot, neredz vai izliekas neredzam, ka tieši tāds modelis, kāds tagad tiek piedāvāts, nevis vieno, bet vēl vairāk atšķeļ Latvijas vēsturi no citu zemju un tautu vēstures, nevis palielina, bet gan samazina Latvijas vēstures īpatsvaru mācību procesā, nevis uzlabo, bet pasliktina skolēnu izpratni par mūsu zemes, tautas un valsts vēsturi, vēsturisko norišu cēloņsakarībām?
Kāds tad ir vēstures mācīšanas mērķis? Veidot brīvu, valstiski atbildīgu personību, savas zemes patriotu! To var veikt, tikai un vienīgi balstoties uz nacionālajām vērtībām, vienlaikus izprotot, ka tās sakņojas Eiropas un pasaules kultūras vērtībās. Šādu apziņu var sniegt vienīgi pilnvērtīgas zināšanas par to, kas esi Tu kā savas valsts pilsonis, kādas ir Tavas saknes šajā zemē un tautā, kā veidojusies un attīstījusies Tava tēvzeme, dzimtene vai vienkārši valsts, kuru Tu esi pieņēmis par savu mājvietu. Latvijas vēsture kā patstāvīgs mācību priekšmets, pasniegts paralēli un ciešā kontekstā ar Eiropas un pasaules vēsturi, vērtējams kā nozīmīgs skolēnu mācīšanās motivācijas faktors, jo, kā savā laikā teicis Kronvalda Atis, «tikai tas, kas savu tēvu zemi pazīst, var to patiesi mīlēt».
* Dr. paed., Dr. hist. h.