Patlaban straujos tempos apstiprināšanai Ministru kabinetā top virzīts pasta nozarei ārkārtīgi svarīgs dokuments: MK noteikumu projekts Par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu. Tā kā valdošā partija Vienotība ir deklarējusi maksimālas atklātības un kompetences principus, Jums droši vien būs grūti noticēt, ka pasta nozarē strādājošo institūciju, uzņēmumu un ekspertu viedoklis šā dokumenta tapšanas procesā tika pilnīgi ignorēts.
Izmantojot mums pieejamās iespējas, esam iepazinušies ar Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto MK noteikumu projektu. Diemžēl jāsecina, ka šis «slepenais» projekts acīmredzot tik nedemokrātiski tiek virzīts tāpēc, ka SM ar to (vai apzināti?) vēlas iznīcināt iespējamos konkurences iedīgļus Latvijas pasta nozarē!
Diemžēl nākas secināt, ka SM minēto dokumentu ir izstrādājuši cilvēki bez izpratnes par pasta nozari. Par to liecina kaut vai anotācijā lasāmais teksts: «Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas sniegto informāciju par pasta komersantu sniegto universālajam pasta pakalpojumam pielīdzināmo pakalpojumu neto apgrozījumu tā apmērs 2011. gadā bija 3 170 107 lati.» SM izmantotais tīro izmaksu apmērs balstās uz nepamatotu pieņēmumu, ka 2013. gadā ieņēmumu apjoms par vēstuļu korespondences sūtījumiem svarā līdz 50 gramiem samazināšoties par 30%! Tādējādi jāsecina, ka SM ierēdņi uzskata: pēdējo divu gadu laikā Latvijas pasta nozarē nav notikušas nekādas izmaiņas.
Piedāvājam Jums veikt vienkāršus aprēķinus par nodokļiem un nodevām, kuru maksājumus valsts budžetā jau pašlaik veic pasta nozares uzņēmumi: 15% uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) + 21% pievienotās vērtības nodoklis (PVN) + 0,2% regulatora nodeva. Pieskaitīsim vēl 24,09% - darba devēja iemaksas par darbinieku. Cik daudz (vai maz) no katra lata atliek, kad samaksāti visi nodokļi un valsts nodevas? Un tagad vēl SM piedāvā ieviest papildus 26,6% nodevu! Vai šāda līdzekļu atņemšana nozares uzņēmumiem, lai finansētu vienu nerentablu valsts uzņēmumu, nav acīmredzamā pretrunā ar ES praksi?
Turklāt šāds konceptuāls dokuments ir tapis milzu steigā. Par to liecina kaut vai anotācijas III sadaļa «Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem», kur visās (!) ailītēs lepni gozējas nulles. Vai varbūt dokumenta sastādītāji uzskata, ka papildu nodeva, apejot valsts budžetu, automātiski nonāks amatpersonu kabatās? Uz to patiešām norāda skaidrojums: «Noteikumu projekts neradīs ietekmi uz valsts budžetu. Valsts nodevu iemaksās kompensācijas fonda kontā Valsts kasē un izmaksās no tā, lai kompensētu universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīrās izmaksas.» Jākonstatē, ka šāds apzīmējums ir pretrunā ar 2012. gada 21. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Pasta likumā, piemēram, 31.2 panta otro daļu, kurā ir noteikts, ka valsts nodevu iemaksā valsts pamatbudžetā un ieskaita SM attiecīgās programmas kontā Valsts kasē, vai minētā panta piektās daļas 1. punktu, kur noteikts, ka SM administrē valsts nodevas iemaksu valsts pamatbudžetā.
Ko nozīmē «universālais pasta pakalpojums» (UPP)? Saskaņā ar spēkā esošā Pasta likuma 1. panta 37. punktu UPP ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums, kas par pieņemamām cenām pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
Attiecinot to uz Latvijas pasta nozari, rodas vairāki būtiski jautājumi.
1) Kas un kā ir noteicis «pieņemamās cenas»? Kā to vispār varēja izdarīt, ja saskaņā ar likumu līdz šā gada sākumam UPP bija viena valsts uzņēmuma monopols un faktiski tas ir pagarināts līdz 2014. gada beigām!
2) Kas ir veicis detalizētu pasta tirgus analīzi?
3) Kurā normatīvajā aktā vai eksperta pētījumā rakstīts, ka UPP sniegšana obligāti ir zaudējumus nesošs pasākums? Kā to iespējams apgalvot, ja līdz šim UPP saistības tika uzliktas vienam uzņēmumam?
Mums, nozares uzņēmumiem, ir sava vīzija, kā var atrisināt ar UPP saistītās problēmas Latvijas pasta nozarē. Esam gatavi šos jautājumus apspriest, izstrādāt konstruktīvus priekšlikumus. Tāpēc aicinām Jūs kā valdības vadītāju un nozares ministru iejaukties. Lūdzam Jūs, Dombrovska kungs, personīgi rosināt saviem partijas biedriem iedziļināties šajā problēmā un aizstāvēt eiropeiskus godīgas konkurences un caurspīdīguma principus, nepieļaujot, ka viena atsevišķa valsts uzņēmuma apšaubāma lobēšana noved pie veselas nozares iznīcināšanas.
Nevalstisko pasta komersantu biedrība
Latvijas Tiešā mārketinga asociācija