Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) otrdien, 21. jūlijā, beigsies pieteikšanās uz valsts budžeta dotāciju, kas paredzēta Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru izveidei. Šim mērķim budžetā šogad kopā ir atvēlēti 919 739 eiro, kurus pašvaldības varēs izmantot centru iekārtošanai, darbavietu uzturēšanai un nodarbināto atlīdzībai, taču tām būs jāpiedalās projekta īstenošanā ar savu līdzfinansējumu 30% apmērā. Nākamajos divos gados ir plānota līdzīga summa. Pakāpeniski iecerēts izveidot šādus centrus visās pašvaldībās.
Pietrūkst kapacitātes
Šajā gadā uz finansējumu var pretendēt 50 pašvaldību - 48 novadi un divi reģionālās attīstības centri. Saņemtos pieteikumus izvērtēs VARAM izveidotā komisija, kura plāno to izdarīt līdz 18. augustam. VARAM sākotnēji solīja dot priekšroku tiem novadiem, kuru iedzīvotājiem ir jāmēro tālāks ceļš uz centriem, taču ir iespaids, ka valsts atbalstu varēs saņemt visi, kas būs pieteikušies. Līdz piektdienas pēcpusdienai bija saņemti pieteikumi tikai no 11 pašvaldībām, Dienu informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Jānis Eglīts (NA). Viņš paredz, ka pēdējās dienās varētu pieteikties vēl vairāki novadi, ņemot vērā, ka domes sēdes daudzviet notiek ceturtdienās. Ministra pārstāvis arī atzina - sākotnēji bija cerība, ka lielākā daļa pašvaldību šos centrus varētu izveidot tieši pirmajā gadā. VARAM ir vairākas iespējas, kā rīkoties, - tā var nedarīt neko, noteikt termiņa pagarinājumu vai izsludināt atkārtotu pieteikšanos. No pašvaldību pārstāvju sacītā J. Eglīts secinājis, ka kapacitātes trūkums esot viens no iemesliem, kāpēc tās nesteidz gatavot pieteikumu. VARAM sniegs atbalstu arī klientu centru speciālistu mācībām.
Vienotie klientu apkalpošanas centri jeb vienas pieturas aģentūras dotu iespēju iedzīvotājiem vienuviet saņemt vairāku valsts iestāžu pakalpojumus, pēc kuriem tagad jābrauc desmitiem kilometru uz dažādām vietām. Klientu centros būtu pieejami Lauku atbalsta dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Uzņēmumu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Valsts zemes dienesta pakalpojumi vai daļa no tiem - pēc vietējās varas ieskatiem.
Smiltenes novads ir viens no reģionālās attīstības centriem, kurš ir pieteicies uz budžeta dotāciju. Domes priekšsēdis Gints Kukainis (NA) Dienai sacīja, ka pašvaldība jau laikus bija izstrādājusi tehnisko projektu un sameklējusi centram telpas. «Mums ir aktīvs novads, kurā ir lieli uzņēmumi,» uzsvēra G. Kukainis. Tagad pēc pakalpojumiem ir jābrauc uz Valku vai Valmieru. Centram noteikti būs nepieciešami jauni darbinieki, jo, piemēram, Lauku atbalsta dienestam ir gan liels klientu skaits, gan daudz dokumentu. Arī Rūjienas novada domes priekšsēdis Guntis Gladkins (VP) pakalpojumu pieejamību vienuviet minēja kā argumentu izrādītajai interesei. Centram plānots atvēlēt telpas pašvaldības ēkā. Uz vaicāto, vai iedzīvotāji būs gatavi atteikties no līdzšinējiem paradumiem klātienē tikties ar valsts iestāžu speciālistiem, G. Gladkins atbildēja: «Pie internetbankas arī sākumā bija grūti pierast, bet tagad daudzi to izmanto.»
Uz Liepāju - ērtāk
Sazinoties ar pašvaldībām, kuras neplāno veidot klientu apkalpošanas centru, cilvēku vēlēšanās tikties ar iestāžu speciālistiem klātienē bija viens no vietējo līderu minētajiem iemesliem pretestībai. Bija pašvaldību vadītāji, kuri norādīja arī uz iedzīvotāju skaita samazināšanos novadā, un to, ka pilsēta nemaz nav tik tālu. Centra izveide prasa arī pašvaldību ieguldījumus, lai nodrošinātu telpas, kurās var iekļūt cilvēki ar kustību traucējumiem, pie tā ir jābūt autostāvvietai. Mazajos novados nav viegli atrast arī profesionālus cilvēkus.
Uz to norādīja arī Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs. Viņš atzina, ka pašvaldībām nav viegli atrast jau šaurākas kompetences profesionāļus, bet te būs nepieciešami darbinieki, kuriem jāspēj atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem dažādās jomās. «Ja cilvēks vēršas kādā iestādē, viņam ir vajadzīgs padoms. Tad ir jautājums, vai mums ir vajadzīgs iesniegumu pieņemšanas birojs,» sacīja A. Radzevičs. Ja jaunajā iestādē nestrādās profesionāli speciālisti, kas nespēs kompetenti izvērtēt iesniegtos dokumentus, ļaudīm var nākties mērot ceļu uz pašvaldību vairākkārt.
Durbes novads atrodas 25 kilometru attālumā no Liepājas, bet no tā pagastiem, piemēram, Dunalkas, uz Durbi jāmēro 15 kilometru garš ceļš, taču sabiedriskais transports šajā maršrutā nekursē. Tajā pašā laikā no Dunalkas uz Liepāju autobuss ejot piecas reizes dienā. «Tad cilvēkam ir vieglāk iekāpt autobusā un aizbraukt uz Liepāju,» uzsvēra pašvaldības pārstāvis. Tāda situācija ir ne vienā vien novadā, kur no attālajiem pagastiem vieglāk aizkļūt uz attīstības centra pilsētu nekā uz pašvaldības domi. Īstenojot novadu reformu, gan tika solīts nodrošināt sakārtotu infrastruktūru un ērtu aizkļūšanu no katra pagasta uz novada centru.