Līgums, ko Kultūras ministrija ar Andreju Žagaru noslēdza uz vienu gadu, beigsies 2013. gada 12. janvārī, kad pilnīgi noteikti nebūs stājušies spēkā grozījumi Latvijas Nacionālās operas (LNO) likumā, kas paredz valdes izveidošanu trīs cilvēku sastāvā. Likumprojektā paredzēts, ka valdes locekļus atklāta konkursa rezultātā amatā uz trim gadiem iecels un no amata atbrīvos kultūras ministrs, kurš (vai kura)no valdes locekļiem izraudzīsies arī valdes priekšsēdētāju. Teorētiski var veidoties situācija, kad pašreizējo Operas vadītāju valdē ieceļ, taču par tās priekšsēdētāju viņš tomēr nekļūst.
«Operas vadības stabilitāte tiks nodrošināta. Puses ir vienojušās, ka Andrejs Žagars turpina darbu līdz jaunas valdes iecelšanai,» norāda Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters. Pēc viņa teiktā, ir ļoti iespējams, ka šo sezonu Opera pabeidz ar A. Žagaru kā direktoru, bet nākamo sezonu jau uzsāk ar jauno valdi. Tas būšot visnesāpīgākais risinājums, pieļauj U. Lielpēters. Uz trešo lasījumu likumprojekts vēl tikšot būtiski pilnveidots, tāpēc steiga nav pieļaujama. Plānots, ka Saeima balsot varētu februārī, pēc tam 21 dienas laikā Valsts prezidentam likuma grozījumi jāizsludina vai jānodod otrreizējai caurlūkošanai. Pretendentam uz valdi būs jābūt izpratnei par Operas specifiku un jāiesniedz konkursa komisijai redzējums par Operas darbības stratēģiju. «Tādu nevar iesniegt cilvēks, kam nav padziļinātas izpratnes par operu,» uzsver U. Lielpēters. Pašreizējais Operas valdes loceklis A. Žagars atrodas ārzemēs, bet mobilā tālruņa īsziņā norādīja, ka par kandidēšanu uz valdi izlems tad, kad būs pieņemti likuma grozījumi un zināms konkursa nolikums un kritēriji.
«Nebūs diktāta, nebūs autoritāras vadības formas, arī lielāka valdes locekļu atbildība. Viņi strādās uz vietas, nevis tā kā uzņēmumu padomes, kas sanāk reizi mēnesī, bet saņem lielas algas,» LNO solistu un kora arodbiedrības viedokli pauž tās priekšsēdētāja advokāte Māra Ļūļa-Frankēvica. Operas mākslinieki vairākkārt pauduši neapmierinātību ar A. Žagara darbu, vēl šovasar Operas koris draudēja ar streiku, protestējot pret zemo atalgojumu un darba apstākļiem. Arodbiedrības priekšlikumi daļēji iekļauti Saeimas deputāta Ingmāra Čaklā (Vienotība) priekšlikumos likumprojekta otrajam lasījumam, taču daļa no tiem netika pieņemti, piemēram, noraidīts priekšlikums uz pieciem gadiem iecelt Operas māksliniecisko vadītāju, kurš būtu arī galvenais diriģents un pieņemtu lēmumu gan par repertuāru, gan Operas mākslinieku nodarbināšanu. «Gribam pacīnīties, lai cilvēks, kurš ir valdē, ar radošo darbu nodarbotos tikai ar pārējo valdes locekļu piekrišanu. Ja vienlaikus strādā administratīvo un radošo darbu, kāds no tiem cieš,» norāda M. Ļūļa-Frankēvica.