«Viņam pielīdzina ļoti daudzus braucējus. Reizēm tas jau paliek smieklīgi. Nujā, tajā reizē mans braukšanas stils… Kā lai saka - tādā veidā katrā ziņā es nebiju gaidījis uzvaru,» par karjeras ievērojamāko panākumu saka pats Toms. Patlaban viņš trenējas Latvijā, bet jau jūlija otrajā pusē dosies atpakaļ uz Ameriku.
Līdera dzelteno krekliņu Skujiņš nēsāja vēl 5. posmā, pēc 6. posma bija otrais, bet galīgajā vērtējumā pēc 8. posma noslīdēja uz 33. pozīciju. «Nogurums lika sevi manīt, jo ļoti daudz spēka atņēma uzvara trešajā posmā. Pēc tam arī atjaunošanās nebija vajadzīgajā līmenī. Mūsu mazajai komandai tas bija milzīgs notikums, tāpēc sponsori gribēja mani pušu pārplēst. Katru dienu šīs sarunas atņēma vienu vai pat divas stundas. To laiku es būtu varējis pavadīt gultā, guļot ar kājām gaisā.»
Toms pārsvarā piedalās sacensībās Ziemeļamerikā. «Martā bija doma braukt startēt Eiropā, bet mūsu komandai neiedeva ielūgumu. Esam Kontinentālā komanda, un attiecīgi ir jāgaida, ka mūs uzaicinās. Tagad gan izskatās, ka nākamgad pavērsies iespēja startēt Eiropā. Tās nebūs pazīstamās pavasara klasikas, bet gan UCI pirmās vai otrās kategorijas sacensības Spānijā, Portugālē un Francijā.» Šosejas riteņbraukšanā augstākais līmenis ir UCI WorldTour komandas, pēc tam seko UCI Pro Continental un Continental komandas. Hincapie ir Continental komandu kategorijā.
Tomam līgums ar Hincapie Racing Team ir līdz 2015. gada beigām. Pastāv iespēja, ka pēc sekmīgās sezonas seko piedāvājums no kādas elites vienības. «Es pats, protams, ceru, bet pagaidām nekas par to neliecina.» Profesionālajā riteņbraukšanā liela nozīme esot personīgajiem kontaktiem. «Latviešiem tā katla augšgalā tomēr nav savējo, kurus uzklausītu. Pietrūkst cilvēka, kurš pateiktu, ka šis braucējs ir labs un komanda viņu arī paņemtu. Ja nav iespējams profesionālajās komandās iekļūt caur pazīšanos, tad tas ir jāizdara ar rezultātiem un ar aģentu palīdzību.» Toms atzīst, ka pasaulē zināms esot Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) prezidents Igo Japiņš un profesionālajā apritē strādā fizioterapeits Aldis Cīrulis UCI WorldTour komandā Etixx-Quick-Step. Tas būtībā arī ir viss. «Latviešu nav daudz, tāpēc ar mums tā īsti nerēķinās,» piebilst Skujiņš.
Hincapie vadība ir ieinteresēta, lai Toms turpina vēl vienu gadu pārstāvēt viņu komandu. Organizācija esot laba. «Mums ir nodrošināts viss no A līdz Z. Sponsori rūpējas, lai nodrošinājums būtu līmenī arī ārpus sacensībām. Amerikā ģimenē es dzīvoju tikai tāpēc, ka man nav izdevīgi īrēt, jo gandrīz visu laiku esmu projām. Amerikas dzīvesvietā Grīnvilā nākamreiz būšu tikai septembrī, pēdējoreiz tur biju maijā.»
Jūlija beigās Skujiņš dosies uz augstkalnes nometni Kolorādo. Pēc tam tur būs sacensības, tad Kanādā un atkal Amerikā. Septembrī Ričmondā (ASV) norisināsies pasaules čempionāts. «Uzskatu, ka man tā būs priekšrocība, jo neizjutīšu laika joslas starpību. Mūsu vienība pirmo reizi arī piedalīsies komandu braucienā. Trasē braucis neesmu, taču esmu dzirdējis, ka tā neesot ne īpaši viegla, ne arī pārāk smaga.» Augusta beigās būs zināms vietu skaits Latvijas komandā grupas braucienā. Viena būs noteikti, trīs - diezin vai, visticamāk, divas. Ņemot vērā, ka divi mūsējie - Aleksejs Saramotins un Gatis Smukulis - startē UCI WorldTour komandu sastāvā, Skujiņa startēšana grupas braucienā ir zem jautājuma zīmes.
Patlaban notiek prestižās Tour de France sacensības. «Latvieši laikam jau nav radīti uzvarai Tour de France,» atzīst Toms. «Tik nozīmīgu panākumu nevar panākt tikai ar treniņiem. Uzvaras izcīnīšanai svarīga ir arī ģenētika.» Vieglas trases Skujiņam gan arī nevajag piedāvāt. «Latviešiem, un arī man, labvēlīgas ir smagās dienas, kad paliek pāris braucēju, kuri var izturēt līdz galam. Kad nav arī finišs pašā kalna galā, bet ir pāris nopietnu pauguriņu vai arī vējš nogurdina braucējus. Cik es atcetros, latvieši ir izcēlušies tādos braucienos.»
Mērķis varētu būt uzvara kādā pavasara viendienas klasikā? «Tas būtu lieliski. Es domāju, ka braukt kalnos man spējas ir nedaudz labākas nekā Smukulim un Saramotinam. Tāpēc ceru, ka spēšu cīnīties par labiem rezultātiem arī nedēļas tūrēs. Es gan esmu vēl tik jauns, man ir daudz darāmā vēl priekšā.» Tomam ir 24 gadi. «Jā, piekrītu, ka manā vecumā ir braucēji, kuri jau uzvarējuši Tour de France posmos. Arī man vajadzētu tiekties augšup, tomēr izturības sporta veidos brieduma periods ir vēlāk - 27 vai 28 gadu vecumā. Latvieši nav arī dienvidnieki. Tajās valstīs jau četrpadsmit gadu vecumā vienam otram ir bārda.»
Riteņbraukšanā Toms nokļuva tikai piecpadsmit gadu vecumā. Pirms tam bija džudo, florbols un hokejs. Svarīgākais laikam ir, kaut arī vēlāk, bet uztaustīt sporta veidu, kas patiešām sirdij ir tuvāks un kam vislabāk esi piemērots.