Saskaņas centrs uzskata, ka šis paziņojums vēl vairāk šķels sabiedrību, un balsojumā par to Saeimas sēdē nepiedalījās, par to sēdē paziņoja Vladimirs Reskājs. Taču visu politisko spēku pārstāvji bija vienisprātis, ka svarīgākais jautājums tagad ir, ko darīt nākamajā dienā pēc referenduma, lai sabiedrības konfrontāciju izbeigtu un pēc laika nenotiktu nākamais referendums.
Vairāki Saskaņas centra (SC) līderi paziņojuši, ka ar šo tautas nobalsošanu nekas nebeigsies. Ja risinājums netiks atrasts un valdība nesāks domāt par bezdarba mazināšanu un ekonomisko attīstību, gadu pēc Saeimas vēlēšanām tauta sāks vākt 10 000 pilsoņu parakstus, lai rosinātu Saeimas atlaišanu. Aicinājumu pielikt punktu šai pretimstāvēšanai izteica gan Visu Latvijai!-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība), gan Sergejs Dolgopolovs no SC - viņš uzskata, ka katrai pusei ir sava taisnība un vaina nav jāmeklē tikai Saskaņas centrā, bet tagad visiem kopā jāspēj saliedēt sabiedrību. E. Cilinskis aicināja politiķu uzmanību pārorientēt no šī jautājuma uz valsts attīstības problēmām. Runājot par nacionālajām interesēm, viņš minēja, ka tām neatbilst arī cilvēku aizbraukšana no valsts. VL-TB/LNNK politiķi šoreiz debatēs bija rezervēti. «Paziņojums ir nodoms, kas jāpiepilda ar saturu,» sacīja Raivis Dzintars, kā piemēru minot izmaiņas Darba likumā, lai nodrošinātu latviešiem vienlīdzīgas tiesības darba tirgū gadījumā, ja viņi neprot krievu valodu.
Par Saeimas paziņojumu nobalsoja 65 deputāti, neviens nebija pret un neatturējās. To atbalstīja arī ZZS, bet šīs frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis ierosināja koalīcijai citreiz, sagatavojot paziņojumus visas Saeimas vārdā, šajā darbā iesaistīt arī opozīciju. Viņš uzsvēra, ka ZZS vienmēr atbalstījusi latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un ir iesniegusi arī Satversmes grozījumus, lai atsevišķus Satversmes pantus nebūtu iespējams grozīt tautas nobalsošanā. Pirms tam jau ar šo iniciatīvu nāca klajā VL-TB/LNNK. SC balsojumā nepiedalījās, bet tribīni izmantoja visvairāk, kārtējo reizi mēģinot iegalvot, ka referendums nav par valodu, bet gan protests pret varas partiju gadiem īstenoto politiku.
Ina Druviete (Vienotība) atgādināja, ka latviešu valodai valsts valodas statuss tika atjaunots 1988. gadā, kad par to parakstījās vairāk nekā 354 000 Latvijas iedzīvotāju. «Saeimas pienākums ir nodrošināt mūsu valsts pamatprincipu aizsardzību,» uzsvēra I. Druviete. I. Čepāne, kura ir balsojusi par neatkarību, sēdē pavēstīja, ka arī bijušie Augstākās padomes deputāti aicina doties uz referendumu, lai iestātos pret mēģinājumiem apdraudēt mūsu valsts pamatus, starp kuriem ir arī latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda. AP deputāts bijis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, un, iespējams, tieši bijušo AP kolēģu mudināts, viņš tomēr piedalīsies tautas nobalsošanā un aicina uz to visus Latvijas pilsoņus. Par to A. Bērziņš paziņoja nedēļas sākumā intervijā LTV Panorāmā, kurā teica - kā pilsonis savus uzskatus neesot mainījis, bet kā Valsts prezidents, «skatoties situācijas attīstību, esmu spiests savas domas mainīt un referendumā piedalīties».