Pirms 2001. gada pašvaldību vēlēšanām tai arī izdevās piesaistīt lielu daļu līdz tam bezpartijisko, populāro vietējo līderu. Viņi bija liels atbalsts partijai arī pirms Saeimas vēlēšanām, reklamējot ar TP atbalstu veiktos uzlabojumus pašvaldību infrastruktūrā. Līdz tam pašvaldībās populārākie politiskie spēki bija LSDSP un Latvijas Zemnieku savienība.
Toreiz neviens nedomāja, ka TP darbību kādreiz beigs tāpat kā tās sabiedrotā LPP/LC, likteņa varā atstājot lielu skaitu novados cienītu cilvēku. Tagad viņi cits pēc cita veido vietējās partijas, jo ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem saistīties vairs negrib, ņemot vērā to mainīgo politisko ietekmi, kas vienā dienā var zust. Viens no toreizējiem TP līderiem Gundars Bērziņš, kas ir atgriezies savā zemnieku saimniecībā Jēkabpils pusē, Dienai tagad sacīja: «Pašvaldībām ir jādod brīvlaišana, un tā dzimtbūšana politiskajā sistēmā jābeidz. Mēs bijām duraki, jo nenoprognozējām sekas. Tagad ir redzams, ka tie mērķi nav sasniegti un likumu vajag grozīt.» Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars uzskata, ka tās nav partijas, bet likumam pielāgoti veidojumi, un secina: «Mēs izjūtam iepriekšējās politikas sekas - cilvēki reģionos vairs netic, ka lielās partijas spēj strādāt ilgtermiņā.»
Lokālās nav reģionālās
Pēc TP lēmuma likvidēties pirmais reģionālo partiju izveidoja bijušais Valkas mērs un kādreizējais Saeimas deputāts Vents Armands Krauklis, jau pērnvasar nodibinot Vidzemes partiju, uzticot tās vadību savam Rūjienas kolēģim Guntim Gladkinam. Reģionu alianse kā Rīgas apriņķa novadu apvienība labi startēja jau iepriekšējās vēlēšanās. Tagad tā ir sapulcējusi vietējos līderus arī no Salacgrīvas, Skrundas, Saldus, Vecumniekiem, Jelgavas, Jūrmalas. Iespējams, tai pievienosies pašvaldību deputāti arī no Talsiem, Ventspils, Gulbenes, Pļaviņām. Līdzīgi ārpus sava novada robežām domubiedrus atradusi nesen Preiļos dibinātā Latgales partija, kurā iesaistījušies pārstāvji no Balviem, Dagdas, Daugavpils, Kārsavas, Ludzas, Rēzeknes, Riebiņiem. V. A. Krauklis saredz atšķirību starp lokālajām partijām, kuras izveidotas vienā pašvaldībā (Ventspilī, Liepājā), un reģionālajām ar pārstāvniecību plašākā teritorijā, kāda esot arī Vidzemes partijai. Tā startēs ne tikai Valkas un Rūjienas, bet arī Alūksnes, Aizkraukles, Gulbenes novada, Valmieras domes vēlēšanās.
Tā pa īstam vietējo partiju kustība plašumā vērsusies šogad. Par to gan dzirdami arī nostāsti, ka dažviet, lai nodrošinātu vismaz 200 dibinātāju klātbūtni kongresā, tajā iesaistīti vietējie deju kolektīvi un kori, kuru pastāvēšana ir atkarīga no pašvaldības labvēlības. No aptaujātajiem vienīgi Madonas novada domes priekšsēdis Andrejs Ceļapīters atzina, ka viņam nav ne spēka, ne laika veidot savu partiju un galvenais - pēc tam nodrošināt tās darbību. Viņš vēl nav izvēlējies politisko spēku, no kura startēt nākamajās vēlēšanās, bet varētu būt viens no retajiem, kas izšķiras par labu kādai valdībā pārstāvētai partijai. Par līdzīgu soli varētu vienoties arī no Tautas partijas ievēlētā komanda Cēsu domē bez novada priekšsēža Ginta Šķendera, kurš vēlēšanās vairs nekandidēs. Taču arī cēsnieki galīgo lēmumu vēl nav pieņēmuši.
Daļa mērķē uz Saeimu
Sabiedrībai nav zināma pārāk plaša informācija par vietējo organizāciju darbību. Jaundibinātās partijas Kuldīgas novadam un novada vadītāja Inga Bērziņa stāstīja, ka kuldīdzniekiem notiek regulāras un arī paplašinātas valdes sēdes, kurās galvenokārt tiek apspriesti domes sēdes darba kārtības jautājumi. Atšķirībā no citiem vietējiem politiskajiem spēkiem Kuldīgas novada partija neplāno startēt Saeimas vēlēšanās, taču I. Bērziņa pieļauj, ka pirms tām varētu slēgt sadarbības līgumu ar kādu no lielajiem politiskajiem spēkiem. Reģionu partiju veidošanās vēl turpinās - līdz Jāņiem bijušie LPP/LC biedri mēra Leonīda Salcēviča vadībā tādu plāno nodibināt Jēkabpilī, bet bijušais Talsu mērs, no TP ievēlētais domnieks Aivars Lācarus - Talsos.
Pirmais mērķis ir labi startēt pašvaldību vēlēšanās nākamā gada 1. jūnijā. Ja šo pārbaudījumu izdosies izturēt, tad jāvienojas par kopīga saraksta veidošanu Saeimas vēlēšanām, domā Reģionu alianses vadītājs A. Ence. Vietējie līderi uzskata, ka reģionu intereses parlamentā un valdībā tā pa īstam neviens neaizstāv. Latvijas politiskās tradīcijas nosaka, ka katrās Saeimas vēlēšanās ir vieta vienam jaunam politiskajam spēkam. Ja valsts kontroliere Inguna Sudraba nolems veidot savu partiju, tad V. A. Krauklis neredz iespēju reģionu partiju sarakstam iegūt nopietnu ietekmi nākamajā Saeimā. «Ja Sudraba nestartēs, tad Reģionu aliansei var būt labi rezultāti,» uzskata V. A. Krauklis. Pēc viņa domām, neviens cits bez I. Sudrabas nevar izveidot vērā ņemamu jaunu politisko spēku. Kā zināms, pretenzijas uz to ir izskanējušas no vairākām biedrībām, kādu izveidojis gan Jaunā laika dibinātājs Einars Repše, gan no Zatlera Reformu partijas aizgājusī deputātu grupa.