Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Reinis Bērziņš Dienu informēja, ka Valsts prezidents atbalsta ideju palielināt minimālo partiju dibinātāju (biedru) skaitu līdz 500 biedriem, kā arī prasību, ka Saeimas vēlēšanās kandidātu sarakstus varēs iesniegt partijas, kuras dibinātas noteiktu laiku pirms vēlēšanām - piemēram, gadu iepriekš. Tagad partijas var dibināt 200 biedri. Politiķu viedokļi par abām jau agrāk vairākkārt apspriestajām idejām ir dažādi, taču vairāki Juridiskās komisijas deputāti uzskata, ka ir svarīgi šo diskusiju sākt tagad, kad līdz vēlēšanām vēl ir pietiekami ilgs laiks.
Gandrīz puse reģionos
Latvijā ir reģistrētas 75 politiskās partijas un to apvienības, bet tikai sešas no tām ieguva pārstāvniecību 12. Saeimā un vēl septiņas vēlējās tajā iekļūt, bet tas neizdevās. No sešiem parlamentā pārstāvētajiem spēkiem divi - Latvijas Reģionu apvienība un No sirds Latvijai - ir dibinātas tikai šajā gadā. Uzņēmumu reģistra datubāzē pieejamā informācija liecina, ka pirmo reģistrēto politisko spēku desmitniekā ir ne tikai Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija, kas pirms vairāk nekā desmit gadiem izveidoja Zaļo un Zemnieku savienību, bet arī tās sabiedrotā reģionālā partija Latvijai un Ventspilij. Deviņdesmitajos gados ir nodibinātas vēl vairākas lokālās partijas - arī Tukuma pilsētai un novadam un Ogres novadam. Šajos gados tām pievienojušās vairāk nekā 30 reģionālās partijas, no kurām liela daļa dibinātas pēc Tautas partijas un LPP/LC darbības izbeigšanas. Šie politiskie spēki ir bez skaidras ideoloģijas un vairāk orientēti uz pašvaldību interešu pārstāvību.
Startējot no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), Vienotības, kā arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) sarakstiem, jaunajā Saeimā ir deputāti, kas pārstāv arī Liepājas partiju, Latvijai un Ventspilij, Valmierai un Vidzemei, Tukuma pilsētai un novadam, Latgales partiju, partiju Apvienība Iedzīvotāji. Savukārt No sirds Latvijai frakcijā ir vairāki deputāti, kas nav nevienas partijas biedri. NSL, tāpat kā Jaunā konservatīvā partija, kura Saeimā neiekļuva, dibināta tikai šā gada maijā. Taču partiju veidošanas rekordistes titulu joprojām saglabā Reformu partija, kuru bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers izveidoja divus mēnešus pirms 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām. Tagad partijā vēl palikušie biedri domā, kā ar godu pārtraukt tās darbību, kas faktiski jau ir beigusies.
Gadu pirms vēlēšanām
Šī fona informācija apstiprina nepieciešamību veikt izmaiņas partiju sistēmas regulējumā, pie kā Valsts prezidenta A. Bērziņa izveidotā darba grupa strādāja teju gadu un tuvākajā laikā ar piedāvājumu plāno iepazīstināt Saeimu. Saskaņas deputāts Andrejs Elksniņš šādas iniciatīvas saista ar esošo politisko spēku monopolstāvokļa nostiprināšanu. Saskaņa ir liels politiskais spēks un neviens no priekšlikumiem tās darbību neiespaidotu, taču liegums pieteikt vēlēšanās partiju, kura nav dibināta vismaz gadu pirms tām, viņaprāt, būtu kritiski vērtējams. Deputāts aicināja iedomāties situāciju pēc Saeimas atlaišanas, kad ir ārkārtas vēlēšanas. Dibinātāju skaita palielināšanai varētu piekrist, bet tad esot jautājums, kā pamatot to, cik lielam šim skaitlim ir jābūt.
Igaunijā partijā ir jābūt vismaz 1000 biedriem, bet Francijā partiju var nodibināt arī viens cilvēks, atgādināja Lolita Čigāne (Vienotība). Ringolds Balodis (NSL) aicina no Igaunijas pārņemt citu pieredzi - ja politiskais spēks nav divas reizes pēc kārtas parlamenta vēlēšanās ieguvis pārstāvniecību lēmējvarā, tad tā darbība būtu jāizbeidz. Latvijā viena no vecākajām partijām ir LSDSP, kura pēc neatkarības atjaunošanas tikai vienu reizi iekļuva Saeimā, bet turpina darboties. Šogad tās biedri startēja no LRA saraksta.
Nepaspēj sevi parādīt
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) atbalsta termiņa noteikšanu, jo nesenā vēsture rāda, ka «dažām partijām uznāciens īsi pirms vēlēšanām ir bēdīgi beidzies». Savukārt dibinātāju skaita palielināšana, viņaprāt, būtu jāvērtē no konstitucionālo tiesību veidokļa. Gunārs Kūtris (NSL), kura pārstāvētā partija izveidota maijā, šajā apstāklī problēmas nesaskata. Cits jautājums esot, ka jauniem spēkiem neesot pieejami tie resursi, kas pieredzējušām partijām, un tām ir ierobežotas iespējas parādīt sevi vēlētājiem. «To ir iespējams izdarīt, vai nu aktīvi reklamējoties, vai taisot teātri, lai pievērstu sev uzmanību,» atzina G. Kūtris. Viņš arī uzskata, ka ir svarīgi, lai partija var «noklāt visu spektru», ar teikto atgādinot, ka ir politiskie spēki, kuru intereses saistītas tikai ar dažām nozarēm.
Māris Kučinskis (ZZS) optimistiski raugās uz iespējām veikt izmaiņas likumā, jo arī jaunie politiskie spēki, kuri tagad ir Saeimā, nebūs ieinteresēti, ka pirms nākamajām vēlēšanām tiem parādās jauni konkurenti, kas viņus apdraud. «Nosakot termiņu, ka partija jānodibina gadu pirms vēlēšanām, būtu mazināta iespēja parādīties visādiem brīnumiem,» piebilda deputāts. Viņš atzīst, ka pie lielā reģionālo partiju skaita «mēs visi esam vainīgi, jo to izraisīja zemais varas partiju prestižs». Ja ir vēlēšanās saglabāt demokrātiju, tad partiju lomu vajadzētu stiprināt, nevis noniecināt, uzskata M. Kučinskis.
Arī Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība) piekrīt, ka izmaiņas partiju sistēmā ir nepieciešamas, uz ko norāda lielais neatkarīgo deputātu skaits katrā Saeimā. Valda Zatlera prezidentūras laikā viņa strādāja Valsts prezidenta kancelejā un uzskata, ka būtu atjaunojama Konstitucionālo tiesību komisija, no kuras A. Bērziņš atteicās, jo tā kompleksi varētu izvērtēt visas ierosinātās izmaiņas Satversmē un ar tām saistītos likumos. Valsts prezidents jau ierosinājis arī grozījumus pamatlikumā, lai palielinātu izpildvaras lomu.