Nākamās nedēļas sākumā Ceļu satiksmes drošības padomes ārkārtas sēdē lems par pasākumiem, lai uzlabotu drošību uz ceļiem un atjaunotu to situāciju, kāda bija pirms diviem un vairāk gadiem, kad Latvija bija paraugs citām Eiropas valstīm.
«No 2000. līdz 2013. gadam avāriju skaits Latvijā samazinājās par 60%, jo cilvēki juta, ka pastāv soda neizbēgamība,» sēdē sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vadītājs Andris Lukstiņš, norādot, ka lūzums noticis pēdējos divos gados. Tas sakrita arī ar laiku, kad no ceļiem pazuda radari. «Nekur Eiropā nav tā, ka gājēji staigā pa brauktuvi, pa kuru brauc mašīnas,» sacīja CSDD pārstāvis. Sadarbībā ar Samariešu biedrību ir izdalīts 21 000 atstarojošo vestu gājējiem. Taču A. Lukstiņš uzskata, ka satiksmē nevajadzētu lietot arī par desmit gadiem vecākas automašīnas, bet izteikts vairākums negadījumos iesaistīto auto ir tieši vecie. Arī ziemas riepas, viņaprāt, nedrīkstētu kalpot ilgāk par trīs gadiem.
Tāpat liela daļa autovadītāju regulāri pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. Latvijas valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange zināja gadījumu, ka cilvēks neatkarīgi no gadalaika un ceļa stāvokļa brauc ar 140 km/h. Tāpēc ierosināts palielināt sodus par ātru braukšanu, kas Igaunijā esot pat četras reizes lielāki. Tagad arī Latvijā plānots tos trīskāršot, piemēram, ja ātrums apdzīvotā vietā būs pārsniegts par 21-30 km/h, tagadējo 50 eiro vietā var nākties šķirties arī no 120 eiro. Tiks ierosināts ar pārvietojamajiem radariem veikt arī slēpto kontroli, šīs ierīces ievietojot policijas automašīnās bez īpašām pazīšanās zīmēm. Tad pārkāpuma izdarītājs tiek nofotografēts, bet nav jāaptur. Jaunais satiksmes noteikumu projekts tāpat paredz, ka pa grants ceļiem atļautais braukšanas ātrums būs 80 km/h.
Viens pasākumu kopums saistīts ar jauno autovadītāju apmācību, nosakot stingrākas prasības, lai ikviens apliecības kārotājs iemācītos droši braukt gan pa slidenu segumu, gan naktī, norādīja Satiksmes ministrijas departamenta vadītājs Tālivaldis Vectirāns. «Problēma nav jaunie puiši. Problēma ir visatļautība,» piebilda A. Lukstiņš.
Pēc traģiskajiem notikumiem gada sākumā Latvijas Autoceļu uzturētājs pastiprināti veic preventīvo ceļu kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem. Šīm mērķim iztērēti 135 000 eiro, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdis Vladimirs Kononovs, norādot, ka ceļu uzturētājam jārīkojas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos minēto darba uzdevumu. Saeimas deputāts Jānis Klaužs (ZZS), kuram ir 40 gadu autovadītāja pieredze un kurš vairākas reizes nedēļā no Līvāniem brauc uz Rīgu, to uzskata par absurdu - viņaprāt, uzņēmumiem ir jādod iespēja rīkoties nekavējoties.
Problēma ir arī tā, ka Latvijā ir tikai 59 meteoroloģiskās novērojumu stacijas, tiks ierosināts to skaitu palielināt līdz 120. Apsverama arī iespēja melnajos punktos ierīkot sistēmas, kādas tagad ir divās vietās, piemēram, pie Jēkabpils. Ja braucējs pārsniedz atļauto ātrumu, luksoforā iedegas sarkanā gaisma un viņu aptur.