Nesen izdevniecība _Zinātne_ izdevusi Jura Cibuļa grāmatu par latgaliešu ābecēm, tas ir pirmais plašākais pētījums par latviešu ābecēm vispār. Juris uzsver - latviešu ābecēm, jo vēl divdesmitā gadsimta sākumā latgalieši savu valodu sauca par latviešu valodu, savukārt to mēli, kurā runāja Rīgā un pārnovados, dēvēja par vidus izloksni.
Deļ zemnīku puiškinu
Pagalam sabozusies, meitenīte pastaliņās tur klēpī tāfeli, grāmata nomesta turpat blakus, zem soliņa. Tas ir 1925.gadā iznākušās, monsinjora Nikodema Rancāna uzrakstītās ābeces vāks, kas attēlots uz J.Cibuļa grāmatas. «Tā ir pirmā latgaliešu ābece, kurai uz vāka ir meitenīte, visas pārējās ir domātas zēniem, deļ zemnīku puiškinu. Meitenes tajā laikā skolā nelaida. Bet kāpēc meitenīte pikta? Kā jūs domājat, neviena ābece nav bez asarām izlasīta,» smejas Juris. Burtošanas jeb boksterēšanas metode, ar ko latgaliešu bērnus mācīja lasīt vairākus gadsimtus, bija ārkārtīgi grūta un nepateicīga. It sevišķi smagajā drukas aizliegumā (1864-1904), kad pirmās dzimtās valodas lasīšanas iemaņas bērni apguva ne jau pārkrievotajā skolā, bet gan mājās. Tomēr arī šajā laikā Latgalē analfabētu bija maz, jo katra māte uzskatīja par savu pienākumu bērnam iemācīt lasīt lūgšanu grāmatu. Pirmo ābeci, kurā izmantota skaņu metode, latgaliešu bērniem uzrakstīja inženieris Francis Kemps. Pirmā zināmā ābece jeb lementars Latgales latviešiem izdota 1768.gadā Viļņā, Jezuītu akadēmijas spiestuvē, tās autors varētu būt par Dagdas apustuli dēvētais jezuītu tēvs Miķelis Rots. Neviens eksemplārs līdz mūsdienām nav saglabājies.
Ābeču saturs gan latviešu, gan latgaliešu valodā bijis līdzīgs - alfabēts, lielie, mazie burti, zilbes, pātari un katķisms. Bērniem šādi teksti nav bijuši viegli saprotami, turklāt daudzos tekstos atzīta bērnu pēršanas nepieciešamība, lai audzinātu paklausībā un dievbijībā. Mīklas, pasakas un bildītes ābecēs parādījušās tikai vēlāk. Juris uzsver, ka latgaliešu - kā jau katoļu - ābecēm nekad nav uz vāka bijis gailis un tās nekad nav tikušas rakstītas gotu burtiem. 1903.gadā izdotajā ābecē Pilns elementers deļ zemnīku puiškinu gan sniegts ieskats arī gotu rakstībā, paskaidrojot tā: «Apdūmeigam Latvitim vajag vuiceit sovus barnus skaiteit ari videjos izluksnes gromotas. Šimos gromotos atrudam taidas lobas, dareigas un vīgli panokamas mocibas laiceigā dzeivē, kaidas miusu izluksne nikod natiks pasnegtas.» Juris Cibuļs latgaliešu ābeces sadalījis vairākās hronoloģiskās grupās - katķisma ābeces, kuras sarakstījuši baznīckungi, latgaliešu autoru ābeces, Latgales skolām pielāgotās latviešu ābeces, padomju Krievijā izdotās latgaliešu ābeces un latgaliešu pārkrievošanas ābeces. Pēdējās izdotas kirilicā, lai mēģinātu latgaliešus pieradināt pie krievu valodas, taču tās tautai palikušas svešas.
Plēsa visu, kas pagadījās
Juris Cibuļs vairs īsti pat nevar pateikt, ar ko sākās šī ābeču krāšanas slimība. Mācoties Orlovas (Ērgļu) pamatskolā un Rekovas vidusskolā Balvu rajonā, esot krāts viss iespējamais - markas, konfekšu papīriņi, cukurgraudu iesaiņojums. Pašos dzīves pirmsākumos gan bijusi pilnīgi pretēja tendence - kamēr mamma strādājusi tīrumā, mazais Jurītis, izziņas vai garlaicības dzīts, plēsis visu, kas vien gadījies pa rokai, arī tēva brāļa skolotāja bibliotēkā atrodamos kopotos rakstus un savu pirmo ābeci, ko sarakstījusi Zenta Lubāniete un kas svērusi gandrīz kilogramu. Tagad diplomētajam angļu filologam, Tulkošanas centra redaktoram Jurim Cibuļam mājās vairs nav nevienas brīvas sienas, visas nokrautas ar grāmatplauktiem, kuros izvietota viņa plašā kolekcija. Sākumā krājis ābeces visās valodās, pat viseksotiskākajās, tagad pamazām pievērsies tikai latviešu un latgaliešu pirmmācības grāmatām. Arī pats Juris kopā ar valodnieci Lidiju Leikumu 1992.gadā uzrakstījis pirmo latgaliešu ābeci, kuru var izmantot skolās, mācot dzimto valodu. Juris gan atzīst, ka lielākie pretinieki šai mācībai esot skolotāji. «Tas varbūt tāpēc, ka mūsu paaudzei skolā bija aizliegts runāt latgaliski. Bet latgaliešu valoda noturēsies. Ja vēl dabūtu reģionālās valodas statusu, tad noturēsies. Re, es kādreiz domāju, ka latgaliešiem ir viena vai divas ābeces, bet Valerijas Seiles katalogā norādītas 70, es esmu sameklējis tikai 51,» saka Juris un šķiroties piekodina - ja gadoties atrast kādu ābeci, lai noteikti nesot viņam.