Ne Valsts, ne pašvaldības policija pēc savas iniciatīvas neizplata informāciju par to, cik darbinieku nespēj izpildīt fiziskos normatīvus. 2012. gads bija pēdējais, kad sabiedrība uzzināja patieso situāciju par likumsargu sportisko formu, un Valsts kontroles atklātās ziņas radīja rezonansi - trešdaļa policistu nebija spējuši iegūt pat minimālu punktu skaitu, lai obligātā fiziskās sagatavotības pārbaude skaitītos nokārtota. Toreiz VP pārstāvji aģentūrai LETA skaidrojuši, ka minētā statistika vairāk attiecoties uz tiem, kuri pārbaudes nemaz nav kārtojuši, «jo kontroles mehānisms īsti nedarbojas. Līdzko «rokās tiek ņemta pātaga», policisti sūdzas, ka no viņiem nevar prasīt rezultātus, ja dienestam nav naudas pienācīgu sporta zāļu nodrošināšanai». Jāatzīmē, ka pēdējos gados VP revīzijās Valsts kontrole atkārtoti nepārbaudīja situāciju ar fiziskās sagatavotības prasību izpildi. Pamatojoties uz VP pārstāvja Toma Sadovska sacīto, situācija dienestā krasi uzlabojusies: «Pērn pamatpārbaudē pārbaudījumus nenokārtoja desmit procenti VP amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, no tiem lielākā daļa atradās attaisnotā prombūtnē (ārsta atbrīvojums, dežūrnorīkojums, komandējums), bet pārējie trīs procenti no kopējā personāla skaita nesaņēma pietiekamu punktu skaitu, lai nokārtotu pārbaudījumu.»
Ir iespēja laboties
Valsts policija (VP) ir Iekšlietu ministrijas struktūrvienība, un uz to attiecas īpaši Ministru kabineta noteikumi - reizi gadā likumsargam jāspēj noteiktu reižu skaitu pievilkties pie stieņa, piepumpēties, ātrā laikā noskriet simts metrus un vēl krosu - no puskilometra līdz trim - atkarībā no dzimuma un amata. Piemēram, gados jaunam policistam jāspēj 11-16 minūtēs noskriet trīs kilometrus. MK noteikumiem pietuvinātas fiziskās sagatavotības prasības noteiktas arī, piemēram, Rīgas pašvaldības policijai (RPP) - tās iekļautas kārtības sargu darba līgumos un vairumā tiek pārbaudītas reizi gadā. Gan vienu, gan otru struktūru vieno līdzīga kārtība - prasību atkārtotas neizpildes gadījumā līgums ar darbinieku tiek lauzts, tomēr sistēma ir pielaidīga - policistam, kurš pārbaudē izgāzies, tiek doti 12 mēneši laika, lai saņemtos un satrenētos. Jautājums - cik strikti tiek vērtētas policistu spējas, ņemot vērā, ka valsts un pašvaldību sektorā ir simtiem brīvu likumsarga amata vakanču? - Jaunākie dati liecina, ka VP Rīgas reģionā trūkst 14 procentu darbinieku, bet Kurzemē - aptuveni desmit procentu, un, kā uzskata VP priekšnieks Ints Ķuzis, galvenie iemesli ir zemais atalgojums, neatbilstošs veselības stāvoklis un nespēja nokārtot fiziskās prasības.
Svarīgākā ir griba
Tikmēr, runājot par esošo policistu fizisko formu, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra direktors Uģis Iskrovs Dienai norāda, ka dienesta treniņu vietu ierobežota pieejamība nevar būt par iemeslu nespējai tikt galā ar obligātajām prasībām: «Lai tām sagatavotos, specifiski apstākļi nav nepieciešami - piepumpēties, skriet, pievilkties pie stieņa var jebkur. Tas ir atkarīgs tikai no katra darbinieka vēlmes uzturēt sevi formā.» Situācija ar sporta zāļu pieejamību gan joprojām neesot uzlabojusies: «To trūkums ir katastrofāls - Rīgā ir tikai viena - Klijānu ielā, un tā ir ļoti noslogota, tur dažādos sporta veidos trenējas VP sporta komandu dalībnieki, lai gatavotos sacensībām. Pārējiem, tajā skaitā reģionu policistiem, mēģinām nodrošināt iespēju ar atvieglotiem noteikumiem trenēties pašvaldības sporta bāzēs vai kā citādi,» atklāj U. Iskrovs.
Savukārt 966 darbinieku kuplās RPP treniņiem šogad līdz jūlijam tikušas īrētas sporta zāles klubos Atlētika, kā arī baseins kompleksā Ķeizarmežs, bet vasarā viņi mudināti piedalīties bezmaksas brīvdabas nodarbībās pilsētas parkos pieredzējušu treneru vadībā; tās pieejamas visiem iedzīvotājiem - ne tikai likumsargiem. Iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Krieviņa, vaicāta par policistu fizisko formu un spēju pildīt dienesta pienākumus, atbild: «Darbinieki mūsu iestādē netiek vērtēti pēc ārējā izskata, bet gan pēc spējām un zināšanām. Darbā viņus norīko atbilstoši ieņemamajam amatam un darba specifikai, pasākumu plāniem konkrētajā rajonā.»
Aizvadītajā vasarā, klātienē vērtējot Rīgas pašvaldības policijas darbinieku fizisko sagatavotību, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) norādīja, ka RPP prasības visiem ir vienādas - nešķirojot policistus vīriešos un sievietēs, «jo to nešķiro ne aizsargājamais līdzcilvēks, ne aizturamais likumpārkāpējs, ne kolēģis, kurš paļaujas uz tavu atbalstu».
Ceturtā daļa atbirst
Šonedēļ notiek iestājpārbaudījumi Valsts policijas koledžā (VPK) - lai tiktu uzņemts arodizglītības programmā Policijas darbs, kur mācību ilgums ir viens gads, topošajam studentam jāvar pierādīt sevi galvenokārt fizisko spēju ziņā - pildot normatīvus tajās pašās disciplīnās, kas noteiktas dienesta darbiniekiem. Vēl arī jānokārto vērīguma un atmiņas pārbaudes un psiholoģiskais tests. Aizvadītajā gadā iestājpārbaudījumus mācību uzsākšanai konkrētajā programmā kārtojis 601 jaunietis, no kuriem uzņemti tika vien 169 - liela daļa paklupusi tieši fiziskajos pārbaudījumos.
Līdzīgi iestājpārbaudījumi kā VP jākārto topošajiem kārtības uzraugiem galvaspilsētā, bet apmācības kārtība RPP ir cita - stažierim jāapgūst vidēji 130 stundu teorētiskās un 340 stundu praktiskās nodarbības, to skaitā speciālo līdzekļu un pašaizsardzības paņēmienu pielietošana, fiziskie treniņi un šaušana. Pēc tam viņam jāiziet vairāku mēnešu prakse un «darbaudzināšana» pieredzējuša kolēģa vadībā.